Foto: politika.lv
Vārda brīvība padara nervozus politiķus un baznīckungus
Garīgo lietu padomes ierosmē tapušo un jau valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Plašsaziņas līdzekļu ētikas padomes nolikuma projektu, kas paredz veidot valstisku preses ētikas uzraudzīšanas padomi, visvienkāršāk būtu uzskatīt par atsevišķu politiķu varas instinktu skandalozi košu, neveiksmei nolemtu ekscesu. Taču arī Satversmes tiesa nesen pasludinātajā spriedumā par amatpersonu goda kriminālaizsardzības neatbilstību Satversmei ņemas spriedelēt par preses ētikas valstiskas regulēšanas vēlamību.
Preses ētikas jautājumi vienmēr ir aktuāli, arī preses brīvību vienmēr kāds vēlēsies ierobežot, taču indevē reanimēt ētikas aizsegā cenzūru pašlaik vienojusies raiba baznīckungu, politiķu, tiesnešu un birokrātu kompānija.
Valstiskas kontrolēšanas kašķa saasināšanās iemesli dažādiem ētikas regulēšanas gribētājiem ir dažādi, taču, iespējams, nāk kā reakcija uz demokrātijas nostiprināšanos, sabiedrības pašregulēšanās spējas pieaugumu un valsts lomas sabiedrības dzīvē pastāvīgu mazināšanos. Iespējams, ka reakcionāro knosīšanos veicinājis demokrātiskā saspringuma atslābums, Latvijai sekmīgi pabeidzot ceļu uz NATO un Eiropas Savienību. Sak, no mums vairs neprasa, lai atbilstam demokrātijas principiem, nu varam atvilkt elpu un piegriezt pa kādai skrūvei. Brīvības sniegto iespēju slogs daudziem ir grūti panesams, bet prese ir pastāvīgs kairinātājs, ko mēģināt iegrožot.