Vakar Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, īpaši saistībā ar Sakinas Mohammadi Aštiāni (Sakineh Mohammadi Ashtiani) lietu.

Aštiāni ir irāņu sieviete, kurai šīs valsts islāmiskais režīms piesprieda nāves sodu caur nomētāšanu ar akmeņiem saistībā ar «laulības pārkāpšanu». Bez precedenta starptautiskā kampaņa par labu šīs sievietes glābšanai, no kuras rezolūcija ir tikai viena epizode, sāk dot rezultātus. Režīms tika spiests paziņot, ka sprieduma izpilde tiek apturēta. Tas gan nenozīmē, ka Astiāni kundzes dzīvība vairs nav apdraudēta, un ka režīms viņu nevarētu nogalināt kādā citā veidā. Jāņem vērā, ka islāma republikai ir viena no pasaules rekordistēm nāves soda izpildīšanā, arī attiecībā pret mazgadīgiem. 2010.gadā vien nāvessods ir piespriests apmēram 2000 cilvēku, arī par tādiem noziegumiem, kā «laulības pārkāpšana» un homoseksualitāte.

Tieši tāpēc Eiropas Parlaments savā rezolūcijā atkārtoti apliecina savu opozīciju nāvessodam, un aicina Irānu saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām noteikt moratoriju nāvessoda izpildei laikā līdz šā soda veida atcelšanai.

Irāna nav vienīgā valsts, kuru Eiropas Parlaments piemin savos dokumentos saistībā ar nāvessodu. Piemēram, 2009.gada 7.maija rezolūcija par cilvēktiesībām pasaulē un ES politiku šajā jomā mudina Latviju ratificēt jau parakstīto 13. protokolu par nāvessoda atcelšanu jebkādos apstākļos, kas pievienots Eiropas Konvencijai cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai. Vēl 1995.gadā Latvija atcēla nāvessodu, atskaitot īpaši smagos noziegumus kara apstākļos. Attiecīgās izmaiņas ieviestas Kriminālkodeksā. Bet 13.protokolu, kas paredz nāvessoda atcelšanu visos apstākļos, ieskaitot par noziegumiem karadarbības laikā, Latvija ir parakstījusi, taču ratifikācija ir iestrēgusi Saeimā: vēl 2008.maija Saeima nobalsoja par šā jautājuma izskatīšanas nodošanu ārlietu komisijai (daži TB/LNNK, LPP un TP deputāti balsoja pret), bet kopš tā laika nekāda virzība nav notikusi.

Jautājums nemaz nav abstrakts. Ja visas ES valstis parakstītu un ratificētu visus protokolus un konvencijas par nāvessoda atcelšanu visos apstākļos, ES varētu daudz saskaņotāk īstenot savas pamatnostādnes par nāvessodu, arī attiecībās ar tām valstīm, kur šis soda veids vēl nav atcelts.

Ir pienācis laiks beidzot ratificēt 13.protokolu. Tam ir jābūt vienam no jaunās Saeimas uzdevumiem.
Komentāri par rakstu: