Foto: A. Jansons
Vai iemesls Ungārijas pilsoņu zemajai aktivitātei referendumā ir kampaņa, kurā valdība iztērēja 10 miljonus eiro, neko neatvēlot eiroskeptiķiem? Reklāma arī kritizēta kā primitīva – piemēram, milzu plakāti ar uzrakstiem “Vai Eiropā dzīvo skaistas meitenes? Jā!”.
Sestdien notikušajā referendumā Ungārijas pilsoņi pārliecinoši atbalstījuši savas valsts dalību Eiropas Savienībā. Ievērojams vairākums, 83,76% balsotāju teikuši savu jā vārdu ES. Tomēr šis rezultāts atspoguļo tikai 38% vēlētāju gribu, jo referendumā piedalījās tikai 45,62% balsstiesīgo. Ungārijas rietumos – kas ne tikai ģeogrāfiski atrodas tuvāk ES, bet arī izjūt ciešākas saites ar rietumiem daudzo tur dzīvojošo rietumnieku dēļ – referendumā balsojušo skaits bija nedaudz augstāks. Tikmēr dažos austrumu apgabalos tautas nobalsošanā piedalījās tikai aptuveni 20% vēlētāju.
Šī zemā vēlētāju aktivitāte krasi nesaskan ar agrākiem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas paredzēja, ka referendumā par ES piedalīsies vismaz divas trešdaļas no 8 miljoniem Ungārijas balsstiesīgo. Iespējams, ka šāds iznākums izskaidrojams ar labajiem laika apstākļiem, kad parasti liela daļa cilvēku dodas uz savām vasarnīcām lauku rajonos un neatgriežas lielpilsētās līdz vēlam svētdienas vakaram. Šajā gadījumā pat referendums varētu šķist kā mazāk nozīmīgs pasākums. No otras puses, iespējams, ka zemo iedzīvotāju aktivitāti veicināja vispārizplatītā apziņa, ka referenduma rezultāts tik un tā jau ir izlemts, jo valdības nostāja bija sekojoša – tie, kas vēlētos balsot pret iestāšanos ES, balsotu pret savas valsts un bērnu interesēm, kā arī vērstos pret Eiropas pamatvērtībām.
Šie apsvērumi varētu būt nozīmīgi, tomēr, manuprāt, patiesais referenduma iznākuma skaidrojums meklējams pirmsreferenduma kampaņā.
Valdošā Ungārijas Sociālistu partija referendumu izmantoja kā tribīni savas partijas propagandas kampaņai, kas tā arī nav beigusies kopš pēdējām parlamenta vēlēšanām 2002.gada maijā. Bieži vien valdošās partijas biedri sevi sauca par patieso Eiropas vērtību nesējiem, kamēr opozīcijas pārstāvji saņēma kritiku par vēlmi nogriezt Ungārijas ceļu uz Eiropu. Valdība savā kampaņā par iestāšanos ES iztērēja aptuveni 10 miljonus eiro. Tajā pat laikā eiroskeptiķu kampaņai nebija valsts finansējuma. Vēl jo vairāk, tie, kas saviem spēkiem un ar savām finansēm mēģināja organizēt kampaņu pret Ungārijas dalību ES, tika ne tikai nosaukti par ekstrēmistiem, bet arī nonāca policijas uzmanības lokā savu plakātu dēļ.
Vērtējot trīs mēnešus ilgo valdības informācijas kampaņu, jāatzīst, ka tajā netika apspriesti būtiskākie jautājumi par dalību ES. Tā vietā milzīgos plakātus rotāja tādi uzraksti kā “Vai es varu atvērt konditoriju Vīnē? Jā!”, “Vai Eiropā dzīvo skaistas meitenes? Jā!”, “Vai Eiropā es drīkstēšu ēst magoņu maizītes? Jā!”, utt. Arī opozīcijas partija FIDESZ apgalvoja, ka valdības kampaņa bija primitīva un nespēja uzrunāt cilvēku sirdis.
Tā rezultātā magoņu maizītes (kuras ungāri varēs ēst arī iestājoties ES) kļuva par vienu no kampaņas simboliem. Tas tika izmantots arī oficiālajā referendumu iznākuma svinību pasākumā Demonstrāciju laukumā svētdienas pēcpusdienā. Šajā pasākumā Ungārijas premjerministra sieva Katalina Medģeši (Katalin Medgyessy) aicināja klātesošos pie 134 metrus gara magoņmaizīšu galda. Tajā pat laikā premjerministrs Pēters Medģeši (Peter Medgyessy) žurnālistiem teica, ka viņš neļaušot sabojāt ungāru prieku par referenduma iznākumu ar jautājumiem par zemo vēlētāju aktivitāti. Medģeši (Medgyessy) šos rezultātus salīdzināja ar pasaules čempionātu futbolā, kur Ungārijas komanda uzvar neskatoties uz punktu skaitu – 1:0 vai 4:0
Tomēr daudzi ungāri domā, ka valsts ceļu uz ES virza politiķu ekonomiskās intereses. Jāuzsver, ka viens no valdošās koalīcijas līderiem, Gabors Demžkijs (Gabor Demszky), tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas paziņoja, ka kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās nākamā gada vasarā. Tā kā atalgojums Eiropas Parlamentā ir aptuveni 30 reizes augstāks par vidējo algu Ungārijā, daudzi uzskata, ka pirmie no ES iegūs tieši politiķi.