Foto: JohnGreyTurner
Arvien globālāks sašķidrinātās gāzes tirgus jau tagad samazina Centrālās un Austrumeiropas, arī Latvijas, atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm.
Vēlme Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli un runas par slānekļa gāzes ieguvi atspoguļo fundamentālās pārmaiņas dabasgāzes tirgos pēdējā desmitgadē: slānekļa gāzes revolūciju dabasgāzes iegūšanā un sašķidrinātās gāzes tirgus globalizāciju.
Apskatot energoresursus, trīs būtiskākie jautājumi pēdējās desmitgadēs ir energoresursu izsīkšana, energoresursu piegādes drošība un to ietekme uz vidi. Slānekļa gāzes straujais iegūšanas apjomu pieaugums pēdējo desmit gadu laikā un jaunās potenciālās atradnes visā pasaulē ietekmē atbildes uz šiem trīs jautājumiem. Izmaiņas sašķidrinātās gāzes tirgos kopā ar slānekļa gāzes ieguvi galvenokārt ietekmē drošības aspektu, bet ilgtermiņā, gāzei aizstājot naftu rūpniecībā un transportā, gāzes popularitātes pieaugumam var būt arī nozīmīga ietekme uz vidi.
Slānekļa gāzes revolūcija
Lai gan slānekļa gāzi nelielos apjomos iegūst jau kopš astoņdesmitajiem gadiem, sarežģītās ieguves dēļ to līdz salīdzinoši nesenam laikam uzskatīja par plaši nepieejamu. Uzlabojumi slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijās pēdējo divdesmit gadu laikā šī resursa ieguvi padarījuši plaši pieejamu un cenas ir padarījušas samērīgas, dažos gadījumos pat zemākas par konvencionālās gāzes ieguves izmaksām. Slānekļa gāze atšķirībā no konvencionālās gāzes atrodas nevis pazemes gāzes baseinos, bet slānekļa iežu slānī, no kura gāzes ieguvei nepietiek ar taisna urbuma veikšanu. Slānekļa gāzi iegūst, kombinējot horizontālo urbšanu, lai piekļūtu vajadzīgajam iežu slānim, un hidraulisko sašķelšanu, lai ar spridzināšanu un spiediena radīšanu, iepildot urbumā speciālu šķidrumu, iežos veicinātu lūzumus, pa kuriem gāze izplūst virszemē.[ 1 ]
Jaunās slānekļa gāzes ieguves tehnoloģijas un augstas gāzes cenas kopš 2001. gada motivēja masveidīgu slānekļa gāzes potenciālo ieguves vietu izpēti un ieguves projektu attīstību ASV, kur gāzes ieguve līdz tam nepārtraukti samazinājās. Pateicoties slānekļa gāzei, pēdējā desmitgadē gāzes ieguves apjomi ASV ir dubultojušies, sasniedzot 1,67 miljardus kubikmetru dienā un tā apsteidzot Krieviju, kur iegūst 1,61 miljardu kubikmetru dienā. Tā ASV ir kļuvušas par lielāko gāzes ieguvēju pasaulē. 2010. gadā slānekļa gāzes ieguve veidoja jau 50% no visas ASV iegūtās gāzes.[ 2 ] Pēdējās desmitgadēs pastiprinātas izpētes rezultātā pieejamās slānekļa gāzes apjoma aplēses ASV ir palielinājušās no 7,76 uz 85 triljoniem kubikmetru,[ 3 ] kas varētu apmierināt pašreizējo ASV gāzes patēriņu vēl 100 gadus. Marcelus slānekļa gāzes iegulas ar kopapjomu 13,84 triljoni kubikmetru, kas atrodas netālu no visvairāk energoresursus patērējošā pasaules reģiona ap Vašingtonu un Ņujorku, ir otras lielākās gāzes iegulas pasaulē aiz Irānas un Kataras gāzes iegulām. Slānekļa gāze ASV jau ir radījusi revolucionāras pārmaiņas gāzes ieguvē. Revolūcija lēnām sākas arī citur pasaulē.
Tīrāka par naftu
Tā kā slānekļa gāzes baseini līdz šim nav īpaši pētīti[ 4 ], nav īsti skaidrs, cik daudz šīs gāzes pasaulē ir. Pēc provizoriskām prognozēm, pasaulē kopā varētu būt ap 460 triljoniem kubikmetru[ 5 ] slānekļa gāzes, un tas ir divreiz vairāk nekā līdz šim pieejamais konvencionālās dabas gāzes apjoms. Lai gan ASV patlaban ir vienīgā valsts, kurā komerciāli lielos apjomos iegūst slānekļa gāzi, arī citas valstis ir sākušas attīstīt slānekļa gāzes ieguves kapacitāti. Ķīna ir uzsākusi pirmos no 20-30 plānotajiem slānekļa gāzes ieguves projektiem. Austrālijā ir sākta nelielu apjomu sašķidrinātās gāzes ieguve, un tā attīsta jaunus projektus ar mērķi eksportēt iegūto slānekļa gāzi. Indija un Indonēzija arī ir attīstījušas nelielu slānekļa gāzes iegūšanas kapacitāti, ko tās cenšas palielināt. Arī Eiropā ir liela interese. Izpēte sākta Austrijā, Vācijā, Ungārijā, Polijā un citur. Satraukums par gāzes ieguves izsīkšanu tuvākajos gadu desmitos ir stipri pārspīlēts. Tieši pretēji – visos kontinentos pavērušies plaši, vēl neizpētīti energoresursu krājumi.
Lai gan slānekļa gāzes ieguvei ir arī opozīcija, kas galvenokārt balstās satraukumā par vides drošību, slānekļa gāzes ieguve nav īpaši kaitīgāka vai netīrāka par naftas, ogļu vai konvencionālās gāzes ieguvi. Sabiedrību ir viegli iebaidīt ar stāstiem par slānekļa gāzes ieguves radītajām iespējamajām piesārņojuma izpausmēm, piemēram, ka no krāniem tekošu ūdeni var aizdedzināt[ 6 ]. Tomēr slānekļa gāzes ieguvē ASV vides piesārņojums ir konstatēts tikai atsevišķos gadījumos, jo ar gāzi pildīti slānekļa ieži lielākoties atrodas daudz dziļāk par gruntsūdeņiem. Jāņem vērā arī tas, ka neviens ogļūdeņradis nav pasargāts no potenciālām videi kaitīgām katastrofām. Nafta nav pasargāta no tankkuģu avārijām un lielām ekoloģiskām katastrofām, piemēram, kā nesenā naftas noplūde Meksikas līcī. Ogļu elektrostacijas saražo ne tikai CO2 izmešus, bet arī dažādas citas cilvēka veselībai kaitīgas vielas. Arī pati ogļu ieguve nav droša – ogļraču profesija ir viena no dzīvībai bīstamākajām. Savukārt slānekļa gāze nav kaitīgāka videi vai netīrāka nekā citi ogļūdeņraži.
Tieši pretēji – gāze ir vistīrākā no ogļūdeņražiem. Kamēr nav atrasti alternatīvi efektīvi un rentabli enerģijas ieguves veidi pasaules energoresursu pieprasījuma apmierināšanai, gāze ir videi un cilvēku veselībai mazāk kaitīga nekā ogles vai nafta. Elektroenerģijas ražošanā visjaunākās kombinētā cikla turbīnas rada tikai 40% no ogļu staciju CO2 izmešu līmeņa, tomēr, piemēram, ASV ar to saražo tikai 23% no patērētās elektrības. Savukārt ar ogļu stacijām ASV saražo 50% no patērētās elektrības un 82% no radītajiem CO2 izmešiem[ 7 ]. Plaši pieejamajai un komerciāli izmantojamajai slānekļa gāzei aizstājot ogles elektrības ražošanā, tā var arī samazināt CO2 izmešu daudzumu. Elektroenerģijas ražošanā gāzes izmešos ir par aptuveni 30% mazāk CO2 un tie satur zemu sēra un citu cilvēku veselībai kaitīgo izmešu daudzumu. Zemo izmaksu dēļ plaši pieejama gāze rūpniecībā un transportā var sākt arī aizstāt aptuveni trīs reizes dārgāko naftu. Gazificētai un no naftas importa mazāk atkarīgai ASV ekonomikai būtu nozīmīga ietekme uz CO2 piesārņojuma samazināšanu.
Arī Eiropā slānekļa gāzei ir potenciāls samazināt pieprasījumu pēc gāzes importa. Lai gan Eiropas blīvā apdzīvotība un uztraukums par vides drošību kavē ieguves projektu attīstību, slānekļa gāze varētu spēlēt nozīmīgu lomu. Mums kaimiņos, Polijā, atrodas vislielākās slānekļa iegulas Eiropā ar kopējo apjomu aptuveni 5,3 triljoni kubikmetru. Ja arī turpmāk saglabātos pašreizējais patēriņa līmenis, Polijai no tās slānekļa gāzes baseiniem gāzes pietiktu 300 gadiem. Lai gan ieguves kapacitātes attīstīšana un nepieciešamās infrastruktūras izveidošana prasīs gadu desmitus, gāze no Polijas samazinātu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm Centrālajā un Austrumeiropā. Tam gan nepieciešams reģionā attīstīt tādu cauruļvadu infrastruktūru, kam nav nekāda sakara ar Gazprom un citiem ar Krieviju saistītiem gāzes uzņēmumiem. Slānekļa gāze uzlabotu Eiropas enerģētisko drošību, tomēr pieaugošo Eiropas gāzes pieprasījumu jaunie resursi pilnībā neapmierinās. Lai gan Krievijas gāzes nozīme mazināsies, Krievija turpinās piegādāt gāzi Eiropas valstīm.
Cauruļvadu infrastruktūra, kas līdz šim bijis visplašāk izmantotais piegādes veids, saista patērētājus un piegādātājus, tādēļ tikpat kā visas piegādes ir notikušas uz divpusēju ilgtermiņa līgumu pamata. Pastāvot tikai vienam piegādes ceļam, tirgus mehānismi nedarbojas, līdz ar to gāzes piegādes un cenas ir vieglāk pakļaujamas politiskajām manipulācijām. Jaunu cauruļvadu attīstīšana, lai diversificētu piegādes, prasa plašu un dārgu starpvalstu sadarbību, ko uz nākamajām vēlēšanām orientētiem politiķiem grūti „pārdot” vēlētājiem. Otrs veids ir sašķidrinātu gāzi iepildīt gāzes tankkuģos un transportēt pāri jūrām, kas ir tehnoloģiski sarežģītāk un līdz šim – dārgāk, jo tam nepieciešami speciāli tankeri, gāzes sašķidrināšanas rūpnīca ieguves vietā un gazifikācijas rūpnīca galamērķī. Nelielie sašķidrinātās gāzes tirgi bijuši sašķelti — pastāvēja ASV, Eiropas un Āzijas tirgi ar atšķirīgām cenām katrā no tiem. Patlaban šī vecā sistēma strauji mainās.
Sašķidrinātās gāzes loma gāzes tirgos strauji pieaug. No 1995. līdz 2005. gadam sašķidrinātās gāzes tirdzniecības apjomi dubultojās, 2005. gadā palielinoties līdz 21% no globālā gāzes tirgus. Un šie apjomi turpina palielināties. 2010. gadā vien pieaugot par 22,6%, sašķidrinātā gāze veidoja jau 35,5%[ 8 ] no globālā gāzes tirgus. Līdz šim, tāpat kā caurulēm piesaistītā gāze, arī sašķidrinātās gāzes tirgus balstījās uz ilgtermiņa kontraktiem. Arī šī sistēma patlaban mainās, krītoties transportēšanas izmaksām un rodoties gāzes biržām jeb „spot” tirgiem, kuros par pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām atbilstošām cenām iespējams nopirkt īstermiņa[ 9 ] piegādes. Šī elementa ieviešana ļauj tirgum kļūt efektīvākam un īstermiņa alternatīvas samazina piegādātāju atkarību no ilgtermiņa līgumiem. „Spot” tirgos nopērkamās īstermiņā piegādājamās sašķidrinātās gāzes apjoms kopš 1995. gada, kad šāda veida gāze tikpat kā nebija pieejama, arī strauji pieaug. 2005. gadā tas veidoja aptuveni 13% no gāzes tirgus, savukārt 2010. gadā – jau 18,9% no sašķidrinātās gāzes tirgus.[ 10 ] Arvien vairāk sašķidrinātās gāzes var nopirkt atsevišķu piegāžu veidā, tādējādi pastāvošā ilgtermiņa līgumu sistēma turpinās erodēt.
Piegot sašķidrinātās gāzes tirdzniecības apjomiem, pasaulē veidojas globāls dabasgāzes tirgus. Rodas cenu saistība starp Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas reģionālajiem gāzes tirgiem, kas vēsturiski bijuši atdalīti. Slānekļa gāzes ieguves radītā gāzes importa krišanās ASV kopā ar „lielās recesijas” radīto pieprasījuma kritumu radīja sašķidrinātās gāzes pārpalikumu tirgos. Tas pēc 2008. gada lika pazemināties sašķidrinātās gāzes cenām. Cenu krišanās, sašķidrinātās gāzes piedāvājuma palielināšanās un pārpalikums tirgos kopā ar “spot” biržu rašanos pēdējā desmitgadē un piegāžu izmaksu krišanos ļāva Eiropas Savienībai (ES) 2009. gadā par 27% palielināt sašķidrinātās gāzes importu, kā arī par 25%[ 11 ] samazināt no cauruļvadiem importētās Krievijas gāzes apjomu. Reģionālie gāzes tirgi kļūst arvien globālāki — izmaiņas vienā no tiem atstāj tūlītēju iespaidu uz citiem. Arvien globālāks sašķidrinātās gāzes tirgus palielina konkurencei un līdz ar to efektivitāti, padarot gāzes cenu atbilstošu tirgus mehānismiem un radot spiedienu uz ilgtermiņa līgumiem. Tas nebūtu iespējams bez Eiropā attīstītas un nenoslogotas regazifikācijas infrastruktūras, no kuras 2009. gadā, kad pieauga importa apjomi, tika izmantoti tikai 60% kapacitātes.[ 12 ] Un ES valstis turpina attīstīt regazifikācijas kapacitāti: regazifikācijas termināļu projektus attīsta Francijā, Itālijā, Albānijā, Īrijā, Vācijā, Spānijā, Kiprā un Polijā.[ 13 ]
Lai gan pārmaiņas gāzes tirgos prasa gadu desmitus un patlaban ir maza tehnoloģiskā kapacitāte, lai slānekļa gāzes ieguvi plašos apjomos attīstītu visā pasaulē, slānekļa gāzes ieguve tikai pastiprinās sašķidrinātās gāzes globālā tirgus veidošanās radītās pārmaiņas. Sašķidrinātās gāzes tirdzniecības apjoma pieaugumi un potenciāls iegūt slānekļa gāzi palielina ES motivāciju attīstīt papildus alternatīvu gāzes piegāžu un ieguves kapacitāti. Kaut arī Centrālās un Austrumeiropas valstīs, arī Latvijā, nepastāv regazifikācijas infrastruktūra, arvien globālāks sašķidrinātās gāzes tirgus jau tagad samazina arī Centrālās un Austrumeiropas valstu atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm. Tikai potenciāls par samērīgām cenām diversificēt gāzes piegādes, attīstot regazifikācijas kapacitāti, samazina atkarību no viena piegādātāja un samazina piegādātāju iespēju izmantot gāzi kā valstu politiskas un ekonomiskas ietekmēšanas instrumentu.
Slānekļa gāze - vai iespēja Eiropai