Labrīt, lasītāji!Nu, lūk -- izrādījās cilvēkam mugurkauls. Vakar Valsts prezidents Valdis Zatlers visnotaļ ultimatīvā tonī valdošajai bandai pateica priekšā, kas jāizdara līdz 31. martam -- jānodrošina Satversmes grozījumi, jāmaina vēlēšanu likums, jāizveido ekonomikas attīstības plāns, kā arī padome, kura uzraudzīs to un arī valsts saņemtos aizdevumus. Tehnokrātam un "tiesīguma" uzraugam Godmanim ir jāpiedāvā skaidrs valdības reorganizācijas plāns un valdībā jāieved jauni profesionāļi, kā arī, it kā starp citu, bet nebūt ne starp citu, beidzot jāpārtrauc bezgalīgā muļļāšanās ap KNAB direktora jautājumu. Netiks šīs prasības izpildītas, tā prezidents, viņš rosinās Saeimas padzīšanu.

Malacis, ja tā drīkst teikt par valsts augstāko amatpersonu, lai arī šajā gadījumā jālieto arī jēdziens “labāk ar nokavēšanos, nekā vispār ne.” Būtība te ir vienkārša. Prezidents ir nolēmis pieslieties tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tomēr nevēlas dzīvot valstī, kuru pārvalda savu nabu un neko citu neredzoša, savu interešu un nekā cita apmierinoša, līdz vēmienam par sevi pārliecināta un uzpūtīga un caurcaurēm godīgumu un ētiku ignorējoša varza. Runāt smuki jau prot. Lūk, šodien “Tautas” partijas līderis Saeimā Kučinskis: “Ja šoferu bērnus neliksim padomēs un nebūs dīvainu līgumu par lielām celtnēm, tad ir izredzes atgūties.” Bet ar to nepietiks, mīļais Māri! Kur bija Kučinskis tad, kad Šlesers iecēla šofera bērnu padomē? Demakova ta pati pratās tīties, un runāt par “dīvainiem līgumiem” un “lielām celtnēm” tagad ir analogs sliktai runāšanai par aizgājēju — bet nedzirdēju Kučinski kaut ko ar to sakām tad, kad informācija par “dīvaniem līgumiem” nāca gaismā, kur nu vēl tajos ļoti, ļoti daudzajos brīžos, kad Šlesers (un ne tikai viņš) valsts uzņēmumu valdes un padomes sastūķēja pilnas un pārpilnas ar “savējiem”. Prezidenta lūzuma punkts pilnīgi noteikti ir saistāms ar to, ka valdošā “elite” allažiņ runā vienu, bet dara pavisam kaut ko citu. KNAB direktora meklēšanas process būs atklāts, bet patiesībā tas atrodas gandrīz tikai un vienīgi starp Godmaņa ausīm. Tiesiskums ir svēta lieta, bet visi kopā draudzīgi nobalsosim par “zaļo zemnieku” centieniem, legalizēt naudas atmazgāšanu. Latvijas daba ir viena forša lieta, vajag to pasargāt, bļāviens — bet Riekstiņam ļausim ne tajā vietā uzcelt māju, nosaukt to par kūti, un pēc tam visu vainu uzvelt sievai. Valdībai jābūt vienai nopietnai būšanai, bet ignorēsim Slaktera izgāšanos visas pasaules priekšā, ļausim Rozem iet atvaļinājumā, kad vien viņam tas liekas tīkami, un tas nekas, ka Šlesers uzņēmuma valdē liek šofera dēlu, pats savu preses sekretāru un bezmaz vai Ļeņina piesaukto ķēkšu, jo ej nu nost, ko tu tādai mēbelei, kā Šlesers padarīsi, nu ko? Patiesā seja valdošajai bandai parādās tad, kad tā rūc — sabiedrība nav tiesīga prasīt Saeimas atlaišanu, sabiedrība nav tiesīga komentēt valdošās kliķes darbību, Valsts kontrolierei acīmredzot ir kaut kādas personīgas biznesa intereses, sabiedrībai nav nekādu tiesību zināt, ko Godmanis domā un dara, Sorosa fonds ir ļaunprātīga sazvērestība, sabiedrība kļūdījās, pulcējoties Doma laukumā, sabiedrība kļūdījās, piedaloties pagājušā gada referendumā u.tml.

Būs interesanti redzēt, kā valdošie uz prezidenta izaicinājumu reaģēs, jo noteikti pirmais gājiens būs izkalkulēt, vai viņam būtu izredzes paredzētajā referendumā uzvarēt, jo pretējā gadījumā, kamēr Satversme vēl nav grozīta, neizodšanās gadījumā Zatleram pašam būtu jāiet prom, un vai nebūtu jauki atbrīvoties no personas, kura tika darbā pieņemta kā nekaitīgs zaķītis, bet izrādās tomēr esam ar zobiem? Kas attiecas uz pašiem likumiem, Satversmi var grozīt un tā apmierināt prezidenta vēlmes, bet noteikumus par sabiedrības tiesībām vienalga var padarīt tādus, ka tie ir nereāli. Vēlēšanu likumu var grozīt, lai viens kandidāts varētu kandidēt tikai vienā apgabalā un nevis visos pēc kārtas, bet daudz svarīgāks ir šodien paredzētais balsojums par priekšvēlēšanu aģitāciju un it īpaši tas, kā nākamajos mēnešos līdz pašvaldību un EP vēlēšanām partijas (it sevišķi tās, kurām patlaban ir pieejami “administratīvie resursi”) to ievēros. Un jēdziens “jauns profesionālis” valdības ietvaros nav tas pats, kas “labs profesionālis,” jo no laba biznesmeņa ne par visu varu sanāk labs ekonomikas ministrs, tāpat, kā no laba aktiera (vai, ja kas — komponista) ne par visu varu sanāk labs kultūras ministrs. Visos šajos jautājumos fundamentālā nepieciešamība ir pēc lūzuma valdošās bandas attieksmē pret Latviju, vajadzīga skaidra sapratne, ka tās uzdevums tomēr nav apmierināt Mākoņu prasības, glābt Puzes ķeizariņu, un nodrošināt labas algas visām Šlesera paziņām pēc kārtas. Ļoti baidos, ka valdošie, iespējams, izkalkulēs kaut ko citu — nedarīsim to, ko Zatlers vēlas. Metīsim kauliņus. Jo ar nelabotu likumu par vēlēšanu kārtību mums tomēr varētu būt izredzes paredzētajā referendumā nezaudēt, turklāt šodien mēs apstiprināsim aģitācijas likumu, kurā būs gan noteikts, ka “trešās personas” drīkstēs izdot tikai 2700 latu, bet nebūs pateikts, ka, teiksim, 200 “trešās personas” nevarēs sanākt vienkopus un katra izdot 2700 latu…

Jo vienu gan sapratīsim, mīļie. Ja Saeima galu galā tiks atlaista un pēc tam notikušajās vēlēšanās atkal uzvarēs šie paši censoņi, tad gan bodi varēsim slēgt ciet, jo tad nudien nepārprotami būs uzvarējusi oligarhija, slepenība, negodīgums, korupcija un, jā — arī sabiedrības apātija. Šur tur sabiedriskajā apritē pavīd doma, ka patlaban neviena alternatīva valdošajai bandai nav īsti reāla, tāpēc būtu jādibina viena tāda riktīga letiņu partija. Bet partija nav vienā dienā vai mēnesī radāms projekts, un ar dzirkstošām ačtelēm un tēvzemes mīlestību, kā to uzskatāmi 2006. gadā demonstrēja projekts “Visu Latvijai!”, nepietiek. Ir arī senā patiesība par diviem latviešiem un trīs baznīcām. Optimists tomēr cerēs, ka valdošajā “elitē” atradīsies pietiekami daudz cilvēku ar sirdsapziņu, lai labotos, jo nebūt neesmu pārliecināts, ka sabiedrība būtu gatava, teiksim, 6. jūnijā kopā ar pašvaldību vadītājiem ievēlēt arī kvalitatīvi jaunu Saeimu.

Bet vienalga. Malacis mūsu prezidents, un paldies viņam par to.

***

Un vēl par aizvakardienas grautiņiem. Sāk it kā rādīties, ka varbūt policijas vadībā kādam ienāca prātā, ka radusies laba iespēja valdībai parādīt, ko policijā nozīmē budžeta apcirpšana, jo šodien presē jau citēti augsti stāvoši likuma sargi, kuri runā par virsstundām u.tml. Citēti ir arī ierindas policisti, kuri stāsta, ka ilgstoši otrdienas vakarā neviens viņiem nekādas pavēles vai instrukcijas nedeva. Te ir jātiek skaidrībā, un steigšus — saku vēlreiz paldies katram policistam, kurš procesā piedalījās, bet kopumā par augstu profesionalitātes līmeni un, vēl vairāk, par to, ka kāds bija lietas kursā no sākuma līdz pašām beigām, gan nekas īpaši neliecina.

Toties par pūli, kurš izdauzīja Saeimas logus un izdemolēja šņabja veikalu, manuprāt, visdaiļrunīgāk runā viens cipars — 80 procenti aizturēto netika aizturēti pirmo reizi mūžā. Ir zināms kontingents jebkurā sabiedrībā, kuru var aprakstīt ar vārdiem “profesionāls huligāns.” Lai pasēž kādu laiku ķurķi un nožēlo grēkus. Bet vēl joprojām gaidu uzzināt, kas tad īsti bija šo huligānu virsrežisors un kur šis režisors otrdien (un arī pirms tam) atradās.

Jauku visiem dienu!