Foto: Blue and White Army
Attieksme pret seksuālajām minoritātēm nākotnē būs atkarīga no tā, vai izdosies apturēt homofobiskās kampaņas, naida runu un stereotipu paušanu medijos un politiskajā retorikā.
Uz portāla politika.lv jautājumiem par aptaujas “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm: gada tendences” rezultātiem atbild biedrības Dialogi.lv pētnieks Viktors Makarovs
1) Kā šā gada aptaujas rezultāti atšķiras no 2006.gada aptaujas?
Pagājušajā gadā aptaujas secinājums bija diezgan negatīvs — sabiedrībā ir ļoti izplatīti aizspriedumi, un tas rada diskriminācijas, atstumtības un, iespējams, vardarbības riskus. Vairākums Latvijas iedzīvotāju pagājušā gada aptaujā, kaut nosodīja homoseksuālu dzīvesveidu, tomēr pauda iecietīgu attieksmi pret gejiem un lesbietēm kā cilvēkiem.
Šogad mēs varam konstatēt, ka sabiedrībā neiecietība pret gejiem un lesbietēm saglabājas. Gan pagājušajā gadā, gan šogad vidēji “temperatūra”, tas ir, attieksme pret gejiem un lesbietēm, ir 30 grādi skalā no 0 līdz 100 grādiem. Tas nozīmē diezgan negatīvu attieksmi pret homoseksuāļiem. 61% iedzīvotāju, pēc šī termometra, attieksme pret gejiem un lesbietēm ir negatīva, un 39% ir neitrāla vai pozitīva attieksme. Bet uztrauc vēl citi dati, piemēram, ka aptuveni trešdaļa respondentu nosoda gan homoseksuālus cilvēkus, gan homoseksuālas attiecības, un tikpat daudz ir respondentu, kas nosoda attiecības, bet neiebilst pret cilvēkiem. Un tikai piektdaļa nenosoda ne cilvēkus, ne attiecības.
Ja šo salīdzinām ar līdzīgu jautājumu 2006.gada aptaujā, kur jautājām par attieksmi pret homoseksuālu dzīvesveidu, tad iecietīgo respondentu procents ir samazinājies. Pērn 25% respondentu nenosodīja ne cilvēkus, ne dzīvesveidu un akceptēja gan homoseksuāļus, gan homoseksualitāti. Un bija 37%, kas neiebilda pret cilvēkiem, bet nosodīja dzīvesveidu. Savukārt respondenti, kas pauda negatīvu nostāju, bija tikai 26%, taču šogad to skaits ir palielinājies līdz gandrīz 33%.
Vēl šogad aptauja rāda, ka, kopumā ņemot, sabiedrība nav noskaņota uz iecietīgāku attieksmi pret homoseksuāļiem. 18% respondentu saka, ka sabiedrības attieksmei jābūt iecietīgākai, nekā tā ir patlaban, 28% saka, ka attieksmei jāpaliek tādai pašai, bet 33% — tas ir, trešdaļa, pieprasa nepiekāpīgāku attieksmi. No šiem 33% respondentu gandrīz 12% pieprasa nedaudz nepiekāpīgāku, bet 21,5% — daudz nepiekāpīgāku.
2) Kāpēc, Jūsuprāt, negatīvā attieksme palielinājusies?
Attieksmi gada laikā varēja ietekmēt vairāki notikumi, jo tie izraisīja diezgan negatīvu geju un lesbiešu pretinieku retoriku. Pirmais notikums — pērn daļēji nenotikušais praids. Pagājušā gada aptauja notika maijā, pirms praida. Tā laikā bija ļoti aktīvas debates, izskanēja ļoti daudz negatīvu izteikumu, tika atkārtoti aizspriedumi un, es domāju, situācijā, kad cilvēki ir ļoti slikti informēti par šo parādību, kad tikai 1 no 10 respondentiem saka, ka pazīst kādu geju vai lesbieti, tad šie aizspriedumi saglabājas.
Kad medijos, politikā un presē izskan homofobiski izteikumi, kad tiek atkārtotas tēzes par to, ka homoseksuāļi apdraud sabiedrību, tas ļoti labi savienojas ar neizpratni un aizspriedumiem un izraisa negatīvu reakciju cilvēkos, kas jau iepriekš ir negatīvi noskaņoti un nesaprot homoseksuālismu, bet no otras puses gribētu būt iecietīgi. Šiem cilvēkiem tad daudz vieglāk ir sadzirdēt aizspriedumu un naida pilnas runas. Tas pats notika arī sakarā ar Darba likuma grozījumiem[1], kad arī izskanēja ļoti negatīvi un emocionāli izteikumi par gejiem uz lesbietēm.
Kopumā — pagājušajā gadā bijis ļoti daudz homofobiskas retorikas un diezgan maz iecietības gan politiskajā līmenī, gan arī presē. Taču tikai informācija par to, kas ir homoseksualitāte un kādi ir homoseksuāli cilvēki, varētu mazināt aizspriedumu spēku.
3) Ko nozīmē tas, ka gandrīz trešdaļa aptaujāto nosoda homoseksuālitāti, taču apgalvo, ka viņiem nav iebildumu pret homoseksuāliem cilvēkiem?
Tas atspoguļo lielas cilvēku daļas izpratni, jo cilvēki tomēr cenšas citus indivīdus novērtēt ne tikai pēc kāda viena dzīves aspekta, bet, pat tad, ja kaut kas neapmierina, tomēr var šos cilvēkus vērtēt pozitīvi un bieži var samierināties ar ko tādu, kas ne visai patīk. Te ir interesanta tēma, ko mēs visi saprotam ar iecietību. Klasiskajā izpratnē tā ir spēja sadzīvot un samierināties ar ko tādu, kas mums nepatīk. Mēs to darām, jo gribam dzīvot mierīgi un negribam redzēt tikai pilnīgus pretiniekus. Šīs grupas patiesais mērķis varbūt nebūs iecietība, bet daudzveidības atzīšana.
Tomēr viņi, kaut nebūs vardarbīgi, neatzīs tiesības, ko pieprasa geji un lesbietes, piemēram, tiesības uz partnerattiecībām — ja viņi saka, ka neakceptē šāda veida attiecības, tad nebūs gatavi arī “uzdāvināt” gejiem un lesbietēm iespēju savu dzīvi noformēt likuma ietvaros. Ja šī respondentu grupa neatzīst homoseksuālas attiecības, tad ikdienā geji un lesbietes šīs grupas pārstāvjiem nevarēs pastāstīt par privātajām lietām, piemēram, kā brīvdienas ir pavadījuši kopā ar draugu vai draudzeni, kas ir dabiskas vairākumam. Mēs tomēr gribam, lai geju un lesbiešu dzīve tiek atzīta arī šādā līmenī.
4) Ja saglabāsies līdzšinējā tendence pasliktināties attieksmei pret seksuālajām minoritātēm, kādas konsekvences varam sagaidīt nākotnē?
Daudz kas atkarīgs no tā, vai izdosies apturēt homofobiskās kampaņas, naida runu un stereotipu paušanu medijos un politikā. Tas ir mediju un politiķu disciplīnas jautājums, kas negatīvo tendenci varētu pārtraukt īstermiņā.
Lai ilgtermiņā uzlabotu situāciju, ir vajadzīgi izglītojoši pasākumi, apzināts darbs ar sabiedrību gan izglītības jomā, gan medijos, lai ķertos pie saknes, un sakne ir aizspriedumi un neizpratne.
Vienmēr būs vidēji 20—30% iedzīvotāju, kas nebūs spējīgi mainīt savu attieksmi. Bet vairākumam ir jādod patiesa, daudzveidīga informācija par gejiem, lesbietēm un homoseksualitāti. Kaut arī jaunieši ir daudz mazāk homofobiski noskaņoti, tomēr nevar teikt, ka viņiem ir pilnīgi cita attieksme, arī jaunā paaudze atrodas aizspriedumu varā, un ar to jāstrādā. Nepalīdz vecums, izglītība, dzīves vieta vai ienākumu līmenis, kopumā situācija vidēji ir tāda, kā ir. Ja 50% aptaujāto uzskata, ka homoseksualitāte jāslēpj un jāpiedāvā ārstēšanās, tad droši vien šāda izpratne ir visu pārējo problēmu sakne.
____________________
[1] Saeimā asas diskusijas 2006.gadā raisīja Darba likuma grozījumi, ko, balstoties uz Eiropas Savienības direktīvu, bija sagatavojusi Labklājības ministrija un kas paredzēja arī seksuālo minoritāšu diskriminācijas aizliegumu.
Latvijas iedzīvotāju attieksme pret seksuālajām minoritātēm: gada tendences