Foto: Foto © AFI
Nevar taču pieļaut, ka gudrs, zinātkārs cilvēks mājās paliek tikai tāpēc vien, ka viņš nevar iekļūt mācību iestādē. Iedomājieties, cik briesmīga sajūta ir sēdēt ratiņkrēslā pie desmit pakāpieniem, aiz kuriem ir durvis, kas ved uz izglītību.
“Mēs strādājam, lai panāktu, ka cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti un hroniskām slimībām tiktu nodrošinātas cilvēktiesības un novērsta jebkāda pret viņiem vērsta diskriminācija,” nevalstisko organizāciju apvienības SUSTENTO misiju skaidro valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Atbrīvoties no lūdzēja lomas
SUSTENTO kā atbalsta organizāciju 2002.gada maijā nodibināja 12 dažādi cilvēki ar invaliditāti un pacientu organizācijas. Šobrīd tā apvieno 20 dažādas organizācijas un pārstāv ap 20 tūkstošiem dalīborganizāciju biedru intereses vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu organizācija veic pētījumus par cilvēkiem ar invaliditāti un draudošu invaliditāti dažādās dzīves jomās, izglīto un motivē dalīborganizācijas pārstāvēt savu biedru intereses, lai novērstu diskriminācijas draudus, sekmē pozitīva cilvēka ar invaliditāti tēla veidošanu sabiedrībā, iniciē likumdošanu un iesistās tās izstrādē.
„Sabiedrības stereotipos vārds invalīds tāpat kā blondīne pozitīvas asociācijas neizraisa. Tas liecina, ka cilvēks ir nevarīgs un žēlojams. Cilvēkiem šķiet, ka slims cilvēks ir tikai jāārstē un tad viss būs labi. Bet cilvēks, kurš zaudējis daļu no savām funkcijām, nav slims. Ja tās kompensē, viņš ir tikpat vesels kā pārējie,” skaidro SUSTENTO Atbalsta centra Līdzīgs līdzīgam vadītāja Laimdoda Svikliņa. „Sākumā svarīgākais ir atbrīvoties no tās lūdzēja, prasītāja sajūtas, kas joprojām ir daudziem cilvēkiem ar invaliditāti. Humpalas un žēlošana nav vajadzīga, gluži pretēji – jādod iespējas un jāsaprot, ka mēs neesam tikai sava labuma meklētāji, bet gribam aktīvi dzīvot un līdzdarboties sabiedriskajos procesos.”
Realizējot projektus, organizācijas mērķis ir, lai iesāktais darbs turpinātos nevis noslēgtos ar bukletu izdošanu, kas iegulst plauktos. Tāpēc projektu otrā kārta ir uzturēt informāciju aktuālu un monitorēt pašvaldībās notiekošo. „Informācija visu laiku tiek atjaunota. Mūsu darba metodes izplatām Eiropā – Igaunijā, Itālijā, Spānijā,” saka L.Svikliņa. Agrāk vai vēlāk ikviena nevalstiskā organizācija saprot, ka tikai skaļi runājot (ne jau kliedzot) iespējams mazināt stereotipus, kas valda sabiedrībā un panākt, lai cilvēku ar invaliditāti tiesības tiek realizētas dzīvē. „Iepūst organizācijās dzīvību un likt saprast, ka cilvēkiem jāatbrīvojas no sajūtas: esam invalīdi. Mēs iestājamies pret primitīviem sabiedrības stereotipiem,” organizācijas mērķus raksturo L.Svikliņa.
“Laika gaitā arvien redzamāka kļūst nepieciešamība darboties kopā. Ja runājam par valsts un pašvaldības politikas veidošanu, ir svarīgi, lai viedoklis tiktu formulēts kopīgi,” uzsver G.Anča.
Ieguvēji ir visi
Laikā, kad no vienas puses konkurence darba tirgū saasinās, no otras darba devēji aizvien asāk izjūt darbaspēka trūkumu, ir īstais brīdis, kad cilvēki ar invaliditāti var integrēties jaunajos sociālekonomiskajos apstākļos. SUSTENTO ir organizācija, kas motivē cilvēkus ar invaliditāti iesaistīties darba tirgū un skaidro, ka tikai nedaudz piepalīdzot – pārveidojot darbavietu, paplašinot durvju aili – darba devējs var iegūt lielisku darbinieku. „Galvenā problēma ir tā, ka trūkst informācijas. Darba devēji baidās. Viņiem šķiet, ka, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti, jaunais darbinieks visu laiku ņems slimības lapu. Pieredze liecina par pretējo – cilvēki ar invaliditāti strādā ar tādu pašu atdevi, jo darbs viņiem nozīmē daudz – iespēju komunicēt, pierādīt sevi, nopelnīt un uzlabot savu sadzīvi,” stāsta L.Svikliņa. Diemžēl zemās algas nereti nesedz papildus izdevumus, kas saistīti cilvēkam ar invaliditāti, iekļaujoties darba tirgū, piemēram, papildu transporta un aprūpes izmaksas. Tomēr iesaistot darbā cilvēkus ar invaliditāti vienlaikus tiek atrisinātas vairākas problēmas – mazinās bezdarbs, turklāt, iekļaujoties sabiedrībā un aktīvi piedaloties ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, cilvēki ar invaliditāti atgūst pašapziņu. Tādējādi arī sabiedrība kopumā kļūst tolerantāka.
Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās cilvēkiem ar invaliditāti ir lielākas iespējas realizēt savas vajadzības – pieejamākas ir sabiedriskās organizācijas, informācija, apkārtējā vide, piemēram, pakalpojumi un aktivitātes. Turpretim reģionos, cilvēkiem, kuri nav apvienojušies sabiedriskās organizācijās, pilnvērtīgas dzīves iespējas joprojām liegtas. Tajā nevar vainot tikai valsts iestādes vai pašvaldības, jo liela nozīme ir indivīdu vēlmei mainīt savu dzīvi. „Laukos cilvēks aiziet uz pašvaldību, palūdz pabalstu, viņam iedot, atnāk otrs – arī palīdz, bet būtībā no tā nekas daudz nemainās. Svarīgi, lai cilvēki apvienotos un saprastu, kas īsti viņiem vajadzīgs. Ja bibliotēka, ģimenes ārsta kabinets, kultūras nams tiek pielāgots, lai tajā varētu iekļūt cilvēki ratiņkrēslos, ieguvēju ir daudz, tostarp, māmiņas ar mazuļiem, veci cilvēki,” multiplikatīvā efekta būtību skaidro sociālā darbiniece Dagnija Kamerovska. Piemēram, visi pasažieri ir ieguvēji, ja sabiedriskajā transportā ir pieejama vizuālā un verbālā informācija.
Vienlaikus sadarbojoties ar pašvaldībām un aktīvākajām vietējām sabiedriskajām organizācijām SUSTENTO darbojas kā politisks spēks. Projekta Agenda 22 ietvaros, kas balstās uz ES valstu labās prakses piemēriem, tika izstrādāti ieteikumi pašvaldībām rīcības plāna izstrādei vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti. „Plāns balstās uz aktīvu pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību vietējā līmenī. Būtiskākais, ka ieguvēji vienlaikus ir gan finansējuma prasītāji, gan devēji,” skaidro L.Svikliņa. Veidojot dialogu, apzinot vajadzības un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti projekts sekmīgi tiek realizēts Talsos, Jēkabpilī, Alūksnē.
Šobrīd SUSTENTO gatavo priekšlikumus Invalīdu un personu ar draudošu invaliditāti atbalsta likumprojektam, ko nākamā gada martā plānots iesniegt Ministru kabinetā. Tas nozīmē, ka to pieņems ne ātrāk kā 2008.gadā.
Nami stāsta par sabiedrību
Joprojām ir daudz cilvēku, kuriem invaliditāte vai hroniska slimība pārtraukusi ierasto dzīves veidu. Viņi nezina par valsts un pašvaldības piedāvātajām iespējām, jūtas apmulsuši un neveikli. Tāpēc SUSTENTO paspārnē izveidots Atbalsta centrs, kurā strādā cilvēki, kas paši spējuši pieņemt ar invaliditāti saistītās pārmaiņas, no pieredzes zina, kur un kā atrast palīdzību. „Šiem cilvēkiem nav gari un plaši jāskaidro problēmas būtība, viņi viens otru saprot no pusvārda,” skaidro D.Kamerovska. Atliek vien piezvanīt uz Atbalsta centru pa tālruni – 7802545 – un sarunāt personisku tikšanos.
„Neviens nenoliegs, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tādas pašas tiesības kā pārējiem, bet sarežģījumi rodas ar iespējām. Palūkojieties uz namiem, tie liecina par to, kāda ir sabiedrība,” lūkojoties pa logu no SUSTENTO mājvietas – birojam pielāgotām telpām Rīgā, Nīcgales ielā 26 uz padomju varas gados celtajām bezpersoniskajām daudzdzīvokļu mājām, saka L.Svikliņa. „Nav gandrīz neviena nama pa kura durvīm bez citu palīdzības varētu iekļūt cilvēks ratiņkrēslā. Bieži vien redzu izlīmētus paziņojumus, kuros teikts, ka tiek meklēts cilvēks, kurš palīdzētu cilvēkam ratiņkrēslā. Tas pats notiek ar valodu – kamēr teiksim: mēs – veselie un viņi – slimie, situācija neuzlabosies. Cilvēkus ar invaliditāti padomju vara centās noslēpt, ieslodzīt mājās vai pansionātos. Tagad mums viņi ir ne vien jāatgriež dzīvē, bet jāpanāk, lai viņi būtu pilnvērtīgi sabiedrības locekļi.”
Viens no nākotnes mērķiem ir panākt, lai mācību iestādes ir pieejamas visiem sabiedrības locekļiem. „Nevar taču pieļaut, ka gudrs, zinātkārs cilvēks mājās paliek tikai tāpēc vien, ka viņš nevar iekļūt mācību iestādē. Iedomājieties, cik briesmīga sajūta ir sēdēt ratiņkrēslā pie desmit pakāpieniem, aiz kuriem ir durvis, kas ved uz izglītību.”
Šī publikācija tapusi Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.
Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.