Partiju programmas pirms 11.Saeimas vēlēšanām vērtē ekonomists Andrejs Jakobsons.
Priekšvēlēšanu programmā galvenie akcenti ekonomiskajos jautājumos ir likti uz virzību uz valsts budžeta uzkrājumu veidošanu, eiro ieviešanu 2014. gadā, kā arī nemainīgu nodokļu politiku. Ja nodokļu politikas jomā piedāvājums tiek nedaudz konkretizēts, uzsverot nepieciešamību samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tad attiecībā uz eksporta un konkurētspējas attīstību redzam mazāk skaidru risinājumu, izvairoties no paskaidrojumiem, kā tas tiks sasniegts. Attiecībā uz starptautisko aizdevumu un eiro ieviešanu pārsteigumu nav — tiek plānots saglabāt esošo kursu.
ZRP uzsver nepieciešamību samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tomēr priekšlikums par progresivitātes palielināšanu kopējā nodokļu sistēmā ir visai nekonkrēts un prasa detalizētāku skaidrojumu. Samērā oriģināls ir priekšlikums par „jaunu industriālo politiku”, tomēr pagaidām ir pāragri spriest, kas īsti slēpjas aiz šī formulējuma. Apsveicami jāvērtē apņemšanās valsts pārvaldē īstenot „nulles” budžeta principu, tomēr jāatzīmē, ka Latvijas politiskajās aprindās šādi solījumi no jaunu partiju puses jau savulaik ir skanējuši un diemžēl palikuši neizpildīti. ZRP programmu pagaidām ir samērā grūti novērtēt, jo jūtams, ka partija pagaidām nav saskārusies ar iecerētā realizēšanu praksē.
Šlesera reformu partija LPP/LC
Savu priekšvēlēšanu programmu definē kā „profesionāļu partijas programmu”, un piedāvātais finanšu un ekonomikas ministrs Andris Bērziņš sola samazināt nodokļus (iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 20% trīs gadu laikā), mazināt ēnu ekonomiku, kā arī palielināt algas un pensijas. Konkrētu soļu vietā programma koncentrējas uz vilinošām frāzēm, piemēram, mazāk sodu, vairāk atbalsta uzņēmējdarbībai. Zināmā mēra pretrunīgi skan apņemšanās vienlaicīgi taupīt naudu un investēt tautsaimniecībā. Jāatzīmē, ka ŠRP savā programmā nemin jūtīgos jautājumus, kas saistīti ar starptautiskā aizdevuma atmaksu.
Saskaņas centrs (SC) samērā plaši pievēršas ekonomikas tematam, tomēr arī tā tēzes ir visai deklaratīvas. Jau pirmais priekšlikums ietver kredīta atmaksas pārcelšanu (acīmredzot domāti starptautiskie aizņēmumi) un budžeta deficīta samazināšanu. Maz ticams, ka SC būtu gatavs pagarināt aizdevuma programmu, piemēram, ar SVF, kas būtu neizbēgami, ja Latvija vēlētos pārstrukturēt šo aizņēmumu. Kopumā SC nostāja citos jautājumos atbilst pašreizējām tendencēm attiecībā uz kopējo nodokļu slogu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. SC arī piedāvā virzīties progresīva iedzīvotāju ienākumu nodokļa virzienā. Vēl jāatgādina SC programmas autoriem, ka viņu vairākkārt pieminētais „peļņas nodoklis” Latvijā vairs nemaz nepastāv jau diezgan sen — kopš 90. gadu vidus.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Nacionālās apvienības programmā nav atsevišķi nodalīti finanšu un ekonomiskie jautājumi. Faktiski vienīgais konkrētais priekšlikums ir progresīvais ienākuma nodoklis, kā arī „augstāki nodokļi (kuri? — A.J.) nekustamo īpašumu spekulantiem”. Netiek skarti jautājumi saistībā ar starptautisko aizdevumu, iespējamo iestāšanos eirozonā un citi. Apvienība piemin ražošanas atbalstu reģionos un zaļās ekonomikas attīstību, tomēr vismaz pēdējais virziens šķiet nekonkrēts un pat populistisks, jo kurš gan ir pret „zaļu ekonomiku”?
ZZS apskatīto virzienu klāstā ir arī tautsaimniecība un nodokļu politika, kur galvenie akcenti likti uz infrastruktūras attīstību, kā arī labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un nodokļu politikas stabilitāti. Nav minēts ZZS skatījums uz budžeta deficītu un Latvijas ārējo parādu. Arī priekšlikumi attiecībā uz ēnu ekonomiku un nodokļu iekasēšanu ir vairāk deklaratīva rakstura.