Labrīt, lasītāji!Cik vakar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja Pētera Krīgera sasauktajā sapulcē piedalījās, ļaužu, tik tur droši vien arī bija individuālu problēmu un uzskatu, taču acīmredzot vismaz lielāko ļaužu daļu viens gan vienoja -- vēlme bļaut, nevis klausīties. Vai, pareizāk sakot, ieklausīties tikai tajos, kuri, līdzīgi viņiem, bija atnākuši pabārties. Runāja arodbiedrību ļaudis, runāja aktrise, runāja vairāki caurkrituši politikāņi.
Bet tad atnāca kāds, kuram, iespējams, tik tiešām bija sakāms ne vien kaut kas konkrēts, bet arī kaut kas nozīmīgs par valsts budžeta situāciju, kura — galu galā — bija sapulces sasaukšanas pamats. Bet nē. Finanšu ministram jau nākot vairākas kundzītes ieķērās šlipsē un, kad ļoti “demokrātiskais” arodbiedrību vadītājs pūlim pavaicāja, vai ministram dot vārdu, ļaudis sabrēca “nē,” un ministrs aizgāja. Tādā gadījumā nudien ir jājautā, kāds bija šī pasākuma mērķis? Labi, reizēm nenāk par sliktu vienkārši pabļaustīties. Droši vien ar gudru ziņu arodbiedrības savu pasākumu rīkoja jūnijā, kad ir vismaz puslīdz cerības uz smuku laiku. Atšķirībā no procesiem, kuri notika aizpērn novembrī un šogad janvārī. Taču ironiska ir atziņa no kādas pasākumā piedalījušās skolotājas — viņa esot atnākusi, lūk, jo gribot izglītības ministrei pateikt, lai ministre kravā somas un vācas prom no ministrijas. Protams, arī tas ir kaut kas tāds, ko var vienkārši izbrēkt. Bet, ņemsim tomēr vērā, ka tajā pašā dienā, kad notika bļaustīšanās, Valsts prezidents uzrunāja Saeimu, un vesela strīpa politikāņu sāka dziedāt atvainošanās dziesmu (daži sirsnīgi, lielākā daļa apmēram tā, it kā nikna učene skolā būtu likusi beidzot noskaitīt to sasodīto pantiņu). Ļaudis, kuri bija sapulcējušies Esplanādē, neko no tā negribēja ne dzirdēt, ne zināt. Un tas nu neko labu par pasākumu neliecina. Vēl jo vairāk, ja zinām, ka pasākuma organizētājs pats un personīgi parakstīja vienošanos par budžeta samazinājumu tā, kā tas tika samazināts. Vakar viņš pateica, ka pēc tam, kad SVF Latvijai būs iedevis papildu naudu uz budžeta samazināšanas pamata, Latvija viltīgi varēs atgriezties pie tā paša budžeta grozīšanas. Bez komentiem, vien piebildīšu, ka ir pat ļoti, ļoti labi, ka šim cilvēkam neizdevās iegūt vietu Saeimā. Realitāti neizprotošo ļautiņu tur jau tā ir pārpārēm.
Ar to nebūt negribu teikt, ka valdība visu ir darījusi lieliski un ļaudīm nav par ko satraukties. Dievs zina, ka joprojām principā nav noticis absolūti nekas, kas liecinātu par patiesu apņēmību valsts pārvaldes struktūras reformēšanā. Taču vakardienas pasākums Esplanādē, šķiet, bija vienreizējas lietošanas prece. Ilgtermiņa efekta tam nebūs.
***
Un par četrām sievietēm. Šodien Dienas Biznesā ir intervija ar kādreizējo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kuru iesaku visiem. Viedi vārdi par Latvijas sabiedriski politisko situāciju. Šodien Dienā ir intervija ar politoloģi Vitu Matīsu, arī to es iesaku visiem. Viedi vārdi par Latvijas sabiedriski politisko situāciju. Savukārt Dienas interneta portālu joprojām vada dāmas vārdā Sanita Upleja un Māra Miķelsone, un viņas es nevaru ieteikt, jo joprojām kaut kā šīs abas dāmas nav pamanījušas, ka izdzēst aizspriedumainu bloga ierakstu ir viena lieta, bet atstāt aizspriedumā bloga ieraksta aizspriedumano un nesmuko virsrakstu ar visiem aizspriedumainajiem un nesmukajiem komentiem no darba ļaudīm — tas ir kaut kas cits. Pagājušajā reizē, kad ultranacionālists pievēma Dienas portālu ar saviem murgiem, Uplejas un Miķelsones kundzēm pagāja trīs dienas, pirms rupjais saturs no portāla tika izņemts. Paskatīsimies, cik ilgs laiks būs vajadzīgs šoreiz.
Jauku visiem dienu!