Diena, 25.10.2003.
Ētikas kodeksa sastādītājiem jābūt gan skeptiskiem vērotājiem, gan sapņainiem nākotnes redzējuma nesējiem
Cik sarežģīts ir jautājums par ētisku rīcību? Atis Zakatistovs skaidro ētikas kodeksa ieviešanas problēmas un izskata divus piemērus: veiksmīgo Skotijas parlamenta ētikas kodeksu un šo problēmu risinājumu nesen sagatavotajā dokumenta projektā — Latvijas Valsts Saeimas deputātu ētikas kodekss
Ja jau jūs gribat runāt par ētiku, tad arī parunāsim par ētiku, — tā agresīvi un pārliecinoši sevi piesaka divi tipi. Sauksim vienu par Jāni Absolūtistu un otru par Pēteri Relatīvistu. «Kādi tur standarti, kādi tur kodeksi!?» tiktāl abi viens otram piekrīt. «Cilvēkiem vienkārši ir jābūt godīgiem! Kamēr cilvēki nebūs godīgi, nekas labs arī nenotiks,» — tā Jānis. «Kāds tur godīgums! Cilvēki vienmēr ir bijuši un paliks alkatīgi egoisti. Visa tā runāšana par ētiku ir tikai acu mālēšana. Ja kādam ko vajag, tas ir labs. Ja kādam kas traucē, tas ir slikts,» — tā Pēteris. Un saruna beidzas, pirms tā ir sākusies. Mums, pārējiem nabadziņiem, neatliek nekas cits, kā tikai gaidīt to brīdi, kad visi būs godīgi, vai arī noplātīt rokas, ka tā nu tas ir. «Viss taču ir tik ļoti vienkārši!»
Vienkāršu atbilžu nav
Šis raksts ir par to, cik sarežģīts ir jautājums par ētisku rīcību. Es ceru, ka līdz raksta beigām es savus lasītājus būšu pārliecinājis, ka vienkāršu atbilžu nav. Un arī tas jau būs sasniegums. Pirms mēs izkliedzam to, kas kādam būtu jādara, mums ir jāatbild uz citu jautājumu. Proti, ko cilvēks noteiktos apstākļos ir gatavs darīt un kāpēc? Atbildes uz šo primāro jautājumu ierobežos mūsu iztēles lidojumu un ļaus mums izvairīties no situācijas, kad ar iztēles spārniem mēs sev aizsedzam acis uz realitāti. Rīcības izvēlei konkrētā situācijā nav svarīgi nedz absolūtistu sapņi par mūžīgām vērtībām, nedz relatīvistu vaimanas par visu lietu mainību. Lai saprastu, kas jādara, mums ir jāsaprot, kas notiek.
Pilnu Dienas rakstu lasiet šeit
Latvijas valsts Saeimas deputātu ētikas kodeksa īstenošanas procedūra