Foto: politika.lv
Žurnālistu savienības jaunais priekšsēdētājs Ainārs Dimants apņēmies atdzīvināt organizāciju
Iegājis kongresa zālē, sapratu, ka visus te pazīstu, sākot ar bijušajiem Cīņas darbiniekiem, pie kuriem biju mācību praksē, un beidzot ar maniem studentiem, ar visiem varu runāt un strādāt. Tā savu spontāno piekrišanu uzņemties Žurnālistu savienības (ŽS) priekšsēdētāja amatu raksturo Ainārs Dimants, biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs un asociētais profesors. 29.martā, iedams uz ŽS kongresu, Dimants pieļāvis iespēju, ka viņu varētu izvirzīt par valdes locekļa kandidātu, un bijis gatavs šādam piedāvājumam arī piekrist. Savienības līdzšinējais stāvoklis viņu bija profesionāli aizskāris, un pēc sava ŽS problēmām veltītā raksta Reiterna nama sarkanais stūrītis (27.martā Dienā publicētajā rakstā Dimants secina, ka ŽS līdzšinējās pasivitātes dēļ Latvija ir kļuvusi par vienīgo Eiropas Savienības valsti, kur nacionālā mērogā nedarbojas žurnālistu profesionālā paškontrole) viņam būtu bijis grūti atteikties no atbildības uzņemšanās. Taču, ieradies zālē, viņš konstatējis, ka kongress ir pilnīgi nesagatavots un neviens no valdē ievēlētajiem negrib uzņemties priekšsēdētāja nastu.
Ētika un nams
Dimants redz vismaz vienu lietu, ko ŽS var izdarīt — izveidot Latvijas mediju ētikas kodeksa sistēmu. Viņam ir padomā rudenī sasaukt ārkārtas kongresu, kurš par to varētu spriest. “Līdz šim ir trūcis uzraudzības institūcijas. Iespēja ir, sasteigt nevajag, lai nediskreditētu ideju. Sistēma ir samērā vienkārša, svarīgi ir, lai ētikas padomē būtu cilvēki, kam ir autoritāte.” Līdz šim arī ir daudz runāts, ka ŽS ir arodbiedrība, bet nekas nav darīts, secina jaunais priekšsēdis. “Te jāizdomā, kurš ir tas ķēdes posms, aiz kura var izvilkt visu ķēdi.” Tā kā Dimanta pamatdarbs nav nevienā medijā, viņš aroda jautājumus varēšot risināt neatkarīgi.
Bet saimnieciskos? “Tā ir smaga tēma,” Dimants saka un stāsta, ka Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kuras bilancē ir Reiterna nams, Žurnālistu savienības mītnes vieta, ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt līgumu ar ŽS. “Gribētu teikt, ka līdz šim ŽS no šī nama, maigi izsakoties, nav pārāk daudz guvusi. Acīmredzot būs jāveic audits, lai noskaidrotu, kā pie tā nonākts, ka iepriekšējā ŽS vadība uzsvēra, ka naudas neesot pat savienības sludinājumu publicēšanai, bet tajā pašā laikā Vecrīgas sirdī savienībai ir Žurnālistu nams, kurā katru vakaru 15 gadu garumā kaut kas ir noticis, sākot ar Kluba 21 sanāksmēm un beidzot ar Jaunā laika pasākumiem.” Dimants stāsta, ka savulaik jau interesējies par šo situāciju, bet neesot “laists tuvumā”.
“Ja žurnālisti, kas no citiem prasa caurskatāmību, paši atļaujas sevi vadīt kā aunu bars, — tas, piedodiet, ir nožēlojami!” Jaunais ŽS priekšsēdis ir apņēmies pierādīt, ka Latvijas žurnālisti spēj organizēties un neļauj sevi vazāt aiz deguna, kā to ŽS iepriekšējā vadība darījusi jau no 1992.gada. Apgalvojumus par pilnīgi altruistisku darbošanos viņš kvalificē kā nekorektus. “Kāpēc tad ŽS nav kā dalībniece SIA Reiterna nams? Kāpēc ŽS iepriekšējās priekšsēdes Ligitas Azovskas personā nevarēja pati bez apakšnomas līguma apsaimniekot namu? Kongress skaidri nobalsoja par pārmaiņām — četri no septiņiem valdes locekļiem ir jauni, reformu piekritēji.”
Dimants atzīst, ka problēma ir aktīvu žurnālistu deficīts jaunajā valdē. “Kongresa pārstāvniecība bija tik maza, ka ievēlēto skaitā, šķiet, ir pat tādi, kas strādā sabiedriskajās attiecībās. Aicināju to ņemt vērā balsojot, bet citu kandidātu vienkārši nebija — pārējie gandrīz visi nevis vairs nestrādā žurnālistikā, bet vispār vairs nestrādā.” Kongresu izglābušas žurnāla Ieva meitenes, kas bija ieradušās kuplā skaitā.
Žurnālistikā komfortabli
Dimants ir Žurnālistu savienības biedrs jau no 1993.gada. “Visu laiku esmu cītīgi maksājis biedra naudu un mēģinājis iesaistīties, nu beigās arī dabūju, ko gribēju.” Žurnālistikas jomu Dimants sakās pieskatījis visu laiku, tas ir viņa īstais aicinājums, šajā statusā viņš jūtas pietiekami komfortabli, lai gan nenoliedz interesi par politiku un arī žurnālista iespējas to ietekmēt. “Makss Vēbers teica, ka ir divu veidu politiķi — profesionālie politiķi un žurnālisti. Varbūt tikai dzīves atvasarā es varētu iet politikā,” smejas jaunais ŽS priekšsēdis. Tuvojoties pensijas gadiem, viņš būtu ar mieru kandidēt uz Saeimu vienmandāta apgabalā jauktas vēlēšanu sistēmas apstākļos. Pašlaik viņu nevilinot partiju iekšējā demokrātija un tā saucamo oligarhu ietekme uz to. Vadīt un atdzīvināt Žurnālistu savienību viņam ļaus liela darba pieredze nevalstiskajās organizācijās, sākot ar akadēmisko vienību Austrums, kur Dimants dažādos amatos bijis jau no 1989.gada.
Man šķiet, pēdējoreiz tikāmies pirms astoņiem gadiem, tas arī bija pirms prezidenta vēlēšanām, un tu man jautāji, kurš būtu šā amata cienīgs, šķiroties atgādina mans bijušais kolēģis Dienā Dimants un turpina: “Varu uz šo jautājumu atbildēt arī tagad — mums būtu vajadzīgs Jāņa Čakstes tipa prezidents. Čakste bija Latvijas tiesiskās valsts tēvs. Jaunajam prezidentam tiesiska valsts varētu būt galvenā tēma.” Dimanta ieskatā šajā ziņā labs prezidents varētu būt Aivars Endziņš, kurš esot iemantojis uzticību gan iekšpolitiski, gan starptautiski.
Raksts no Lursoft laikrakstu bibliotēkas