Foto: Jennifer Dickert
Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība uzskata, ka Latvijai aktīvāk ir jāizmanto ES sniegtās iespējas. Tām ir pieredze Eiroparlamenta darbā, tāpēc, gūstot vēlētāju atbalstu, jaunie deputāti varēs atrotīt piedurknes un sākt strādāt.
Jaunajam laikam (JL) un Pilsoniskajai savienībai (PS) — ir pieredze darbā Eiropas Parlamentā (EP). Kaut arī 2004.gadā, kad iepriekšējo reizi notika Eiroparlamenta vēlēšanas, PS vēl neeksistēja, viņu rindās pašlaik darbojas divi no Latvijas deviņiem Eiroparlamenta deputātiem. Savukārt JL 2004.gada vēlēšanās ieguva divas EP deputātu vietas. Vienīgais EP deputāts no Latvijas, kurš pameta darbu šī sasaukuma laikā, ir Valdis Dombrovskis (JL), jo viņš martā kļuva par Ministru prezidentu. EP Dombrovska vietu ieņēma Liene Liepiņa.
Atbalstīt Latviju grūtā brīdī
Abas partijas uzsver, ka ir nepieciešams plašāk izmantot ES sniegtās iespējas Latvijai, taču PS savā programmā ir tiešāka, izvirzot mērķi „Eiropa — Latvijai!”. Kāpēc Eiropai ir jāsaliedējas, lai atbalstītu Latviju grūtajā brīdī, par kura pienākšanu galvenokārt atbildība ir jāuzņemas Latvijas politiķiem, gan nav skaidrs. Ja visas 27 ES dalībvalstis izvirzīs mērķi, ka Eiropa ir domāta katrai no tām, tad nekāda liela solidaritāte ES nevarēs izveidoties. Līdz ar to PS mērķis vienlaicīgi veicināt ES saliedēšanos un atbalstu Latvijai no vienas puses ir atbalstāms, jo skaidri parāda, ko partija plāno sasniegt Eiropas Parlamentā. Un tomēr, paraugoties no otras puses, nākas uzdot jautājumu, vai, pēc PS domām, ir kādi plašāki Eiropas vienotības un solidaritātes mērķi, kuru vārdā ES darbojas?
Gan JL, gan PS priekšvēlēšanu programmās primāri uzsver ekonomikas atveseļošanas un veicināšanas pasākumus un sola cīnīties par lielāku ES finansiālo atbalstu Latvijai. PS arī aicina uz ātrāku eiro ieviešanu, bet JL — uz finansiālu atbalstu Baltijas jūras stratēģijai. Šajā jomā PS ir nedaudz konkrētāka, aicinot uz ciešāku saišu izveidošanu Baltijas jūras reģionā enerģētikā, transportā, informācijā un drošībā, bet pavisam konkrēts un uzrunājošs šķiet PS programmā ātrvilciens, ar ko sasniegsim Berlīni 10 stundās! Tāpat PS sola Rīgu izveidot par Baltijas reģiona metropoli kā vienu no Eiropas zināšanu ekonomikas centriem.
Papildus šīm rodas virkne jautājumu JL. Partija sola atbalstīt PVN samazināšanu, kas gan ir nevis EP, bet nacionālās valdības izšķiršanās jautājums. Te gribētos atgādināt Eiropadomes 2008.gada decembra secinājumus, ka, ņemot vērā ekonomiskās krīzes apjomu, dalībvalstis var apspriest nodokļu sloga pamatotu samazinājumu[1]. Tomēr, kā zināms, Latvija izšķīrās tieši par šīm pamatnostādnēm pretēju darbību. Tiesa, JL šajā laikā bija opozīcijā, taču tas ir lēmums, ko līdzīgi kā ES fondu apguves paātrināšanu šobrīd var risināt valdība Rīgā, nevis parlaments Briselē. Tieši tāpat tas ir ar tiešajiem nodokļiem, par kuriem šobrīd lemj galvaspilsētas[2].
JL programmā uzsver, ka vērsīsies pret nelietderīgiem budžeta administratīvajiem tēriņiem Eiropas Parlamentā. Šajā jomā JL jau ir pieredze, Valdim Dombrovskim aktīvi darbojoties pie šī jautājuma un aicinot, lai ES budžeta izlietojums tiek lietderīgi izmantots un lai katrs ES iedzīvotājs var iepazīties ar ES institūciju pārskatiem par naudas izlietošanu. Papildus tam gan JL, gan PS plāno vērsties pret Eiropas Savienības normatīvu nepamatoti stingru interpretēšanu Latvijā. Savulaik šo tematu nacionālajā mērogā aizsāka tagadējais Eiroparlamenta deputāts Aldis Kušķis (JL)[3], vēršot uzmanību uz to, kādi pārspīlējumi ir Latvijā[4] attiecībā uz Eiropas Savienības prasību ieviešanu. PS aicina šo “veselības pārbaudi” veikt arī Eiropā kopumā, un šis ir ļoti konkrēts piedāvājums, kā mēģināt novērst birokrātiskos šķēršļus ES.
JL arī plāno turpināt darboties pie tā, lai ES jauno dalībvalstu uzņēmēji netiktu diskriminēti. Nav gan tikai skaidrs, kāda iniciatīvas grupa un kāpēc tiks veidota šī mērķa sasniegšanai. Arī PS atbalsta brīvu konkurenci Eiropas un pat pasaules tirgos un ir pret protekcionismu. Ļoti būtisks jautājums, ko uzrunā JL un kas ir aktuāls ne tikai ES, bet arī visā pasaulē, ir veicināt stingrākus noteikumus ārzonu komercsabiedrību darbībai. PS atbalstītā vienotā finanšu pakalpojumu regulēšana varētu nest plašāku labumu, nevis tikai novērst baņķieru peļņu uz nodokļu maksātāju rēķina, un tā jau ir arī EP dienaskārtībā.
Enerģija, ģimene, veselība
Abas minētās partijas atbalsta kopīgu Eiropas Savienības enerģētikas politikas izveidošanu un atjaunojamo energoresursu palielināšanu. Vien rodas jautājums JL — kurš, kur un kādus nepamatotus ierobežojumus uzlicis ēku siltināšanai un ko šajā jomā varētu darīt Eiropas Parlaments, kas cita starpā jau šī gada aprīļa sesijā aicināja no 2019. gada visām jaunajām ēkām Eiropas Savienībā, piemēram, ar saules paneļiem un siltuma pumpjiem[5] saražot tikpat daudz enerģijas, cik tās patērē.
Gan JL, gan PS ir par taisnīgu lauksaimniecības politiku. JL atbalsta ES tiešo maksājumu izlīdzināšanu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un ģenētiski modificētās pārtikas izplatības ierobežošanu ES, savukārt PS aicina vairāk Eiropas Savienības līdzekļu novirzīt lauku attīstībai.
Interesants ir arī PS aicinājums izvietot Eiropas mēroga institūcijas Latvijā, kā arī veicināt Latvijas pilsoņu pārstāvniecību atbildīgos amatos ES. Pie šiem jautājumiem strādā arī Ārlietu ministrija, kas ir izviedojusi īpašu elektronisku ceļvedi savā mājas lapā[6] un veikusi arī citus pasākumus, tomēr šajā jomā Latvija joprojām ievērojami atpaliek no citām dalībvalstīm. Taču gribētos zināt, kādas institūcijas PS vēlētos redzēt Latvijā, jo partijas priekšvēlēšanu programmā tas nav pateikts.
JL plāno darboties Eiropas Parlamentā arī sociālās politikas jomā, aicinot uz atbalstu ģimenēm ar bērniem un dzimumu līdztiesību. Sociālajā jomā Eiropas Savienība kopumā līdz šim ir darījusi visai maz, jo šī ir viena no tām jomam, kurā dalībvalstis pieņem lēmumus neatkarīgi, savu darbību vien koordinējot. Lai gan nav zināms, kas ir Eiropas labklājības sistēma, ir atbalstāmi paredzēt lielāku atbalstu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un cienīgu vecumdienu nodrošināšanu, atgādinot, ka pensijas un pabalstus nosaka nacionālās valdības.
Attiecībā uz neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko programmā min JL, joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, ka var izmantot Eiropas Veselības apdrošināšanas karti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. To uzrādot, nepieciešamā un neatliekamā medicīniskā veselības aprūpe tiek sniegta tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts pilsoņiem. Šādu palīdzību sniedz ārstniecības iestādes un ārsti, kuri attiecīgajā valstī nodrošina valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus.[7] JL piedāvā turpināt vienotu standartu izstrādi un Eiropas Savienības pētījumu izmantošanu Latvijas veselības aprūpes efektivitātes palielināšanā. Veselības ministrijas mājas lapa gan tajā pašā laikā vēsta, ka ES no 2007. līdz 2013. gadam ieguldīs 6 miljardus eiro pētniecībai un tehnoloģiskajai attīstībai[8]. No partijas programmas gan nav skaidrs, kā JL plāno šos pētījumus izmantot, lai efektivizētu veselības aprūpi Latvijā.
Abas partijas arī sola atbalstīt izglītību, bet JL uzsver vēl arī mūžizglītību un mobilitāti, kas ir īpaši aktuāli pašlaik. Tomēr papildus Latvijas intelektuālā potenciālā saglabāšanai Latvijā, iespējams, jādomā par intelektuālā potenciāla piesaistīšanu arī ārpus Latvijas. Tāpat abas partijas plāno turpināt ceļu uz vēsturiskā taisnīguma apzināšanu un Eiropas sabiedrības informēšanu par totalitārā komunisma noziegumiem, kā arī latviešu valodas un kultūras stiprināšanu.
Abām partijām bez šeit minētajiem ir vēl virkne citu priekšlikumu, ko tās vēlas sasniegt darbā Eiropas Parlamentā dažādās jomās — ārpolitikā, izglītībā, kultūrā, vidē, cīņā ar noziedzību u.c. Tāpat tām ir pieredze darbā Eiroparlamentā, un tās abas uzskata, ka Latvijai aktīvāk ir jāizmanto ES sniegtās iespējas. Ņemot vērā, ka daudzi no JL un PS priekšvēlēšanu programmās minētajiem jautājumiem jau ir Eiropas Parlamenta dienaskārtībā, tad, ja vien šīs partijas gūs vēlētāju atbalstu, jaunie deputāti varēs tik atrotīt piedurknes un ķerties pie darba nekavējoties.
____________________________
[1] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/LV/ec/104713.pdf (Apskatīts 6.05.2009.)
[2] http://www.europarl.europa.eu/parliament/expert/displayFtu.do? (Apskatīt 6.05.2009.)
[3] http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=13437517 (Apskatīts 6.05.2009.)
[4] http://www.politika.lv/temas/fwd_eiropa/3077/ (Apskatīts 6.05.2009.)
[5] http://www.europarl.europa.eu (Apskatīts 6.05.2009.)
[6] http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/darbs/celvedis/ (Apskatīts 6.05.2009.)
[7] http://www.voava.gov.lv/lat/es/LV_iedzivotajiem/EVAK/ (Apskatīts 6.05.2009.)
[8] http://www.vm.gov.lv/?id=146&top=146 (Apskatīts 6.05.2009.)