Foto: Foto - B. Koļesņikovs © AFI

Kā definēt problēmu, ko vēlaties risināt un pierādīt tās nozīmīgumu? Kādas ir risinājumu alternatīvas, kā izmērīt to efektivitāti un kā izvēlēties starp tām? Kā pārliecināt citus, ka jūsu lieta jāatbalsta? Atbildes uz šiem politikas analīzes jautājumiem palīdz veiksmīgi aizstāvēt savas intereses.

Astoņi soļi politikas analīzē ir astoņi stāsti, kas soli pa solim palīdzēs ikvienam sabiedriski aktīvam cilvēkam loģiski izplānot savu interešu aizstāvību. Astoņi stāsti balstīti uz Eugene Bardach grāmatu “Rokasgrāmata praktiķiem – Astoņu soļu politikas analīze” (The Eigth-Step Path of Policy Analyses).

Definīcijas

Interešu aizstāvība (angļu val. advocacy) – grupas, organizācijas vai cilvēka apzināta darbība savu interešu piepildīšanā.

Politikas analīze (angļu val. policy analysis) – padziļinātu studiju rezultātā veidota stratēģija veiksmīgai interešu aizstāvībai.

Ievads

Kas tad īsti ir interešu aizstāvība un kāds ir tās ceļš? Kāda loma ir politikas analīzei interešu aizstāvībā?

Latvijā politikas analīzes ietekmi interešu aizstāvības procesā varam vērtēt pēc organizāciju sekmēm savu mērķu sasniegšanā. Tikai retā sabiedriskā organizācija var atļauties algot politikas analīzes veicēju. Daudzviet to dara sabiedrisko organizāciju darbinieki, valdes locekļi, brīvprātīgie, kas pārliecības un kopīgo interešu vārdā, brīžiem diemžēl “imitē” politikas analīzi.

Vārdi “rokasgrāmata praktiķiem” mani pārliecināja, ka arī Latvijas auditorijai šīs 8 soļu politikas analīzes zināšanas palīdzēs uzlabot praktisko interešu aizstāvības darbu.

Lai politikas analīze būtu gan pārskatāma, gan pielietojama atbilstoši mainīgajai situācijai, grāmatas autors iesaka izmantot “astoņu soļu” taktiku.

1. Problēmas definēšana
2. Pierādījumu vākšana
3. Alternatīvu radīšana
4. Rādītāju izvēle
5. Rezultātu saraksta izveidošana
6. Konfrontēšana
7. Izlemšana
8. Stāstiet stāstu!

Iespējams, lai atbildētu uz visiem pieturas punktiem, pie katra no tiem būs jāatgriežas vairākkārt. Būtisks nosacījums ir pieturēties pie kārtības.

Ja, izskatot atbildes uz šiem punktiem, Jums sanāks atgriezties pie kāda no tiem un veikt izmaiņas, tas tikai nozīmēs, ka esat uz pareizā ceļa.

Pieturas punktu formulēšanas process var būt arī kaitinošs un garlaicīgs, bet tas ļaus izbaudīt arī radīšanas un atklājēja prieku.

Pirmais solis. Problēmas definēšana

Tas noteiks virzienu, kurā turpināsiet strādāt, bet galvenokārt norādīs uz problēmas patieso sakni.

Problēmas definēšanas sākotnējā stadijā ieinteresētās puses lieto profesionālās vides valodu, pie tam parasti visai retoriskā stilā. Ir jāvairās no sarežģīta izklāsta. Problēmas aprakstam jābūt saprotamam kā pusaudzim, tā pensionāram.

Problēmas pamatā nevajadzētu būt “negatīvā” populistiskā stilā paustiem uzstādījumiem, kā piemēram “pusaudžu grūtniecība ir sabiedrības slimības pazīme”, kas paši par sevi neko neizsaka. “Negatīvajām” sekām ir jānorāda uz problēmas cēloni.

Nevajadzētu vienai problēmai norādīt vairāk kā vienu, divus cēloņus, jo pretējā gadījumā “problēma” tālu pārsniegs iespējas to reāli atrisināt.

Piemēram, situācijas apraksts ir šāds: Rīgas iedzīvotāji un tie, kas strādā Rīgā, ar grūtībām ik rītu un ik vakaru pārvietojās pa sastrēguma pilnajām ielām. Varētu definēt problēmu, ka ir jāattīsta sabiedriskais transports, vai jāaizliedz braukt ar mašīnām un jāpārvietojas ar velosipēdiem. Bet ir skaidrs, ka patiesā problēma ir šī: “Rīgas centra rajonā no rītiem un vakaros ir pārāk daudz automašīnu, tādējādi ir apgrūtināta pārvietošanās.”

Vainīgs jau nav mašīnas īpašnieks, kas ved uz skolu savus bērnus un pats tālāk dodas uz darbu. Acīmredzot ir radīti apstākļi, kas viņam ļauj izvēlēties šo rīcības modeli par labu esam.

Cēloņu norāde palīdz saprast, kas notiks tuvākā nākotnē, ja problēma netiks risināta, un tā arī paver iespējas izvēlēties pareizo risinājumu no daudzām labi strukturētām alternatīvām.

Otrais solis. Pierādījumu vākšana

Mūsdienās tikai ar pārliecību un degsmi vien panākt savu interešu aizstāvību nav iespējams. Jāvāc pierādījumi, apliecinājumi Jūsu apgalvojumiem, pretargumenti Jūsu pretinieku teiktajam. Datu apkopošana, studijas bibliotēkās, statistikas analīze, intervijas ar atbildīgajām amatpersonām – tā ir profesionālu un veiksmīgu sabiedrisko organizāciju ikdiena.

Jāatzīmē, ka laika un līdzekļu trūkums var kļūt par vienu no draudiem politikas analīzes kvalitātei.

Kāpēc ir vajadzīga informācija? Tā kalpo trijiem mērķiem:

• Problēmas būtības izpratnei;
• Konkrētās politiskās situācijas izpratnei, kas veidojas pētniecības rezultātā;
• Līdzīga rakstura situāciju un/vai cilvēku iepazīšanai, kas ir organizējuši līdzīgus interešu aizstāvības pasākumus.

Ir jāpārdomā, kāda informācija ir jāsavāc. Jānoskaidro, vai par kādu no faktiem jāveic padziļināta analīze?

Ir saprātīgi veidot sociālo partneru sarakstu, piezīmējot, ko katrs var dot problēmas risināšanai un kāds būtu iespējamais sadarbības modelis.

Iespējams, ka līdzīgus interešu aizstāvības gadījumus jau kāda grupa ir veikusi, tādēļ ir svarīgi tos izstudēt, lai izvērtētu veiksmju un neveiksmju cēloņus. Piemēru studijas ļaus iepazīties ar metožu daudzveidību un dos iespēju pielietot tikai tās metodes, kas visefektīvāk nodrošinās rezultātu sasniegšanu.

Kopienas sadaļā NVO Pieredze ir publicēti dažādu NVO interešu aizstāvības apraksti.

Svarīga ir normatīvās vides pētīšana. Jūsu organizācijas mērķiem ir ietekme uz noteiktu administratīvu teritoriju, noteiktu mērķauditoriju. Vispirms jānoskaidro, kādi normatīvie dokumenti ir saistoši šai administratīvajai teritorijai un mērķauditorijai, kuras intereses Jūs aizstāvēsiet. Interneta saites – www.likumi.lv vai www.legal.lv ir normatīvo aktu datu bāzes, kurās Jūs varat meklēt sev interesējošos dokumentus.

Savukārt Ministru kabineta mājas lapā un Saeimas mājaslapā meklētājs palīdzēs tikt skaidrībā, kādi normatīvie akti tiek pieņemti Jūs interesējošā jautājumā. Ir būtiski iepazīties ar atbildīgās nozares ministrijas mājas lapas informāciju, kā arī finansu līdzekļu – nodokļu maksātāju naudas, izlietojumu .

Ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms

Lai veiktu pilnīgu analītisku izpēti, ir jāprognozē ne tikai politisko procesu ietekme, bet arī dažādu mērķa grupu iespējamās reakcijas uz Jūsu interešu aizstāvības pasākumiem.

Jums ir jāsastāda ne tikai “atbalstītāju” saraksts, bet arī iespējamo “idejas pretinieku” saraksts. Jāizpēta “idejas pretinieku” motivācija, jo tikai iepriekš to paredzot kā draudu un mēģinot modelēt situāciju, Jūs varat novērst nepatīkamus pārsteigumus un jau iepriekš tiem sagatavoties. Visprātīgāk ir pārdomāt un atrast motivāciju arī “idejas pretinieku” iesaistīšanai, lai “idejas pretinieku” saraksts beigās izrādītos tukšs.

Piemēram, kad NVO Centra sagatavotā jaunā NVO likumdošanas likumprojektu pakete bija izskatīšanā Ministru Kabinetā, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) iesniedza priekšlikumus, kas pēc būtības apdraudēja izstrādātās likumprojektu paketes mērķus. Kaut arī NVO Centrs visu dokumentu tapšanas laikā pielietoja plašu sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu, tomēr LOK, iespējams apzināti, nogaidīja vienu no beidzamajām iespējām ietekmēt šo dokumentu saturu un izskatīšanas gaitu. Iespējams, ja LOK pārstāvji būtu īpaši uzaicināti piedalīties dokumentu tapšanas un apspriešanas procesā, tad nebūtu radusies nepatīkamā aizkavēšanās un nevajadzētu papildus skaidrošanu.

Trešais solis. Alternatīvu radīšana

Balstoties uz dokumentu un veiksmīgo piemēru studijām, kā arī intervijām, Jums ir jāizvēlas tās metodes, kas efektīvāk ļaus sasniegt mērķi.

Parasti cilvēki, kas māk un kuriem patīk tikai piketēt, uzskata, ka vienīgi šī metode ir visiedarbīgākā. Izvēloties trīs vai četras alternatīvas, Jūs paverat iespēju modelēt situāciju atkarībā nevis no Jūsu mirkļu iedomas, bet mērķa uzstādījuma un situācijas attīstības.

Kamēr Jūs vēl neesat izvēlējies vienu vienīgu variantu, iespēju robežās apspriediet alternatīvas ar Jūsu sociālajiem partneriem. Nekautrējieties vaicāt pēc padoma. Kādi ir argumenti, kāpēc tieši kāds no variantiem viņiem šķiet vispieņemamākais? Diskusijās un auglīgos strīdos rodas patiesība, un, ja Jums ir svarīgi sasniegt rezultātus, tad Jūs noteikti izmantosiet šo iespēju un atļausiet justies kādam “gudrākam” par Jums un sniegt padomus.

Ir jāparedz tā saucamās “prognozējamās” ietekmes. Piemēram, pēc vēlēšanām notiek zināmas izmaiņas varas gaiteņos – tas tā ir, Jūs šo procesu nevarat ietekmēt. Tāpat kā inflācijas vai bezdarba pieaugumu.

Problēmas cēloņu analīze

Nav problēmu, kuras nevar atrisināt. Ir tikai nepietiekama problēmu cēloņu analīze. Kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir? Kādi ir iemesli? Kādas ir iespējas to mainīt? Nav jābaidās modelēt un nosaukt it kā visneiedomājamākās idejas – iespējams, ka saliekot kādas kopā, Jums izdosies situāciju izmainīt.

Piemēram, ASV pilsētā San Francisko, lai nokļūtu darbā vai mācību iestādēs, cilvēkiem bija jādodas ceļā ļoti agri – lai tiktu pāri Zelta Vārtu tiltam, sastrēgumos bija jāpavada ne mazums laika. Tā kā gandrīz katrs ģimenes loceklis var atļauties automašīnu, tad arī izmantoja šo iespēju, dodoties uz darbu katrs ar savu auto. Ja ģimenē bija vismaz trīs strādājošie, tas nozīmē, ka katru dienu trīs mašīnas ar vienu pasažieri – autovadītāju šķērsoja Zelta Vārtu tiltu. Varas pārstāvji tik intensīvu tilta izmantošanu nebija prognozējuši. Tādēļ, pēc sabiedrības un politiķu diskusijām, pašvaldība nolēma uzstādīt abos tilta galos posteņus, kas iekasē naudu par braucienu pār tiltu, atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Ja mašīnā bija divi pasažieri, maksa par tilta šķērsošanu bija divi dolāri, ja vairāk kā divi, tad tikai viens dolārs, bet, ja tikai viens pats vadītājs, tad – četri dolāri.

Šīs kārtības ieviešana motivēja cilvēkus doties uz darbu vai mācībām vienā transporta līdzeklī, kā rezultātā samazinājās automašīnu skaits, kas ik rītu un ik vakaru šķērsoja tiltu.

Iespējams, ka Jūsu sākotnēji izstrādātie rīcības varianti beigās būs mainījušies. Ja organizācijas mērķis ir samazināt korupciju nākamajos piecos gados par 50 %, tad pamata rīcības variants un viens papildus variants varētu būt šādi:

Iespējamā pamata rīcība – panākt organizācijas politikas analīzes pētījumā izteikto priekšlikumu īstenošanu valsts pārvaldē.

Metodes varētu būt dažādas – jau pētījumu tapšanā autoru kolektīvā iesaistīt pašu valsts pārvaldes iestāžu atbildīgos darbiniekus vai noorganizēt intervijas un analizēt tās. Jau pētījuma uzsākšanas stadijā informēt politiski atbildīgās personas par pētījuma mērķi un “saņemt svētību” savam darbam. Masu saziņas līdzekļu iesaistīšana un rakstu publicēšana par šāda pētījuma lielo nozīmi korupcijas novēršanā ne tikai veido sabiedrisko domu, bet ir iespēja aicināt uz diskusiju atbildīgās personas, kurām būs “neērti atrunāties”, kāpēc pētījuma argumentētie priekšlikumi netiek ieviesti.

Iespējamā papildus rīcība – veidot iespējamo “korupcijas” upuru morāles principus.

Metodes – negatīvo piemēru publicēšanas ar sankciju detalizētu aprakstu; sabiedrībā pazīstamu cilvēku pārdomu publicēšanu par doto tēmu; organizācija var veidot “karstos tālruņus” vai “e – pastus”, tādējādi uzrādot korupcijas avotus.

Ceturtais solis. Rādītāju izvēle

Rādītāji ir gan kvantitatīvi, tātad izmērāmi vai saskaitāmi, gan kvalitatīvi – ar zināmām raksturojošām pazīmēm. Katram alternatīvajam rezultātam ir savi rādītāji. Jāizsver pēc principa “septiņreiz nomēri un vienreiz nogriez”, kura vai kuras no alternatīvām būs vispiemērotākās. Kuri rādītāji ir efektīvāki un lētāki?

Jāizvēlas rādītāji, kas ļauj spriest, vai un kādā mērā problēma tiek risināta. Metožu izmantošana nedrīkst kļūt par pašmērķi. Ja organizācija X kā mērķi nosaka iedzīvotāju informēšanu par līdzdalības iespējām sabiedriskajās apspriešanās, tad rādītājs, lai izmērītu kā šis mērķis ir sasniegts, nav informatīvo bukletu tirāža, bet gan šo bukletu izplatīšanas koeficents mērķa auditorijai un tās rīcības maiņa. Nav nozīmes, cik Jūs bukletus esat nopublicējuši, ja tie stāv Jūsu birojā, un Jums nav ne jausmas kā tos izplatīt.

Jāveic analīze par to, cik efektīvas ir izmaksas un kādas ir ieguvumu izmaksas. Pie kam šī analīze jālieto atbilstoši tās auditorijas izpratnei, kuru Jūs aicināt iesaistīties.

Piemēram, ja Jūsu organizācijas mērķis ir palielināt pilsētas jauniešu izpratni par videi draudzīgu dzīvesveidu, tad aizstāvot savu ideju Domes sēdē, kuru Jūs lūdzat finansēt šo projektu par 4500 latiem, nebūtu prātīgi runāt par ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem un Rio Konferences rezolūcijām, ozona cauruma draudiem vai sabiedrības apziņas maiņas nozīmi.

Pirmkārt, Jūsu aprēķiniem ir jāparāda šo 4500 latu investīcijas efektivitāte. Ja ir paredzēts, ka 9 mēnešus pilsētas 500 jauniešiem būs iespēja katru mēnesi noklausīties divas teorētiskas lekcijas un visa projekta garumā strādāt pie saviem prakses darbiem, tad viena cilvēka izmaksa mēnesī ir tikai 1 lats.

Otrkārt, Jums ir aptuveni jāaprēķina projekta provizoriskās rezultātu jeb ieguvumu izmaksas. Jaunieši, izstrādājot savus prakses darbus, savāks un nodos otrreizējai pārstrādei 5 tonnas makulatūras, 30 kg izlietotās baterijas vai ikvienā skolā būs pašu jauniešu izgatavoti informatīvie plakāti/norādes par iespējām nodot izlietotās baterijas, makulatūru vai kā pareizi izmantot pilsētā uzstādītos plastikas savākšanas konteinerus. Tas būs labuma aprēķins skaitļos un pierādījums, ka ieguldītās investīcijas atmaksāsies ar uzviju. Ja vismaz 350 no iesaistītajiem jauniešiem un viņu ģimenes organizēs savu dzīvi videi draudzīgi, cik daudz līdzekļus pilsēta ietaupīs?

Jo daudzveidīgāki ir rādītāji, jo pilnvērtīgāk var paredzēt ietekmes rezultātus.

Izvēloties rādītājus, padomājiet, kā problēmas atrisināšana ietekmēs, piemēram, nākamo paaudžu dzīvi. Šo prognozi Jūs varat minēt pie rādītājiem.

Rādītāju izvēlē jāparedz arīdzan “izglītošanās process”. Iespējams, ka kādai no Jūsu mērķauditorijām nepieciešama argumentēta viņu pozīcijas analīze. Palīdziet viņiem un Jūs iegūsiet sabiedroto.

Pārskatot rādītājus, kurus esat sagatavojuši, atzīmējiet, vai esat padomājuši par visiem galvenajiem faktoriem, kas ir jebkura interešu aizstāvības procesa pamatā: Vai tas būs likumīgs? Vai ir paredzams pozitīvs politisks nolēmums? Vai Jūsu piedāvājums ir saprātīgs un ar pozitīvu ietekmi?

Piektais solis. Rezultātu saraksta izveidošana

Lai raksturotu Jūsu rīcības gaidāmo ietekmi un rezultātus, ir jāievēro trīs nosacījumi:

• Politika – tas ir par nākotni, nevis par tagadni vai pagātni;
• Esiet reālisti! Ar acīm vienmēr var apēst vairāk…
• Rezultātus paredzot, jābalstās uz empīriskiem piemēriem un pieredzi līdzīgas politikas veidošanā. Ir likumsakarības, kas vienkārši notiek, ja veidojas noteikti priekšnosacījumi. Ir arī izņēmumi, kas apstiprina likumsakarības. Pieredze un intuīcija ir laba kombinācija.

Cēloņu modelēšana

Cēloņu un seku attiecību modelēšana ir svarīga un palīdz saskatīt, vai Jūs strādājat ar vienu problēmu bloku, kurā, iespējams, ir vairākas problēmas, vai tomēr ar vienu problēmu. Ja gadījumā Jūs esat vienā problēmas uzstādījumā ietvēruši vairākas problēmas, tad cēloņu un seku attiecību modeļa izstrāde palīdzēs tās atdalīt. Jūsu identificētās problēmas katrai risinājuma alternatīvai noteikti būs savi rādītāji.

Piemēram, pirms nedaudz gadiem Jūrmalas pilsētas pašvaldība nespēja atrast līdzekļus uzbrauktuvju/nobrauktuvju izbūvēšanai pilsētas trotuāriem, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu pārvietoties pa pilsētu savos ratiņkrēslos. Viens no cēloņiem noteikti bija informācijas un izglītības trūkums par šo jautājumu, otrs varēja būt nevēlēšanās pārdalīt līdzekļus, lai respektētu cilvēku ar īpašām vajadzībām intereses, kā trešais varēja būt būvnormatīvu neievērošana, jo tas prasa papildus līdzekļus un papildus dokumentu kārtošanu.

Invalīdu un viņu draugu kopa “Apeirons” rīkoja Vislatvijas invalīdu ratiņu maratonu. Maratona maršruts bija paredzēts arī caur Jūrmalu. Tā kā šim pasākumam „Apeirons” bija noorganizējis pietiekamu publicitāti, nebija šaubu, ka šis maratons būs gan nacionālo, gan vietējo mediju uzmanības centrā. Rezultātā pilsētas pašvaldība izbūvēja uzbrauktuves/nobrauktuves pilsētas trotuāriem. Visticamāk, ka pašvaldība nevēlējās maksāt sodu par normatīvo aktu noteikumu neievērošanu. Bailes no sankcijām.

Vēl viena laba lieta ir “kas būtu, ja būtu” modelēšana. Katram no Jūsu sociālajiem partneriem ir savs īpašs raksturojums, savi plusi un mīnusi, zinot tos, Jūs jau varat paredzēt viņu rīcību. Iedomājaties, ka esat Jūsu sociālais partneris A un padomājiet, kā Jūs rīkotos viņa vietā? Kāpēc? Kādi ir iemesli, cēloņi tādai rīcībai? Kā Jūs varat tos neitralizēt, ja Jums tie traucē?

Sestais solis. Konfrontēšana

Tātad, Jums ir viens problēmas uzstādījums un vairākas alternatīvas. Katrai no tām ir savi rezultāti, savs process ejams rezultātu sasniegšanai un arī atšķirīgas izmaksas. Kuru no alternatīvām izvēlēties? Metīsim monētu? Labāk konfrontēsim tās un veiksim analīzi iespējām, kas nav ne labākas, ne sliktākas viena par otru.

Cik maksā ciešanas, ko pārdzīvo sieviete, kas cietusi no vardarbības ģimenē? Piemēram, ja valstī ir problēma, ka 68% sieviešu vecumā no 18 gadiem cieš no vardarbības ģimenē. Risinājums, piemēram, būtu: triju gadu laikā samazināt šo skaitli par 1/3. Kādas būs alternatīvas šī risinājuma sasniegšanai? Un kādas būs to izmaksas? Vai viena gada laikā atverot katrā rajonā sociālos namus diennakts palīdzībai 150 sievietēm šī problēma būs atrisināta? Vai šī problēma būs atrisināta, Krimināllikumā iekļaujot normu, ka par vardarbību pret sievieti draud mūža ieslodzījums? Cik efektīva ir katra no alternatīvām, cik katras ieviešana dzīvē izmaksā? Ja izvēlēsimies mainīt Krimināllikumu, tad, iespējams, paies pāris gadi, kamēr likumdevējs to pieņems. Iespējams, ka pa pāris gadiem 8% no šīm sievietēm būs izdarījušas pašnāvību, nodzērušās vai neatgriezeniski deklasējušās.

Ja izvēlas modeli par sociālo namu atvēršanu, tad, iespējams, šie 8% ir “glābti”. Un iespējams, ka puse no šīm sievietēm vēl dzemdē bērnus, otra puse turpina vai uzsāk mācības un papildina savas profesionālās kvalifikācijas atbilstoši tirgus pieprasījumam. Vai varbūt iet abus ceļus?

Daudz ir atkarīgs no cilvēku, kas realizē interešu aizstāvību, idejiskās motivācijas, profesionalitātes, pieredzes, nesavtības un spējas modelēt saprātīgus kompromisus

Septītais solis. Izlemšana

Jūs esat sagatavojis savu problēmu risinājumu alternatīvas, no kurām Jūsu kolēģiem, valdei vai Jūsu sociālajiem partneriem ir jāizvēlas piemērotākais.

Nav vēlams noslēpt kādu no faktiem un argumentiem, kurš Jums pašam liekas nepieņemams. Iespējams, ka to kāds tik un tā minēs.

Esiet atklāts. Gatavojiet savu prezentāciju pēc šādas struktūras:

1.Interese. Pārdomājiet, kādas būs Jūsu uzrunas pirmās trīs minūtes. Tas ir laiks, kad Jūsu klausītāji Jūs novērtē. Jums ir jārada klausītāju interese turpmākajam stāstījumam.

2.Pamatinformācija: kāda ir sociāli ekonomiskā vide? Kādi sociālie partneri ir iesaistīti šīs problēmas risināšanā? Ieskicējiet fonu.

3.Argumenti pret. No to minēšanas Jūs neizbēgsiet. Tāpēc labāk minēt tos pašam, nevis uzklausīt no kāda cita. Iespējams, tā Jūs mazināsiet šo argumentu nozīmi – gadījumā, ja kāds ir no mušas uzpūtis ziloni. Argumentus pret miniet prioritārā secībā.

4.Argumenti par. Parasti ikvienam pret argumentam ir savi par argumenti. Izvēlieties pārliecinošos par argumentus izmantojot statistiku, ekspertu ziņojumus, piemērus un pētījumus. Parasti argumenti par ir daudzveidīgāki un to ir vairāk nekā argumentu pret.

5.Risinājums. Piedāvājiet alternatīvos risinājums prioritārā secībā. Miniet, kuri noteikti ir ieviešami kopā ar kādu citu alternatīvo modeli. Iespējams, ka viss risinājumu komplekss ir jāievieš soli pa solim. Iespējams, ka kādi no risinājumiem izklausīsies visai radikāli vai nepieņemami. Tamdēļ nākamais solis nostiprinās risinājumu piedāvājumu.

6.Risinājumu sekas. Katram risinājumam ir jāmin sekas. Tās ir nozīmīgas, svarīgas konsekvences, kuru uzskaitījumam ir jāpārliecina par piedāvāto risinājumu nepieciešamību.

7.Praktiskais priekšlikums. Kas, kad un kā būtu jādara, lai Jūsu uzstādītā problēma būtu atrisināta. Parasti tas ir kaut kas ļoti konkrēts un pirmais solis Jūsu piedāvājumā.


Astotais solis. Stāstiet savu stāstu!

Pēc visiem izietajiem soļiem – pārskatīta problēma; mainītas metožu nostādnes; vēlreiz izskatīti un konkretizēti rādītāji; pārskatīta cēloņu un seku analīze; konfrontētas alternatīvas – nu Jūs esat gatavi savu stāstu stāstīt citiem. Jūsu auditorija var būt vai nu Jūsu kolēģi, vai arī Jūsu organizācijas valde.

Jau ļoti sen kāds ir teicis, un kādi ir atkārtojuši, ka vis diženais ir vienkāršs. Neskatoties uz to, ka esat, piemēram, trīs nedēļas studējis dokumentus, veicis 25 intervijas ar dažādiem sociāliem partneriem un trīs diennaktis būries valsts budžeta līnijās un veicis provizoriskus aprēķinus, Jums ir vienkārši jāizklāsta problēmas būtība un iespējamie risinājumi.

Haotiski emocionāla vai arī monotoni garlaicīga visa procesa pārstāstīšana klausītāju noskaņos pret Jums “piekasīgi” un nelabvēlīgi.

Jūsu prezentācijai jābūt saprotamai gan Jūsu māmiņai, gan tramvaja konduktoram.

Svarīgs ir ne tikai saturs, bet arī forma. Ja Jums jāpierāda Ministru prezidentam desmit minūtēs, ka Jūsu uzstādītā problēma būtu risināma pēc Jūsu organizācijas piedāvājuma, Jūs noteikti neizmantosiet flipchart lapas vai kodoskopu. Vēlams, ka Jums līdzi būtu PowerPoint prezentācija, kas skatāma arī datorā, kā arī izdrukas, kurām viegli sekot līdzi un uz to malām arī var izdarīt atzīmes.

Ja Jums savs interešu aizstāvības uzstādījums jāprezentē demonstrācijā, protams, Jūs neņemsiet līdzi datoru, bet izdalīsiet skrejlapas ar noteiktu aicinājumu uz kādu darbību.

Veiksmi!