Labrīt, lasītāji!Vakar tā arī neuzzināju (patiesībā -- nemēģināju uzzināt), kādā veidā izturētība vai tā neesamība ietekmē manu dzīvi, un galu galā diena izvērtās gana jauka. Šorīt Latvijā laikrakstu nav. Manuprāt, tas ir ievērojams trūkums. Manā dzimtajā pilsētā Čikāgā svētdienas laikraksts sver apmēram trīs kilogramus, lielākoties tāpēc, ka tajā ir simtiem un simtiem un tūkstošiem un tūkstošiem reklāmu. Tiesa, mazāk tagad, kad reklāmas pasaule arvien vairāk pārceļas uz internetu, nekā pirms 10 gadiem, bet tomēr. Svētdienas laikrakstā ir rezumēta informācija par pagājušo nedēļu, plaši materiāli par izklaidi, vismaz trīs krustvārdu mīklas. Vārdu sakot, tas ir objekts, ar kuru var svētlaimīgi pavadīt visu rītu un daļu pēcpusdienas.
Latvijā, cik man ir stāstījuši redakciju pārstāvji, laikraksti svētdienā neiznāk tāpēc, ka svētdienā nestrādā Latvijas pasts. Arī es, pateicoties Dienas “abonēšanas centra” “principiem”, vairākus laikrakstus saņemu ar LP gādīgo starpniecību, t.i., ātrāk par pulksten 11.00 nekad. Nupat ziņots, ka LP naudas taupīšanas nolūkos varētu pārtraukt laikrakstu piegādi arī sestdien. Tas, nu reiz, būtu solis pavisam nepareizā virzienā. Taču vienalga, pagaidām sestdienas laikraksts ar izturētu horoskopu ir, bet svētdienas laikraksta nav. Tāpēc šorīt, tēju dzerot, lasīju lielisko britu žurnālu The Economist. Rādās, ka pasaulē viss ir baisi. Pašās pirmajās lappusēs, kurās ir īsi un rezumējoši materiāli par pagājušo nedēļu: Irānā nogalināti vismaz 20 protestētāji pret nesen notikušajām un šķietami negodīgajām prezidenta vēlēšanām. Irākā kāds uzspridzinājis kravas mašīnu un nogalinājis 70 cilvēku. Somālijas valdību apdraud teroristi. ASV Dienvidkarolinas štata gubernators piecas dienas pazuda bez vēsts, viņa ļaudis apgalvoja, ka viņš ir devies pārgājienā kalnos, bet pēc tam izrādījās, ka viņš patiesībā tās piecas dienas bija pavadījis Argentīnā, kur viņam ir mīļākā (tas patiesībā ir vairāk uzjautrinoši, nekā baisi, jo Dienvidkarolinas štata gubernators ir no Republikāņu partijas, kura, tāpat, kā mūsu “mācītāji” ar Aleksandras Jolkinas aplidotāju Kastēnu priekšgalā, bieži vāvuļo par “ģimenes vērtībām”), Vašingtonā saskrējās divi tramvaji, Ķīna arestējusi redzamu disidentu, pasaulē sāk pazust haizivis, jo pārāk daudz tās medī. Vārdu sakot, sarežģītā pasaulē mēs dzīvojam.
Taču vēl vairāk manu uzmanību Ekonomistā piesaistīja cits materiāls, par grupu Eiropas parlamentā, kuru patlaban veido deputāti no Lielbritānijas opozīcijā esošās Konservatīvās partijas. Žurnāls konstatē, ka grupas veidošanai partija bijusi spiesta veidot attiecības ar, ja ne pašiem trakākajiem margināļiem, kādi Eiropā ir atrodami (EP grupas veidošanai vajadzīgi 25 EP locekļi no vismaz septiņām dalībvalstīm), tad tomēr ar partijām, par kurām rodas jautājumi — homofobiski poļi, kuri arī mūsdienu Eiropā atbalsta nāves sodu, nīderlandieši, kuri uzskata, ka valsts pārvaldes pamatā jābūt 10 baušļiem no Bībeles. Citiem vārdiem sakot, ļaudis, kuru politiku pašā Lielbritānijā atbalstītu ļoti maz cilvēku. Un vēl:
“Savukārt Konservatīvās partijas vienīgais draudziņš no Latvijas ir rēns ekonomists no partijas, kurā viens spārns katru gadu godā latviešus, kuri cīnījās kopā ar Waffen SS spēkiem pret PSRS spēkiem.” Tas būtum Roberts Zīle no tēvzemiešiem. Tiem pašiem, kuriem Latvijas un latviešu reputācija ir tik ļoti nozīmīga…
Jauku visiem dienu!