Foto: Foto - A. Jansons © AFI
Nacionālā attīstības plāna sliktā kvalitāte, kuru neviens negrasās uzlabot, rada nepatīkamu pieredzi – nevajadzīgi ir tērēti gan finansiālie, gan cilvēkresursi, un Latvijai joprojām nav attīstības stratēģijas. Izskatās, ka no šīm kļūdām nemācas jaunā Attīstības plāna izstrādātāji.
Finiša taisnei tuvojas Attīstības plāna izstrāde, kas būs pamats finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības (ES) Strukturālajiem fondiem pēc tam, kad Latvija būs iestājusies ES. Latvijā tas tiek darīts pirmo reizi, tāpēc šī stratēģiskā dokumenta izstrāde vienlaikus kalpo arī kā mācību process atbildīgajai institūcijai (Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldei un tagad arī Finansu ministrijai) partnerības principa pielietošanā jeb visu sociālo partneru iesaistīšanai, lai dokuments būtu tiešām kvalitatīvs. No otras puses, līdzdalības iespēja nevalstiskajām organizācijām (NVO) uzliek atbildību sniegt kvalitatīvus komentārus un konstruktīvus priekšlikumus plāna uzlabošanai.
Līdz šim ar attaisnojumu nodrošināt ātru procesu stratēģisko dokumentu izstrādei netika veltīti pietiekami resursi, un konsultācijas ar sociāliem partneriem labākajā gadījumā bija formāla viedokļa uzklausīšana bez vēlmes to ņemt vērā. Tagad, vērojot Attīstības plāna (AP) izstrādes procesu, šķiet, ka plāna izstrādātāju prioritāte atkal ir ātrums un termiņi, nevis kvalitāte. Iekavēto darbu dēļ sabiedriskajai apspriešanai vairs neatliek laika – decembra beigās vai janvāra sākumā AP dokumenta apspriešanai jābūt valdības darba kārtībā, bet februārī tas jānosūta Eiropas Komisijai.
ES pirmsiestāšanās fondu saņemšanai Latvijai vajadzēja izstrādāt Nacionālo attīstības plānu (NAP), kas būtu visaptverošs un stratēģisks plāns Latvijas attīstībai vidējā termiņā. Tomēr par nelaimi Latvijas valdībai un NAP Vadības grupai ātrs process izrādījies neefektīvs. 1999.gadā Latvijas sagatavoto NAP Eiropas Komisija (EK) nodēvēja par “iepirkšanās sarakstu”, nevis stratēģisku plānu valsts attīstībai.
2001.gadā notika otrs mēģinājums sagatavot visaptverošu NAP 2002. – 2006.gada periodam. NAP stratēģiskā daļa, kurā tika definētas astoņas horizontālās prioritātes, tika apstiprināta valdībā. Tomēr šī dokumenta rīcības daļa ar konkrētu projektu sarakstu simtiem miljonu latu vērtībā tapa lielā steigā, pat iesaistītajiem ekspertiem mulstot par tādu šizofrēnisku projektu kā Daugavas – Dņepras kanāls parādīšanos atbalstāmo sarakstā. NAP rīcības daļa tā arī netika apstiprināta valdībā, turklāt to smagi kritizēja EK. Pārstrādāt šo dokumentu neviens tā arī negrasās.
Šā gada laikā no EK saņemtie komentāri bija samērā nesaudzīgi, uzsverot, ka Latvijas sagatavotajā NAP trūkst stratēģijas. Precīzāk – pārāk daudz faktu par esošo situāciju bez nākotnes attīstības vīzijas, nodaļās minētie dati ir pretrunīgi vai atšķiras, trūkst virzienu tautsaimniecības attīstīšanai, pārāk maz uzmanības pievērsts būtiskiem jautājumiem (nodarbinātība, perspektīvi sektori u.c.), izstrādātā NAP stratēģiskais mērķis par Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu un reģionālo attīstību pilda deklaratīva saukļa funkciju, jo tālāk dokumenta nodaļās un uzdevumos neparādās. Tā varētu turpināt vēl un vēl. Īpaši interesants ir EK komentārs attiecībā uz NVO iesaistīšanu, norādot, ka dokumenta veidošanā jāiesaista visi sociālie partneri, jānorāda, kā viņu komentāri ir ņemti vērā, un kvalitatīvam iesaistīšanas procesam ir jāatvēl pietiekams laiks. Mērķis jau galu galā viens – lai dokuments būtu kvalitatīvs, stratēģisks un katrs justu atbildību par to.
Tagad izstrādājamais Attīstības plāns ir jābalsta uz NAP, tomēr nav izprotams, kā labu stratēģisko dokumentu var balstīt uz sliktu stratēģiju. AP sagatavošanas process ir bijis daudz atvērtāks, kaut gan sabiedrības komentāriem publiskotais melnraksta variants bija ļoti sliktā kvalitātē (stila kļūdas un iztrūkstošie dati vietumis pat traucēja uztvert domu). Plāna melnraksta versija tika pārstrādāta laikā, kad sociālie partneri to analizēja un sniedza komentārus, tādējādi daudzi no komentāriem vairs nebija atbilstoši. Lai pieturētos pie termiņiem, plāna pēdējais variants sabiedrības apspriešanai vairs netiks sūtīts.
Protams, uzmanības vērts ir fakts, ka, atvēlot vienu mēnesi laika komentāru sagatavošanai, komentāru sniedzēju skaits AP melnraksta versijai sabiedriskajā apspriešanā septembrī nepārsniedza 10. Tas gan nav indikators NVO intereses trūkumam šajā procesā, bet gan sabiedrības iesaistīšanas formālajam raksturam – nav saprotams, vai komentāri vispār tiks izlasīti un ņemti vērā, tādēļ nav vērts ieguldīt cilvēkresursus lasot un komentējot garo dokumentu. Daļa NVO ir zaudējusi ticību tam, ka komentāri varētu ko mainīt. Tomēr tikai resursu ietilpīgs dialogs ļautu likvidēt plaisu starp stratēģisko dokumentu izstrādātājiem un sociālām grupām, uz kurām dokuments attieksies.
Pieredze liecina, ka stratēģisko dokumentu izstrādes ātrais temps un sociālo partneru turēšana ārpus procesa negatīvi ietekmē dokumenta kvalitāti. Rezultāts ar NAP ir nepatīkams – pirmkārt, nevajadzīgi tērēti gan finansiālie, gan cilvēkresursi, otrkārt, Latvijai joprojām nav stratēģiska plāna valsts attīstības vidējam termiņam. AP izstrādes process vēl nav noslēdzies, tomēr neizskatās, ka atbildīgās institūcijas mācītos no pagātnes kļūdām, jo laika trūkums atkal tiek piesaukts kā šķērslis līdzdalības principa ievērošanai.