Foto: Kristaps B.
Tiesībsarga lomas galvenā būtība - spert ļoti nepopulārus soļus un iet pretī straumei.
Pajautā deputātiem, par kuru kandidātu un kāpēc viņi balsos
www.gudrasgalvas.lv
Diez vai, domājot par jaunā tiesībsarga apstiprināšanu, Latviju var salīdzināt ar mazu bērnu krustcelēs no Māras Zālītes un Zigmāra Liepiņa mūzikla Lāčplēsis. Taču jautājums ir pietiekami svarīgs, lai padomātu, kas un kā jādara tiesībsargam turpmākajos piecos gados. Jauks cilvēks, labs pasniedzējs un tiesnesis Romāns Apsītis diemžēl šajā gadījumā nevar kalpot par pozitīvu piemēru. Kaut gan dažkārt viņam izdevās kāpt pāri savai personiskajai pārliecībai cilvēktiesību aizstāvības labā[1], kopumā sabiedrība bija vairāk informēta par nesaskaņām birojā un budžeta samazināšanu, nevis par tā sasniegumiem.
Nost ar klusu diplomātiju!
Pirmais uzdevums jaunajam tiesībsargam — nopelnīt sabiedrības uzticību. Te nu ir jāatceras par savu misiju — kļūt par „tautas advokātu”, aizstāvēt Latvijas iedzīvotājus no valsts kļūdām, patvarības un nekompetences. Pat ja cilvēktiesības tiek pārkāptas strīdā starp privātpersonām, atbildīga ir valsts. Taču ir ļoti svarīgi definēt prioritātes. Protams, sūdzību izskatīšana un slēgta tipa iestāžu apmeklēšana ir nepieciešama, bet jāmāk aiz kokiem saredzēt mežu. Ja runa ir par izolētu incidentu, ar to var tikt galā arī citas institūcijas[2]. (Iespējams, šajā sakarā būtu nepieciešams padomāt arī par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanu). Turpretī tiesībsargam jādomā stratēģiski, prioritāri nodarbojoties ar sistēmiskām problēmām, lai kāds būtu to avots — nepilnības normatīvajos aktos, iesakņojusies prakse vai finansēšanas problēmas.
Gan tiesību aizsardzībā, gan sabiedrības informēšanā svarīga ir proaktīva rīcība. Tiesībsargs nedrīkst tikai reaģēt uz to, kas notiek publiskajā telpā. Viņam zināmā mērā jāapsteidz laiks, jāformulē dienas kārtība, jāpiedāvā jautājumi politiķu un sabiedrības diskusijai, tādējādi rūpējoties par cilvēktiesību progresīvo attīstību. Jāseko līdzi tam, kādas diskusijas ir aktuālas citās valstīs, piemēram, par personas tiesību aizsardzību, cīnoties pret terorismu, vai arī par datu aizsardzību, jo pēc kāda laika tās neizbēgami būs svarīgas arī Latvijas sabiedrībai. Un tas viss jādara atklāti — tiesībsarga darbība nav klusa diplomātija, izņemot vienīgi izlīgumu veicināšanu.
Tiesībsarga rīcībā ir vairāki instrumenti. Tie nav juridiski saistoši un to efektivitāte, kā to mēdz pasvītrot, ir ļoti atkarīga no amata turētāja personības. Jaunajam tiesībsargam jāizvērtē dažādu mehānismu izmantošana. Piemēram, Satversmes tiesai viedokļi tiek sniegti diezgan bieži[3], bet paša tiesībsarga tiesības iesniegt pieteikumu[4] tiek izmantotas ļoti reti — tikai viena lieta kopš Tiesībsarga likuma spēkā stāšanās. Valsts Cilvēktiesību birojs šādas pilnvaras izmantoja daudz biežāk. Līdzīgi arī gandrīz nemaz netiek publiskota informācija par tiesībsarga ieteikumiem par tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu, tāpat informācija par privātpersonas tiesību vai interešu aizstāvēšanu administratīvajā tiesā.
Autoritatīvs, aktīvs, neatlaidīgs
Iespējams, var arī paplašināt tiesībsarga arsenālu — piemēram, ar tiesībām vērsties tiesā ne tikai tajās civillietās, kuras ir saistītas ar diskrimināciju, bet arī citās civillietās, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs. Tas, piemēram, varētu būt ar cilvēktiesībām saistītais strīds starp privātpersonām, it īpaši gadījumos, ja normatīvie akti nedod skaidras atbildes un ir svarīga judikatūra, piemēram, lietās par personas tiesībām uz savu attēlu[5]. Ja likumdevējam pietiks drosmes, varētu diskutēt arī par Latvijas Republikas Satversmes grozīšanu, lai dotu tiesībsargam tiesības uz likumdošanas iniciatīvu.
Vienmēr var aizbildināties ar to, ka pēdējos gados Tiesībsarga biroja budžets ir krasi samazināts[6], un tas tiešām raisa pārdomas par cilvēktiesību vietu Latvijas Republikas prioritāšu sarakstā. Jaunajam tiesībsargam būs jāmeklē risinājumi, domājot par efektīvāku darba organizāciju. Iespējams, finanšu apsvērumi neļaus atgriezties pie vecās departamentu struktūras, bet specializācija noteikti jāņem vērā. Speciālistam krimināltiesību jomā vajadzētu tērēs papildus laiku, lai uzrakstītu pamatotu atzinumu par pulcēšanās brīvību, un otrādi. Latvijā ir daudz spēcīgu juristu ar izglītību un pieredzi cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā, kas būtu gatavi atsevišķos gadījumos nākt palīgā tiesībsargam un dot savu padomu bez atlīdzības — tas noteikti jāizmanto.
Visbeidzot — par tiesībsarga īpašībām. Jau vairakkārt pieminēts, ka ideālam tiesībsargam jābūt autoritatīvam, aktīvam, neatlaidīgam. Zināšanas un pieredze cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā ir absolūti nepieciešamas. Tiesībsargs nav tikai biroja priekšnieks, kā tas mēdz būt ar daudzām citām valsts institūcijām, tāpēc ar iestādes vadīšanas pieredzi ir par maz. Tieši otrādi — birojs eksistē tiesībsarga darbības nodrošināšanai. Pat ja birojs strādās lieliski, tieši no tiesībsarga ir atkarīgs, vai šim darbam būs pozitīvs rezultāts.
Tiesībsarga lomas galvenā grūtība — spert ļoti nepopulārus soļus un iet pretī straumei. Pie tiesībsarga vērsīsies tie, kuru intereses sabiedrības vairākumam var nepatikt — ieslodzītie un radikāļi, nepilsoņi un seksuālās minoritātes. Saeimai tas ir labi jāsaprot. Iespējams, tieši tāpēc pašreizējā izvirzīšanas kārtība izraisa diskusijas — sākumā kandidātam jāpatīk vismaz pieciem deputātiem, bet pēc tam — visai Saeimai. Iespējams, var atgriezties pie debatēm par Valsts prezidenta tiesībām izvirzīt tiesībsarga kandidātu vai par konkursa rīkošanu. Bet tas acīmredzot būs aktuāli tikai pēc pieciem gadiem. Pagaidām atliek tikai novēlēt veiksmi jaunajam tiesībsargam neatkarīgi no Saeimas balsošanas rezultāta — tā noteikti nebūs lieka.
*Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā. Rakstā pausts autora personiskais viedoklis, kas var atšķirties no pārstāvētās institūcijas viedokļa.
_____________________________________________
[1] Piemēram, sk. atzinumu „Krievu marša” lietā; Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 12.aprīļa spriedums lietā Nr. A42594207, http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/..
[2] Sk. arī: Pleps J. Meklējam tiesībsargu! http://www.politika.lv/temas/cilvektiesibas/18842/
[3] 20 viedokļu 2010.gadā: Latvijas Republikas tiesībsarga 2010.gada publiskais pārskats, 143.-145.lpp., http://www.tiesibsargs.lv/files/downloads/..
[4] To paredz Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmās daļas 8.punkts
[5] Sk. arī: Kovaļevska A. Personas tiesības uz savu attēlu. Valsts Cilvēktiesību birojs, 2005., http://www.tiesibsargs.lv/files/Tiesibas_uz_attelu.pdf
[6] Latvijas Republikas tiesībsarga 2010.gada publiskais pārskats, 128.lpp., http://www.tiesibsargs.lv/files/downloads/Tiesibsarga%202010.gada%20zinojums_gala.pdf
Gaidot jauno tiesībsargu (tiešraide)
PROVIDUS pētnieku V.Kalniņa un R.Āboltiņa saruna par tiesībsargu (video)