Diena, 16.01.2004.
Piektdien, 9.janvārī, no rīta tika aizdedzinātas Izglītības un zinātnes ministrijas ārdurvis. Vainu par šo nodarījumu uzņēmušies Krievijas nacionālboļševiki, kas protestē pret izglītības reformu mazākumtautītbu skolās. Neapšaubāmi, tā ir provokācija un vainīgajiem ir jāsaņem sods.
Taču ministra Kārļa Šadurska reakcija uz šo nodarījumu ir dāvana provokatoriem un lāča pakalpojums izglītības reformas īstenotājiem.
Ministra paziņojums Tumsonīgo spēku agonija publicēts 12.janvāra Latvijas Avīzē. Šajā paziņojumā bez tiesas un izmeklēšanas Šadurskis par vainīgiem pasludina gan sabiedriskas organizācijas, gan deputātus. Ar šo paziņojumu visi, kas iestājas par krievu valodas mācību valodu, ir sabāzti vienā maisā un nosaukti par noziedzniekiem.
Vai pēc šāda paziņojuma ministrs būtu gatavs sēsties pie sarunu galda un sākt dialogu ar minētajiem deputātiem, LAŠOR (Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija) pārstāvjiem un krievu skolu skolotājiem?
Ministrs saka, ka esot šīs organizācijas bieži aicinājis uz konstruktīvu dialogu. Ja atsaucam atmiņā — pērn Igors Pimenovs LAŠOR vārdā iesniedza savu viedokli par izglītības reformu, ko bija parakstījuši 100 000 tūkstoši cilvēku. Tomēr toreiz dialogs nenotika.
Jājautā — kā vārdā izglītības ministrs ir rakstījis paziņojumu Tumsonīgo spēku agonija? Faktiski tas tika darīts, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un nostiprinātu latviešu valodas lomu Latvijas izglītības sistēmā. Šis mērķis Latvijai patlaban neapšaubāmi ir svarīgs. Tomēr jāšaubās, vai šāds Šadurska paziņojums sasniegs viņa izvirzīto mērķi.
Šis paziņojums tikai padziļina plaisu starp latviešiem un krieviem un kavē sabiedrības integrācijas procesus. Šī plaisa padziļināsies divu iemeslu dēļ — krievu kopienas nonivelēšana un paziņojuma izteiksmes veids.
Pirmkārt, lai arī vainu ir uzņēmusies radikāla Krievijas nacionālboļševiku apvienība, ministrs nekavējoties norādīja arī uz visām pārējām organizācijām, kas ir par krievu valodu kā mācību valodu Latvijas vidusskolās. Jāpiemin, ka starp šīm organizācijām daudzas ir liberālas un lojālas Latvijai, taču tagad visas tiek mestas pār vienu kārti. Faktiski šāds paziņojums tikai padziļina plaisu starp latviešu un krievu kopienu un samazina dialoga iespējamību.
Otrkārt, bažas raisa paziņojuma izteiksmes veids, jo plaši tiek lietoti tādi izteicieni kā “pseidopolitiķi”, “kvazidemokrāti”, “barveži”, ar kura palīdzību tiek mēģināts sadalīt sabiedrību labajos un ļaunajos. Šādi izteicieni ir raksturīgi padomju sistēmai, kurā visas sabiedrības norises tika klasificētas kā labas vai ļaunas.
Ja visu skata pretstatos, lietojot tikai melno un balto kategoriskā formā, tas it kā atbrīvo runātāju no nepieciešamības lietot loģiskos pierādījumus. Sabiedrībai taču ir jābūt skaidram, ka “barveži” un “tumsonīgie spēki” nevar veicināt etnisko saskaņu. Diemžēl šādi izteikumi ir pielējuši eļļu ugunī un aizvainojuši krievu skolu direktorus, kas jau ir daudz darījuši, lai realizētu Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto izglītības reformu.
Jājautā, kam bija izdevīga IZM durvju dedzināšana? Šķiet, ka nacionālboļševiku iecere ir pilnībā izdevusies, jo Izglītības un zinātnes ministrijas reakcija tikai veicina sabiedrības šķelšanos. Ministrs savā paziņojumā sevi noliek tajā pašā diskusiju līmenī, kurā atrodas viņu oponenti, lieto to pašu valodu un spēlē pēc viņu diktētajiem noteikumiem.