Labrīt, lasītāji!Šodien ir pirmā Advente, Ziemassvētki nu vairs nav nemaz tālu. Ceru, ka visiem veidojas gaiša un laimīga šī sezona.
Vakar pat ļoti gaišu nākotni sev saskatīja ļaudis no visnotaļ aprēķinā pamatotā veidojuma, kurš saucas “Saskaņas centrs.” Viens no tā vadoņiem pasludināja, ka pats liktenis esot lēmis, ka pēc kāda laika saskaņieši nonāks valdībā. Rīgas pašvaldības vēlēšanās par mēra kandidātu kalpos kādreizējais žurnālists Nils Ušakovs. Eiropas parlamenta vēlēšanās pirmais numurs varētu būt kādreizējam fiziķim un negurstošajam krievu “tautiešu” aizstāvim Borisam Cilēvičam. Vārdu sakot, partija ņēmusi spēku no tā, ka jau ilgstoši tā sabiedriskajās aptaujās Latvijā skaitās pati populārākā. Noteikti optimismu vairo arī tas, ka atsevišķi valdošās “elites” pārstāvji ar to ir sākuši flirtēt un maigoties.
Taču lēnām pār tiltu, ļaudis. B. Cilēvičs kongresā stāstīja, ka vienam no galvenajiem mērķiem jābūt — pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanu tiesības Latvijas nepilsoņiem. Nevis, teiksim, aktīvi atbalstīt domu, ka Latvijas nepilsoņiem būtu jākļūst par pilsoņiem, un tad viņi varētu piedalīties visās vēlēšanās pēc kārtas. Šis, protams, ir loģisks arguments cilvēkam, kurš vēlas kļūt par Eirodeputātu. Tas ir jauks darbs, labi maksā. Galu galā, ja pat pilsoņu kopums izrādījās ar mieru uz Briseli sūtīt profesionālo visa krieviskā aizstāvi Ždanoku, tad gan jau arī Borisam vietiņa atradīsies.
Un tomēr. “Saskaņas centrs” ir partija, kura ar visiem it kā labajiem nodomiem, tomēr ir struktūra ar garu, garu asti. Vakar kongresā savus sveicienus nodeva arī padlaiku nostaļģijas pārņemto elks Rubiks, kurš nāca ar šādu atziņu: “Neaicinu celt sociālismu, līdz tam vēl ir tālu, un līdz tam mēs vēl nonāksim.” Nabaga Alfrēds. Kādreiz viņa pārstāvētā totalitārisma struktūra pasolīja komunismu uzcelt … nu, nākamajos piecos gados un, ja ne piecos, tad nākamajos desmit gados pilnīgi noteikti! Tagad ir jāgaida līdz kādam nenoteiktam “tālajam” brīdim. Taču tiem, kuri tik ļoti vēlas būt “saskanīgi”, būtu tomēr jāpaskaidro, kad viņi paredz sociālisma uzcelšanu. Ja vispār ne, tad ko viņu organizācijā meklē recidīvists Rubiks ar savu grupiņu? Vai tas no saskaņiešiem ir kas vairāk, nekā kails oportūnisms? Aptuveni tāds pats, kāds savulaik lika ar Rubiku gultā iekāpt arī Jānim Jurkānam? Latvijā tas vismaz pagaidām garantē vietu opozīcijā. Tāpēc jau saskaņieši tik ļoti grib uz valdību. Tāpēc jau pat gazpromizētā “Tautas” partija raustās jautājumā par to, ka viņus nu nevajadzētu laist klāt ārlietu un aizsardzības ministra posteņiem. Bet kuriem tad, ja “saskaņa” ir vērsta pirmkārt pāri austrumu robežai un nevis valsts iekšējam patēriņam? Izglītības ministriju? Nu, nē. Finanšu vai ekonomikas? Sociālisma fani tur nu gan nederēs. Varbūt e-lietu? Oi, aizmirsās — to jau valsts paguva likvidēt. Satiksmes ministrija ir privatizēta, pie tieslietām laist klāt tos, kuri vēlas atteikties no naturalizācijas procesa arī nevajadzētu. Zemkopībā varētu būt nīgras atmiņas par Rubika pārstāvētās vadības sistēmas pārliecību, ka visam jābūt kolektivizētam…
Nu, labi, mazliet jokoju, mazliet pārspīlēju. Taču partijas neviennozīmīgā izturēšanās Gruzijas jautājumā, tās flirts ar varu, un tomēr tās pārliecība par to, kāda ir veidojama nākotne ar Latvijas “krievvalodīgajiem” — nu, tas viss dara nemierīgu. Vēl jo vairāk tas ir tādēļ, ka Saeimā saskaņieši pat īstu opozīciju neveido. Nezinu, varbūt uz kādu laiku viņiem varētu atdot vienu vai pāris ministrijas, paskatīsimies, ko sastrādās, un diez vai jauniecelts SC ministrs sekos vecbiedra Jurkāna piemēram un dosies pa tiešo uz Maskavu, lai cars Vladimirs viņam varētu noglaudīt galvu. Bet vai vajag?
Neesmu to 10 vai cik tur procentu pilsoņu starpā, kuri aptaujās vēstī, ka gadījumā, ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, viņi balsotu par “Saskaņas centru.” Tur arī nekad nebūšu. Nemierīgu mani dara partija, kurai programmā apliecinātais mērķis ir “krievu valodas statusa nostiprināšana likumdošanā, kas ir lielākās minoritātes valoda, saskarsmē ar varas pārstāvjiem, presi, publiskajā informācijas telpā un izglītības procesā.” Kur nu vēl par partiju, kurā viens no redzamākajiem censoņiem joprojām sapņo par sociālisma uzcelšanu…
Jauku visiem dienu!