Foto: Joshua klessig

Ja arodbiedrības izdosies sagraut Viskonsīnā, tad to izdosies izdarīt arī citās ASV pavalstīs.

Viskonsīnas pavalsts budžeta konsolidācijas aizsegā jaunievēlētais gubernators Skots Volkers (Scott Walker) ar republikāņu vairākuma kontrolētā Viskonsīnas

Senāta un Asamblejas atbalstu pagājušajā nedēļā atcēla pirms vairākiem gadu desmitiem iedibinātās arodbiedrību tiesības. Šis notikums ir ievērojami satricinājis Viskonsīnas sabiedrību un raisījis rezonansi visā ASV, taču īpaši ironiski ir tas, ka Viskonsīna tiek uzskatīta par pionieri darba ņēmēju tiesību aizsardzībā.

Lielākās demonstrācijas kopš Vjetnamas

Līdz šim nepieredzēti masveidīgas demonstrācijas, aicinājums uz vispārēju streiku, ierosinājums atsaukt republikāņu likumdevējus, tajā skaitā pērn novembrī ievēlēto gubernatoru Skotu Volkeru, ir tikai dažas no arodbiedrību aizstāvju pretestības izpausmēm. Tās vērstas pret Viskonsīnas gubernatora īstenoto politiku arodbiedrību jautājumā, ko ASV prezidents Baraks Obama nodēvējis par „uzbrukumu arodbiedrībām“.

Trīs nedēļas Viskonsīnas štata galvaspilsētā notikušās protesta akcijas kulminēja pagājušajā sestdienā, kad pie Medisonas Kapitolija pulcējās 85 līdz 100 tūkstoši demonstrantu, kas ir lielākā Viskonsīnas štata galvaspilsētā pieredzētā demonstrācija kopš Vjetnamas kara.

Drāma Medisonas Kapitolija kalnā sākās 17. februārī, kad 14 demokrātu senatori pameta Viskonsīnu, tā reaģējot uz republikāņu gubernatora centieniem panākt likumprojekta apstiprināšanu, kas pēc budžeta konsolidācijas plāna ievērojami mazinātu arodbiedrību tiesības. Trīs nedēļu garumā slēpjoties Ilinojas štatā, demokrātu senatori, atņemot kvorumam nepieciešamo balsu skaitu, izmantoja savu vienīgo iespēju bloķēt likumprojekta apstiprināšanu republikāņu kontrolētajā Senātā. Liels bija demokrātu pārsteigums, kad pagājušās nedēļas vidū republikāņu senatori bez demokrātu klātbūtnes nošķīra jautājumu par arodbiedrību tiesībām no budžeta grozījumu likumprojekta, kas prasīja īpašā vairākuma klātbūtni balsojumā, un tādā veidā panāca likumprojekta apstiprināšanu augšpalātā. Dienu vēlāk arī republikāņu vairākuma kontrolētā Asambleja nobalsoja par likumprojektu, kas pēc likuma stāšanās spēkā tiešā veidā atsauksies uz 175 000 sabiedriskajā sektorā strādājošajiem Viskonsīnas iedzīvotājiem, bet netiešā veidā ietekmēs arodbiedrību likteni nacionālajā mērogā.

Uzbrūk pionieriem

No gadu gaitā Viskonsīnā nostiprinātajām darba ņēmēju interešu aizsardzības tiesībām arodbiedrības turpmāk vairs varēs risināt sarunas tikai par algām, kas turklāt būs piesaistītas inflācijas rādītājiem. Tas nozīmē, ka arodbiedrībām vairs nebūs tiesību risināt sarunas ar darba devējiem par citām darba ņēmēju tiesībām, piemēram, par darba apstākļiem, sociālajiem pabalstiem, pensijām. Tāpat šis likums nosaka, ka arodbiedrības vairs nedrīkstēs līdzšinējā veidā iekasēt biedra naudas. Turklāt arodbiedrībām būs katru gadu jārīko balsojums par to rīcībspēju.

Pērn novembrī ievēlētais un šogad pie varas nākušais Skots Volkers uzsver, ka arodbiedrību tiesības bija nepieciešams ierobežot, lai varētu konsolidēt budžetu, kurā nākamo divu gadu laikā paredzams 3,6 miljardu dolāru deficīts. Jāpiebilst, ka ar iztrūkumiem nākamā gada budžetā šobrīd cīnās 44 no 50 ASV pavalstīm, kā arī Kolumbijas apgabals[1]. Saskaņā ar Volkera plānu, publiskajā sektorā strādājošo algas tiks samazinātas par 10%, vienlaikus palielinot viņu iemaksas veselības apdrošināšanas un pensiju fondā. „Tas, ko mēs šeit darām, ir progresīvi. Tas ir inovatīvi. Tās ir reformas, kas virza mūsu valsti,“ aģentūrai AP likuma parakstīšanas dienā paziņoja Volkers, piebilstot, ka sabiedrība to vēlāk novērtēs.

Par spīti Viskonsīnas gubernatora optimismam sabiedriskās domas aptaujas nerunā par labu viņa īstenotajai politikai. Viskonsīnas Sabiedriskā institūta pagājušajā nedēļā veiktā aptauja liecina, ka Volkera plānus neatbalsta 51% Viskonsīnas iedzīvotāju, no kuriem 42% „stingri“ iestājas pret jaunievēlētā gubernatora uzņemto politisko kursu. Kādā citā aptaujā, kurā vaicāts, vai Volkeram vajadzētu „stingri pieturēties“ pie sava plāna vai tomēr meklēt kompromisu ar demokrātu likumdevējiem, 65% respondentu norādīja uz nepieciešamību meklēt kompromisu, kamēr 33% vēlējās, lai gubernators strikti pieturas pie plāna.

Viskonsīnas notikumu kontekstā zīmīgs ir apstāklis, ka šis Amerikas vidienes štats tiek uzskatīts par pionieri darba ņēmēju tiesību aizstāvības jomā. Tieši Viskonsīnā pagājušā gadsimta sākumā tika izcīnītas darba ņēmēju tiesības uz bezdarba pabalstu un darbspējas zaudējuma kompensāciju. Tāpat Viskonsīnā pirms 124 gadiem tika izlietas septiņu demonstrantu asinis, cīnoties par astoņu stundu darba dienu, kā arī tieši šeit tika iedibināta ideja par 40 stundu darba nedēļu. Tieši šo vēsturisko apstākļu dēļ politiskie analītiķi norāda — ja arodbiedrības izdosies sagraut Viskonsīnā, tad to izdosies izdarīt arī citās ASV pavalstīs. Šobrīd šādas iniciatīvas ierosinātas arī Indiānas, Ohaio, Aiovas, Mičiganas un Floridas štatā, kur pie varas nākuši republikāņu gubernatori.

Oligarhi Amerikā

Arodbiedrību tiesību ierobežošana iezīmē cīņas saasināšanos starp Republikāņu un Demokrātu partijām pirms nākamgad gaidāmajām ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanām. Jāatzīmē, ka arodbiedrības tradicionāli ir bijušas vienas no aktīvākajām Demokrātu partijas atbalstītājām, kas nodrošinājušas pretsparu republikāņus atbalstošajiem korporatīvajiem uzņēmumiem.

Jau 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas apliecinājušas, ka republikāņu atbalstošajām korporācijām vienīgais līdzvērtīgais konkurents bijušas tieši arodbiedrības. Kā spriež New York Times komentētājs Pols Krūgmens (Paul Krugman), šobrīd politikas labējie spēki cenšas ekspluatēt šo [pašu radīto] krīzi, lai atceltu vienu no pēdējiem atlikušajiem oligarhu ietekmes kontroles mehānismiem. ”Uz papīra mēs esam “viena persona — viena balss” nācija. Realitātē mēs esam vairāk nekā oligarhija, kurā dominē dažas turīgas personas,“ piebilst Krūgmens.

Kanādiešu politiskā analītiķe un grāmatas Šoka doktrīna autore Naomi Kleina (Naomi Klein) uzskata, ka Viskonsīnas gadījums ir viens no piemēriem, kā labējie spēki izmanto krīzes situāciju savu interešu īstenošanai caur arodbiedrību apkarošanu. Arodbiedrības ir uzskatāmas par pēdējo aizsardzības līniju pret korporatīvajām interesēm, piemēram, sabiedriskā sektora, tajā skaitā skolu, ūdens un elektroapgādes sistēmu privatizāciju. Naomi Kleina sarunā ar žurnālisti Reičelu Medovu (Rachel Maddow) paskaidro, ka republikāņiem pašreizējā ekonomikas krīze ir izdevīga, jo tā viņiem ļauj realizēt politiku, ko citkārt tiem nebūtu bijis iespējams īstenot.

Viskonsīnas gadījums arī aktualizējis diskusijas, kam būtu jāmaksā par radušos ekonomikas krīzi valstī — Amerikas vidusslānim un sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vai Volstrītai, kas tiek vainota krīzes izraisīšanā. Kā pirms nedēļas savā uzrunā Viskonsīnas demonstrantiem uzsvēra kreisi noskaņotais kinorežisors Maikls Mūrs (Michael Moore): „Šodien 400 amerikāņiem ir vairāk bagātības nekā pusei amerikāņu kopā.“ Kā vēlāk savā emuārā šo izteikumu komentē Wall Street Journal komentētājs Roberts Frenks (Robert Frank), 2007. gadā 50% jeb 57 miljoni mazāk turīgo Amerikas mājsaimniecību turība bija lēšama 1,61 triljona ASV dolāru apmērā[2]. Tikmēr Forbes 400 turīgāko personu sarakstā iekļauto personu bagātība bija lēšama 1,537 triljonu ASV dolāru apmērā[3]. Kā savos izteikumos min Viskonsīnas protesta akciju dalībnieki, ar pašreizējo republikāņu īstenoto politiku sabiedrības polarizācija tikai pastiprināsies, un tāpat esot sagaidāma arī politiskās polemikas saasināšanās.

____________________

[1] McNichol, E., Johnson, N. (2011.gada 9.marts). States Continue to Feel Recession’s Impact. http://www.cbpp.org/cms/?fa=view&id=711

[2] Robert Frank, Billionaires Own as Much as the Bottom Half of Americans? http://blogs.wsj.com/wealth/..

[3] Frank, R. (2011. gada 7.marts). Billionaires Own as Much as the Bottom Half of Americans? http://blogs.wsj.com/wealth/..