Foto: Richard A. Bloom
Homoseksuāli cilvēki laulību nevēlas egoistisku mērķu dēļ. Šis ir mūsu solījums rūpēties vienam par otru, lai heteroseksuālajai pasaulei tas nebūtu jādara.
Šķiet, līdz šim Džonatana Rauča vārds Latvijā bijis diezgan svešs. ASV viņš ir pazīstams kā izdevuma National Journal žurnālists, domātājs un Amerikas zināmākais intraverts, kurš publicējis daudzus rakstus un pārdomas, ko nozīmē būt intravertam, kā arī devis ieteikumus ekstravertajai sabiedrības daļai, kā izvairīties no intravertu pārprašanas un aizvainošanas.
Džonatans Raučs Latvijā bija ieradies pēc ASV vēstniecības uzaicinājuma, lai Latvijas sabiedrībā veicinātu diskusiju par cilvēktiesībām un to nozīmi. Viņa uzdevums bija arī pievērsties LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) tiesībām. Džonatans Raučs 2004. gadā izdeva grāmatu Viendzimuma laulības: kāpēc tas ir labi gejiem, labi heteroseksuāliem cilvēkiem un labi Amerikai?[1]
Pirms ierašanās Latvijā Džonatanam Raučam bija iespēja iepazīties ar līdz šim vienīgo latviešu dokumentālo filmu Homo@lv, kas sniedz skatījumu par praidu un Draudzības dienām Latvijā.
Jūs esat redzējis filmu Homo@lv. Kā Jums šķiet, kas ir kopīgs un kas atšķirīgs LGBT situācijā Latvijā un ASV?
Ja situāciju vērtē pēc filmā redzētā, cilvēki šeit ir daudz atvērtāki naida izpausmēs pret homoseksuāliem cilvēkiem. Naids pret homoseksuālām personām Amerikā pastāv, tomēr tā izpausmes vairs netiek sociāli pieņemtas. Tādējādi cilvēki, kuriem nepatīk vai kuri nepieņem homoseksuālas personas, meklē citus veidus, kā to izpaust. Piemēram, ļoti reti ir sastopami gadījumi, kad ASV cilvēku publiskajā telpā kāds sauktu necenzētos vārdos. Vardarbība pret gejiem Amerikā ļoti bieži ir bijusi un ir joprojām, bet jūs neredzēsit milzīgu vardarbīgu pūli ar cilvēkiem, kuri pauž naidu pret homoseksuālām personām.
Jāsaka, ka nav vietas, kur homoseksuālas personas var justies pilnībā ērti un droši, bet es redzu, ka šeit tas ir daudz grūtāk nekā Amerikā. It īpaši, ja persona A pauž naidu pret personu B un ja policija un sabiedrība nostājas personas A pusē, nevis aizstāv personu B. Tad šī cilvēka dzīve ir vēl grūtāka.
Ja mēs runājam par kustībām, kuras vērstas pret homoseksuālām personām, kā jūs izskaidrotu šo fenomenu, ka dažas ASV organizācija vairs nedarbojas vietējā mērogā Amerikā, bet gan sāk savu darbību citās pasaules valstīs? Piemēram, Watchmen on the walls ir gana aktīva arī Latvijā.
Es esmu satraukts par to. Es saskatu, ka Latvijā šīs kustības darbojas LGBT kopienas labā, jo naida paudēji viennozīmīgi veido sev sliktu sabiedrisko tēlu. Amerikā homoseksuāļu pretinieku retorika bieži ir izkoptāka, stipri mierīgāka. Viņi ir iemācījušies par to runāt un izskatās labi, piemēram, parādoties televīzijā. Viņi arī nav tik ļoti pārpildīti ar naidu.
Es nekādā gadījumā nesaku, ka katrs, kurš iebilst LGBT pret personu tiesībām un viendzimuma laulībām, ir naidīgs. Tomēr dažas no šīm grupām ir patiesi šausmīgas, bet ļoti mierīgas savos izteikumos. Viņi dodas uz citām valstīm, piemēram, uz Ugandu, tiekas ar valdības pārstāvjiem, pārliecina viņus, ka ir pieauguši un nopietni cilvēki, bet īstenībā viņi ir naidpilni provocētāji. Es domāju, ka mēs esam ļoti nobažījušies par visu, kas notiek Āfrikas valstīs.
No filmas noprotu, ka viņi ir bijuši Latvijā, un tas ir tas, ko viņi dara. ASV viņi neko vairs nevar panākt, tādējādi viņi ir nolēmuši eksportēt pret homoseksuāliem cilvēkiem vērstas aktivitātes un globalizēt kultūru naidu.
Jūs esat sarakstījis grāmatu Viendzimuma laulības: Kāpēc tas ir labi gejiem, labi heteroseksuāliem cilvēkiem un labi Amerikai?. Vai varat pastāstīt, kāpēc tas ir labi un noderīgi ikvienam?
Jā, esmu gan! Tā ir ziņa, ko jau gadiem ilgi ar lielākiem vai mazākiem panākumiem vēlos nodot ikvienam. Laulības ir viennozīmīgi labi viendzimuma pāriem, kuriem ir nepieciešamība un vēlme pēc ģimeniskās aizsardzības, kas ir nepieciešama gandrīz visiem cilvēkiem. Tas ir labi bērniem, kuri ir homoseksuāli, jo augot viņi saprot, ka viņu mīlestībai ir nākotne neatkarīgi no tā, vai viņi vēlas vai nevēlas saistīt savu dzīvi ar laulības saitēm. Laulība tuvina cilvēkus arī kopienā, un šis ir viens iemesls, kāpēc viendzimuma laulības ir nepieciešamas arī heteroseksuālajai kopienai. Katra laulība, vai tā būtu viendzimuma vai pretējā dzimuma, veido sociālo kapitālu, jo tā palīdz cilvēkiem apvienoties un pieņemt ilgstošas apņemšanās rūpēties vienam par otru.
Divi cilvēki laulību nevar noslēgt vienatnē kādā istabā. Šajā gadījumā ir nepieciešams vismaz viens, bet vairumā gadījumu — vairāki cilvēki, kas pārstāv savu kopienu. Šie cilvēki apliecinās — no šī brīža jūs esat ģimene un viens par otru rūpēsities.
Laulība ir solījums, ko divi cilvēki dod savai kopienai. Laulība padara cilvēkus laimīgākus, veselīgākus, finansiāli stabilākus, viņiem ir mazāk nepieciešama sociālā vai ārkārtas palīdzība. Jūsu otrā puse ir jūsu ārsts, jurists, sociālais darbinieks vai ārkārtas gadījumā — pirmā palīdzība. Brīdī, kad homoseksuāli cilvēki apvienojas ģimenē, viņi kļūst stabilāki, un mēs vēl nemaz nerunājam par to, ka arvien vairāk viendzimuma pāru audzina bērnus. Kāpēc gan lai kāds vēlētos, ka bērni aug ārpus ģimenes bez aizsardzības, ko sniedz laulība? Visbeidzot, precoties mēs radām labu piemēru — pašas laulības institūcijas vārdā mēs skaidrojam cilvēkiem, ka tā ir universāla un nepieciešama visiem. Mēs visi pēc tās tiecamies, un tā tam ir jābūt. Laulība ir zelta standarts cilvēku attiecībās un homoseksuāli cilvēki vēlas to pierādīt un apstiprināt visos iespējamos veidos. Mēs vēlamies pastiprināt laulības nozīmi un kļūt sociāli stabilāki un produktīvāki. Es domāju, ka heteroseksuāli cilvēki ir vistiešākie ieguvēji no viendzimuma laulībām. Mēs to nevēlamies kaut kādu egoistisku mērķu vadīti vai vienkārši prieka pēc, šis ir mūsu solījums rūpēties vienam par otru, lai heteroseksuālajai pasaulei tas nebūtu jādara.
Nedaudz personisks jautājums. Jūs „iznācāt no skapja” jeb kļuvāt atklāts kā gejs 80. gados. Kas bija lielākie izaicinājumi tajā laikā?
Es kļuvu atklāts 80. gadu vidū. 1985. gads bija pavisam citi laiki. AIDS krīzei bija dominējošs spēks, cilvēki mira. Tajā laikā būt gejam bieži šķita nāves spriedums, tāpēc tas bija ļoti grūti. Tolaik Amerikā daudzās pavalstīs homoseksuālas attiecības bija kriminalizētas, pastāvēja iespēja nokļūt cietumā. Tas gan notika reti, bet tomēr varēja notikt. Šajā laikā man pašam nebija aizspriedumu pret gejiem, kas bieži vien var notikt, ja esi “skapī” jeb noliedz savu homoseksualitāti. Tomēr es baidījos no sociālās diskriminācijas, kā arī no iespējas saslimt un nomirt.
Pašlaik jauniem cilvēkiem ASV ir daudz vienkāršāk ”iznākt no skapja”. Daudzi to dara ar ļoti lielu prieku. Ne visi, bet daudzi. Tomēr liela problēma Savienotajās Valstīs ir homoseksuālu jauniešu un bērnu pazemošana. Brīžiem šķiet, ka Amerikas sabiedrībā palikusi tikai viena vieta, kur naidīgums pret homoseksuālām personām ir sociāli pieņemams, un tas ir skolas spēļu laukumā. Vairs ne televīzijā, ne politikā, bet homoseksuāli jaunieši un bērni vēl aizvien tiek pazemoti un izsmieti skolā. Daudzas skolas joprojām uzskata, ka tas ir normāls process — daļa no kļūšanas pieaugušam.
Nesen ASV notika vesela virkne homoseksuālu jauniešu pašnāvību. Tās plaši publiski apsprieda masu medijos, un beidzot cilvēki sāka saprast, ka naidam nav vietas skolā. Šis ir tāds pārejas process, kuram mēs pašlaik ejam cauri. Cenšamies panākt, ka jauniešiem ir droši apzināties un pieņemt savu homoseksualitāti.
Jāsaka, ka dažas no kampaņām ir atceļojušas arī līdz Latvijai. Viena no tām — It gets better un provokatīvā FCKH8.
Es neesmu dzirdējis par FCKH8 kampaņu, bet jāatzīst, ka daudzie protesti pret 8. priekšlikumu [kas Kalifornijā aizliedza viendzimuma laulības] bija aizgājuši par tālu. Tas daudz palīdzēja oponentu pusei — tie, kuri vēršas pret homoseksuālām personām, ieguva daudz video materiālu, kuros attēlotas dusmīgas LGBT personas.
It Gets Better kampaņa ir radījusi milzīgu ietekmi, un tā ir ļoti nozīmīga. Tā ir pirmā reize, kad tik daudz cilvēku jūtas pietiekami pārliecināti, lai spertu soli uz priekšu un pateiktu „stop!”. Pazemošana skolās nav nekas jauns, arī homofobija skolās nav nekas jauns un homoseksuālu jauniešu pašnāvības arī nav nekas jauns. Jauns pavērsiens ir tas, ka šis viss ir izskanējis plašākā sabiedrībā, ka heteroseksuālā pasaule beidzot sniedz kādus paziņojumus. LGBT cilvēki jau ilgstoši centās tam pievērst lielāku uzmanību.
Jāsaka, ka ir vēl viens jautājums, kas pievērsa lielu pasaules uzmanību ASV — “Nejautā, nesaki”[2] politikas atcelšana. Vai uzskatāt to par LGBT kopienas uzvaru Amerikā?
Jā, tā ir milzīga uzvara! Šīs izmaiņas nāca ļoti ilgi. Likuma, kas liedza gejiem dienēt armijā, atcelšana ir labs piemērs tam, cik ilgam laikam ir jāpaiet, lai mainītos likumdošana. Sabiedrības attieksme visbiežāk mainās, pirms mainījušies paši likumi. Pirms 10 gadiem lielākā daļa amerikāņu pauda, ka tas neko nemaina, ja homoseksuālas personas dienē armijā, bet pagāja daudz gadu, līdz šis likums tika atcelts. Jā, šis ir milzīgs solis uz priekšu.
Vēsturiski ASV valdība ir bijusi galvenais homoseksuālu personu diskriminācijas avots. Gejiem un lesbietēm ir bijis liegts strādāt valdības labā, mums nav piešķirtas drošības pielaides, mums ir bijis liegts dienēt armijā. Ir bijuši likumi, kas kriminalizē viendzimuma attiecības. Valdība mums ir bijusi problēma, nevis risinājums. “Don’t ask, Don’t tell” bija vienīgais atlikušais likums, kurš tieši diskriminēja LGBT personas. Viendzimuma laulību aizliegumu es ievietotu citā kategorijā, jo tas ir sociāls jautājums, ne tikai valdības politika. Kopumā ASV beidzot ir atcēlusi pēdējo diskriminējošo likumu, kas nav saistīts ar laulību, un tas ir izcils notikums.
Ko Jūs redzat kā pašreizējos lielākos izaicinājumus LGBT kopienai ASV?
Laulība un skolas. Līdz laulībai ir vēl ilgs ceļš ejams. Laulāties ir legāli piecās ASV pavalstīs un Kolumbijas apgabalā. Tas ir ļoti lēns process. Laulība ir kaut kas vairāk nekā tikai likums. Tas ir sociāls, kulturāls un reliģiozs jautājums. Laulība ir institūts, kas ir vairāk cilvēku sirdīs nekā likuma pantos. Mums, ne tikai ASV, bet visā pasaulē, pašlaik notiek liela diskusija par laulības nozīmi, tāpēc tas prasa ilgu laiku.
Ja skatās no tradicionālu geju tiesību viedokļa, nākamais un, cerams, pēdējais cīņas lauks ir bērni — kā homoseksuāliem bērniem radīt drošību. Tas ir svarīgi, lai viņi varētu augt drošā vidē.
_________________________
[1] Gay marrige: Why it is good for gay, good for straignt and good for America
[2] Don’t ask, Don’t tell – šādi sarunvalodā sauca likumu, kas liedza gejiem dienēt ASV armijā.
'Don't ask, don't tell' is repealed by Senate; bill awaits Obama's signing