Foto: Chris Coomber
Kā redziet, šī tēma mani ir aizskārusi. Izskatās, ka savās ES fondu iztērētās naudas atkaitēs www.manaena.lv veidotāji varēs droši ielikt nu jau 2 manus bloga ierakstus un lepni ierakstīt 'sabiedrībā tika veicināta diskusija par nodokļu nomaksas jautājumiem'.
Stāsts šoreiz par to, kā varētu lietderīgāk ieguldīt līdzekļus, lai īstenotu mērķi: “ēnas ekonomikas samazināšanās, iekasēto nodokļu apjoma pieaugums”. Un nav svarīgi, vai stāsti ir patiesi, vai izdomāti.
1. Es – parasts cilvēks, kas par nodokļiem zina tikai tik daudz, kā to, ka tos apmaksā darba devējs – esmu atradusi vecmāmiņas bēniņos antīku 18.gadsimta mēbeli. Pārdodu to antikvariātam par ne mazāk un ne vairāk kā 2000 latu. Nevaru saprast – man ir jāmaksā nodoklis, vai nav? Labi, VID taču ir mājaslapa, pamēģināsim informāciju atrast tur.
- OK, laikam tas ir ienākumu nodoklis, vai ne? Lapa uzreiz atver sadaļu ‘tiesību akti’, kur ir likumi. Palasu, īsti neko nesaprotu – nav jau arī visa diena paredzēta šīs lietas noskaidrošanai, vai ne?
- Atveru sadaļu Deklarāciju iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņi. Tur kautkādi taksācijas gadi (?) un saimnieciskās darbības (uz mani tas attiecas vai nē? nav saprotams.)
- Sadaļā nodokļa nomaksas kārtība ir sacerējums, kur no likuma izvilkti parastam cilvēkam nesaprotami teksti.
- Skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Zvanu uz 1898. Tur visas līnijas aizņemtas.
- Ir pagājusi stunda, un es nolemju, ka pieķeršos šim kaut kad vēlāk. Vēlāk nekad nepienāk. Tā kā valsts arī īsti neliekas ne zinis par to, ka es uzliku uz konta no kautkurienes radušos 2000 latus, saprotu, ka man nekas nebija jāmaksā.
2. Mana bērna auklīte nolēma, ka varētu legalizēt savus ienākumus. Jau atkal – ejam uz VID mājaslapu. Laikam jau uz viņu attiecas gan sociālais, gan ienākuma nodoklis, vai ne? Tad laikam jāiet uz sadaļu ‘Nodokļu maksātāji’.
- Veram vaļā, ieejam pie reģistrācijas. Tur stāv izvēle:
- Lai saprastu, uz kuru sadaļu attiecas auklītes gadījums, jāizlasa visas sadaļas. Tajās viss nevis cilvēkiem saprotamā, bet gan juristu valodā. Kāds līgums mums jāslēdz? Vai man ir jāreģistrējas kā darba devējam? Vai viņai – kā darba ņēmējam? Vai viņa var būt pašnodarbinātā? Bija taču arī kautkādi mikrouzņēmumi? Individuālais komersants? Saimnieciskās darbības veicējs? Vēl tur bija kaut kādi patenti?
- Zvanīt uz 1898 viņa negrib- sanāk dārgi un viņa baidās, ka latviski neko nesapratīs, jo latviešu viņai nav dzimtā un, ja nebija skaidrs, kas rakstīts mājas lapā, tad kur nu vēl saprast to, ka tas tiks izstāstīts pa telefonu.
- Beigās kopā gājām uz VID, prasījām konsultāciju un tad izsecinājām, ka var darīt vairākos veidos, bet tikai viens no tiem ir tāds, kas pie banktrota nenovedīs ne mani (ja es reģistrētos kā darba devējs), ne auklīti. Iztērētais laiks – vairākas dienas.
VID reģistrējamās personas
Darba devēju reģistrācija
Darba ņēmēju reģistrācija
Pašnodarbināto personu reģistrācija
Reģistrācija individuālā komersanta statusā
Reģistrācija saimnieciskās darbības veicēja statusā
Atbildība par nereģistrēšanos
Es varētu šādus stāstus uzrakstīt kaut vai 100. Ja jau VID tik ļoti vēlas, lai mēs nokārtotu savas saistības pret valsti, kāpēc tam ir jānotiek tik sarežģīti? Kur ir ‘cilvēku valodā’ rakstītie bukleti? Piemēram, es gribēju atvērt savu mikrouzņēmumu, tomēr pat neskatoties uz to, ka neesmu cilvēks, kas pabeidzis 3 klases, no VID piedāvātās informācijas man nekas netapa skaidrs. Bija jāiet uz kursiem, kur man visu paskaidroja. Un es tur nebiju tāda vienīgā.
Vai tiešām pastāv miljards saimnieciskās darbības formu? Kāpēc populārākajām nevarētu uztaisīt aprakstus? Skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, kuri varētu redzēt, kādi reģistrācijas veidi pastāv un kādi katram no tiem ir plusi un mīnusi? Auklītēm? Cilvēkiem, kuri izīrē savus dzīvokļus? Cilvēkiem, kuri ļoti reti kaut ko ļoti dārgu pārdod? Ir taču vēl iespēja atgriezt nodokļus – kāpēc to neredz mājas lapas pirmajā lapā?
Ja tādi apraksti būtu, tad VID varētu optimizēt savu darbaspēku, kam nebūtu jātērē laiks, kabinetos stundām skaidrojot, kā aizpildīt veidlapas vai noformēt savu darbību. Un te es runāju par tiem apzinīgajiem pilsoņiem, kuriem ir ‘lieks laiks’, lai aizietu un savas darba dienas laikā pavadītu 30 minūtes rindā un stundu pārrunās ar speciālistu. Cik ir tādu, kam nav šāda laika un kas savas saistības pret valsti labprāt izpildītu, ja to varētu izdarīt ātri, ērti un tiešsaistes režīmā? Vai nebūtu jauki, ja būtu tāda forma, kurā tu ievadi savu ienākumu gūšanas veidu, apjomus, un viss tiek aprēķināts tavā vietā, tev nekur neejot?
Es domāju, ka tādu lietu nav tāpēc, ka tad nodokļu konsultantiem nebūtu darba. Un, ja es ticētu konspirācijas teorijām, tad teiktu, ka sistēma ir radīta tāda, lai cilvēks-parastais neko nesaprastu un izietu no situācijas sev maksimāli neizdevīgā veidā, kamēr viltnieks ar ellīgi labu nodokļu konsultantu atrastu veidu, kā optimizēt savu nodokļu slogu.
Tā kā good luck ar sabiedrības informēšanu par nodokļu nomaksu!