Foto: Christopher Buckanan
Atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka vietu būtu ietaupījis gan visiem tik dārgo laiku, gan devis sabiedrībai iemeslu ticēt konkursa godīgumam un atrastajam kandidātam.
Sabiedrībai ir jātic — šis ir labākais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka kandidāts! Tā apgalvo aizejošās Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības partijas brīdī, kad Latvijas valdībai neuzticas 79% Latvijas iedzīvotāju, bet Saeimai — 86% iedzīvotāju.[1]
Ceturtdien Saeima, 8½ mēnešus pēc iepriekšējā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atlaišanas, aizklātā balsojumā KNAB priekšnieka amatā varētu apstiprināt Normundu Vilnīti. Jaunais laiks sola Vilnītim šķēršļus nelikt, bet Saskaņas centrs balsošot par.[2]
Varbūt Nacionālās drošības padomes (NDP) pārstāvjiem, valdībai un Saeimai[3] ir skaidrs, kāpēc Normunds Vilnītis ir labāks KNAB priekšnieka kandidāts nekā citi KNAB priekšnieka vietas pretendenti, piemēram, Juta Strīķe, Artūrs Zvejsalnieks, Raimonds Rublovskis vai Artis Stucka. Taču sabiedrībai apšaubīt izvēles pamatotību liek ne tikai neskaidrība par to, kāpēc apstiprināšanai Saeimā tiek virzīts tieši šis kandidāts. Kā min Sabiedriskā politikas centra Providus pētnieks Valts Kalniņš, “pie labākās gribas ir grūti atrast argumentus pārliecībai, ka Godmaņa koalīcijas vairākums tiešām būtu vēlējies stipru KNAB”.[4] Tāpēc es varu tikai aicināt Normundu Vilnīti nebrīnīties, ka mediji viņam neuzticas un nesaprot viņa izvirzīšanas motīvus. Ja Saeima Vilnīti apstiprinās amatā, tad viņam ar efektīvu darbu būs jāpierāda, ka viņa iecelšana ir atbildusi Latvijas valsts, nevis kādas koalīcijas vai tās spēlētāja interesēm. Bet tas var nebūt viegli.
Nevēlos nogurdināt lasītājus ar jau kārtējo no vietējiem un starptautiskiem avotiem izrietošo teorētisko apliecinājumu tam, cik svarīga KNAB neatkarības nodrošināšanā ir tā priekšnieka izvēles procedūra, cik nozīmīgs ir sabiedrības atbalsts KNAB un cik lielu lomu atbalsta nodrošināšanai spēlē tieši KNAB priekšnieks. Tāpēc šajā rakstā pievērsīšos faktiskā procesa analīzei — kā tad Vilnītis ir nonācis līdz Saeimas balsojumam. To varētu arī saukt par īsu pamācību, kā vajag rīkot konkursu, ja vēlaties diskreditēt konkursa procedūru kā tādu un nodrošināt to, ka jūsu izvēlei netic. Protams, nepretendēju uz apgalvojumu, ka šī ir vienīgā “labā” recepte neticības nodrošināšanai. Bijušas arī citas svarīgu amatu kandidātu atlases procedūras, kas sasniedz līdzīgu rezultātu, piemēram, “lielākā kretīna” meklēšanu Jūrmalas mēra amatam[5] un Valsts prezidenta atrašana Zooloģiskajā dārzā[6].
KNAB priekšnieka atlases “rozīnītes”
Pēc gandrīz četru mēnešu muļļāšanās un neskaitāmiem tiesību aktu projektiem, Ministru prezidents Ivars Godmanis Ministru kabineta (MK) sēdes laikā, kurā bija paredzēts skatīt Tieslietu ministrijas precizēto KNAB priekšnieka meklēšanas instrukcijas projektu, pēkšņi[7] uz galda uzlika pats savu instrukciju[8]. Bez liekām diskusijām tika apstiprināta Godmaņa piedāvātā procedūra, kas faktiski lemšanu pilnībā atstāja politiķu ziņā. Protams, MK vienmēr var apelēt pie savas „labās gribas” vispār organizēt konkursu, jo konkurss uz KNAB priekšnieka vietu nav obligāta KNAB likuma prasība. Lai izvēlētos kandidātu, ko MK virzīt apstiprināšanai uz Saeimu, MK var izsludināt atklātu konkursu, taču var to arī nedarīt un virzīt paša MK izvēlētu kandidātu.
Faktiski I.Godmaņa instrukcija paredz kaut ko starp atklātu konkursu un vienpersonisku ministru prezidenta lēmumu, visprecīzāk to varētu dēvēt par atklāta konkursa fikciju. Piedāvāju dažus, manuprāt, fikciju apstiprinošus KNAB priekšnieka izraudzīšanās procesa posmus.
Pirmkārt, MK noteiktais termiņš pretendentiem pieteikumu iesniegšanai tika pagarināts. Šādu nepieciešamību Ministru prezidenta pārstāvji publiski argumentēja ar to, ka I.Godmanim neesot „fiziski laika” uzrunāt kandidātus. Šāda patvaļīga — instrukcijā neparedzēta — termiņa pagarināšana pati par sevi grauj konkursa norises tiesiskumu un pretendentu līdztiesību atlases procesā. Atgādināšu, ka Normunds Vilnītis pieteikumu konkursam iesniedza pirmspēdējā pagarinātā termiņa dienā.
Otrkārt, šortlists jeb — kur „pazuda” Artis Stucka un vēl vairāki pretendenti?
Man joprojām nav īstas pārliecības, kas tieši – I.Godmanis vai Valsts kanceleja[9] – sastādīja kandidātu šortlistu[10], kurus pretendentus tālāk virzīt uz MK. Turklāt, lasot instrukciju, nav skaidrs, vai kādam vispār bija jāsastāda šortlists, vai arī MK bija jāiepazīstas ar pilnīgi visiem pretendetu iesniegumiem. Ievērojot, ka „Valsts kanceleja reģistrēja pretendentu pieteikumus un izvērtēja pretendentu atbilstību visiem KNAB likumā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem, pamatojoties uz pretendentu iesniegtajiem dokumentiem un kompetento institūciju sniegto informāciju”[11], sanāk, ka kāds no Valsts kancelejas ierēdņiem kalpo kā pirmais siets pretendentu atlasē. Uz šo ierēdni gūlās atbildība saprast un izvērtēt, vai konkrētajam kandidātam ir atbilstošā pieredze un vai rakstiskās atsauksmes no iepriekšējām darbavietām apliecina labo reputāciju u.tml.
Diemžēl sabiedrībai vismaz pagaidām nav pieejama informācija, kāpēc konkrētie kandidāti tikuši atsijāti. Valsts kanceleja par to atsakās sniegt detalizētāku skaidrojumu, jo atbilstoši likumam minētā ir ierobežotas pieejamības informācija. Līdz ar to paliek neatbildēts jautājums, kas un kāpēc no kandidātu saraksta atsijāja, piemēram, Arti Stucku. Viņš, vērtējot pēc publiski pieejamās informācijas par iepriekšējo darba pieredzi[12], šķita viens no reāliem KNAB priekšnieka kandidātiem. Tālāk tika virzīti daži kandidāti, kuriem tomēr vadošas darba pieredzes faktiski nav. Vai mums tagad jāšaubās par Arta Stuckas pielaidi valsts noslēpumam.
Treškārt, atbilstoši instrukcijai, saņēmis Valsts kancelejas apkopojumu un izvērtējumu, Ministru prezidents lūdza ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju sniegt savu viedokli par pretendentiem. Ar šo tika radīta objektīva izvērtēšanas procesa šķietamība, izmantojot neatkarīgu amatpersonu iesaisti procesā. Šiem viedokļiem gan nav nekādu juridisku seku, viedokļu formulēšanas iespējas ir ierobežotas, bet viedokļa saturs nav skaidrs — vai amatpersonām bija jāpauž viedoklis par to, kuri varētu būt labākie kandidāti KNAB priekšnieka amatam, vai arī jāpauž viedoklis par šķēršļiem pretendēt uz amatu no valsts drošības viedokļa? Netop skaidrs, kurā brīdī šo amatpersonu atzinumi, ja tādi bija, ietekmēja izvērtēšanu.
Kā var saprast no ģenerālprokurora Jāņa Maizīša teiktā pēc MK sēdes, kurā izvēlējās tālāk virzīt divus kandidātus, pirms tam nekāda pamatīgā vērtēšana nebija notikusi. Ģenerālprokurors atzina, ka par konkrētajiem kandidātiem viņam radies „pirmais labais iespaids”, taču viņam esot nepieciešams rūpīgāk iepazīties ar šiem pretendentiem, jo informācija par konkrētajiem cilvēkiem iepriekš viņam neesot bijusi pieejama.[13] “Atliek faktiski tādā anketas datu līmenī mēģināt izteikt kaut kādas prognozes. No CV, no izziņas par to, ka cilvēks ir vai nav sodīts, tas ir daudz par maz,” atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņa kritēriji, vērtējot pretendentus, bijuši jurista izglītība un pieredze operatīvajā darbā.[14] Abi tieslietu sistēmas profesionāļi līdztekus norāda, ka, viņuprāt, KNAB priekšnieka amatu pilnīgi noteikti varētu ieņemt Juta Strīķe.
Ceturtkārt, instrukcija paredz, ka Valsts kancelejas apkopoto informāciju (nav gan precizēts — visu vai šortlistu) Ministru prezidents virza apspriešanai MK. Šā gada 27.janvāra valdības sēdes atklātajā daļā septiņi šortlista kandidāti uzstājās ar savu skatījumu par korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī atbildēja uz MK locekļu jautājumiem. Pēc tam slēgtajā sēdes daļā valdība vienbalsīgi nolēma, ka uz NDP jāvirza divi kandidāti — Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis. Abiem esot gan pieredze, gan izglītība, tā lēmumu komentēja I.Godmanis. Un nekādu salīdzinājumu vai skaidrojumu, kāpēc šie divi kandidāti ir objektīvi labāki par pārējiem valdības uzklausītajiem. Vai, iespējams, Raimondu Rublovski „iegāza” pazīšanās ar meklēšanā esošo Jūrmalgeitas dalībnieku Germanu Milušu? Vai vienkārši tas noteicošais bija „pirmais labais iespaids”?
Piektkārt, Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis divas nedēļas pēc kārtas tika iztaujāti NDP sēdēs. Šis posms ir visneskaidrākais, taču — vissvarīgākais. Nav pamatojuma, kāpēc NDP, kam likumā ir ļoti precīzi noteikta kompetence, kurā neietilpst KNAB priekšnieka meklēšana, būtu jāpiedalās šajā vērtēšanas procesā kā galvenajai vērtēšanas komisijai. Turklāt NDP sēdes ir slēgtas un bažas par to, ka iespējas iepazīties ar argumentāciju būs ierobežotas, piepildījās.
NDP sastāvā ir Valsts prezidents un septiņi koalīcijas partiju pārstāvji, par kuru partiju finansēšanas pārkāpumiem lēmis KNAB.[15] Tie ir Saeimas priekšsēdētājs Guntars Daudze (ZZS), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP), Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP).
I.Godmanis pēc NDP lēmuma minēja četrus argumentus, kāpēc Normunds Vilnītis virzāms uz Saeimu: pieredze gan organizētās noziedzības un narkotiku apkarošanā, gan izpratne par darbu ar operatīvajiem līdzekļiem; pārzina uzņēmējdarbības vidi, zina, kas notiek biznesa vidē; „absolūta neangažētība”, jo neviens politiskās partijas vai valdības pārstāvis viņu neesot uzrunājis un virzījis šim amatam; labi iepazinies ar KNAB likumiem. NDP locekļi pauduši līdzīgus argumentus[16], un minētais esot NDP saskaņotais viedoklis, jo lēmums pieņemts vienbalsīgi. Tāpēc arī Valsts prezidents atsevišķu skaidrojumu nesniedza.[17]
Iespējams, ka par labu Normunda Vilnīša tālākai virzīšanai nospēlēja arī LNT ziņu atklātais, ka Artūrs Zvejsalnieks ir administratīvi sodīts 11 reizes, tajā skaitā astoņas reizes par ātruma pārsniegšanu, bet divas reizes — par braukšanu ar mašīnu, kura nav veikta tehniskā apskate. Vismaz pats Zvejsalnieks atklāj, ka tas ir bijis viens no NDP jautājumiem. Viņaprāt, politiķus vairāk interesējuši viņa pagātnes grēki un pazīšanās loks, nevis piedāvājums korupcijas apkarošanā un novēršanā, bet konkursa norisē pietrūcis kandidātu publiskās diskusijas, ko sabiedrība varētu vērtēt un kurā iesaistīties.[18]
Politika un alternatīva
Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis par Normundu Vilnīti teica: “Šis ir gadījums [Vilnītis], kad aiz viņa nestāv neviens politiskais spēks.”[19] Viņš esot pirmais neatkarīgais kandidāts. Taču, kā liecina KNAB informācija, vēl 2008.gada aprīlī Normunds Vilnītis Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) ir ziedojis 1000 latus. Viņš arī ir kandidējis 9.Saeimas vēlēšanās no LSDSP saraksta un bijis partijas valdes loceklis. Šobrīd gan darbību partijā apturējis. Starp citu, LSDSP ar neiekļūšanu Saeimā nav pazudusi no politiskās skatuves, tā ir viena no valdošajām partijām Rīgas domē. Pēdējā gada laikā tieši Rīgas domē aizdomās par koruptīviem darījumiem KNAB veicis vērienīgas amatpersonu aizturēšanas.
Iespējams, I.Godmaņa koalīcijas partijas ar „politiskajiem spēkiem” saprot tikai divus cilvēkus — Andri Šķēli (TP) un Aivaru Lembergu (ZZS). Nevēlos apgalvot, ka vēl tik nesenai aktīvai dalībai politiskajā partijā a priori jābūt šķērslim, lai ieņemtu amatu, taču apgalvojums, ka Normunds Vilnītis nav saistīts ar politiskajiem spēkiem, neiztur kritiku.
Taču eksistē arī alternatīva recepte, kā atrast KNAB priekšnieku. Nevalstiskās organizācijas ir neskaitāmas reizes aicinājušas I.Godmaņa valdību organizēt atklātu konkursu ar vērtēšanas komisiju, kurā pārstāvēti tieslietu profesionāļi, kuriem sabiedrība uzticas stipri vairāk nekā valdībai un Saeimai. Par izejas punktu tad būtu jāņem agrāk notikušo KNAB priekšnieka amata konkursu nolikumi, savukārt kandidātu atbilstību precīzi definētiem kritērijiem varētu vērtēt gan pēc iesniegtajiem dokumentiem, gan padziļinātajām intervijām, piešķirot attiecīgo punktu skaitu par katru kritēriju. Tas, manuprāt, būtu gan ietaupījis visiem tik dārgo laiku, bet — pats galvenais — devis sabiedrībai iemeslu ticēt KNAB priekšnieka meklēšanas procesa godīgumam un arī pašam atrastajam kandidātam.
______________________
[1] ES valstu vidū Latvijas iedzīvotājiem ir zemākā uzticība valdības un parlamenta darbam. Luckāns Uldis, Leta, 21.janvāris 2009.
[2] JL neliks šķēršļus Vilnīša apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā. www.delfi.lv, 6.marts 2009.
[3] Juris Dalbiņš (TP deputāts, Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs) , piemēram, Vilnīša nominēšanu vērtē kā vienu no caurspīdīgākajiem procesiem. (Saeimas komisija virzīs Vilnīti apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā. LETA, 4.marts 2009.)
[4] Modrās acs vājināšana. Kalniņš Valts, www.politika.lv, 4.marts 2009.
[5] Neliels pirmavota skaidrojums par “kretīnu”: Andris Šķēle: Politikā varētu atgriezties, kad būšu vecāks. Upleja Sanita, Egle Ināra, Strenga Gustavs, Diena, 20.oktobris 2006. (http://www.diena.lv/lat/politics/talking/interviews/…)
[6] Lēmums par Zatlera virzīšanu Valsts prezidenta amatam pieņemts Rīgas zoo. LETA, 22. oktobris 2007. (http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/111665)
[7] Joprojām nesaprotu, kāda jēga bija Tieslietu ministrijas ierēdņiem un NVO pārstāvjiem ieguldīt laiku un pūles, lai pieslīpētu tā jau ne pārāk veiksmīgo instrukciju.
[8] Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. (http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/…)
[9] Instrukcija nosaka:
„3. Valsts kanceleja reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem.
4. Papildus šīs instrukcijas 3.punktā noteiktajam Valsts kanceleja lūdz pretendentu iesniegt rakstisku informāciju, kas apliecinātu pretendenta:
4.1. pieredzi izmeklēšanas un operatīvajā darbā;
4.2. pieredzi iestādes vadītāja (vadītāja vietnieka) vai citā vadītāja darbā;
4.3. labo reputāciju (iesniedzot rakstiskas atsauksmes no iepriekšējām darbavietām).
5. Valsts kanceleja apkopo saņemto informāciju par pretendenta atbilstību šīs instrukcijas 3.punktam, kā arī apkopo saskaņā ar šīs instrukcijas 4.punktu saņemto informāciju un iesniedz to Ministru prezidentam.
6. Ministru prezidents par pretendentu, kas atbilst Korupcijas un novēršanas likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem, lūdz ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju 10 dienu laikā sniegt savu viedokli.
7. Pēc šīs instrukcijas 6.punktā minēto viedokļu saņemšanas, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc viedokļa sniegšanai paredzētā termiņa beigām Ministru prezidents virza apkopoto informāciju (atbilstoši šīs instrukcijas 3. un 4.punktam) apspriešanai Ministru kabinetā.
8. Ministru prezidents uzaicina pretendentus uzstāties Ministru kabineta sēdē ar savu skatījumu par korupcijas novēršanu un apkarošanu un atbildēt uz Ministru kabineta locekļu jautājumiem.”
Savuārt Ministru kabineta preses dienesta sniegtajā informācijā norādīts, ka instrukcijas 8.punktam, izvērtējot informācijas apkopojumu un kompetento institūciju un amatpersonu sniegto viedokli par pretendentiem, Ministru prezidents uzaicinās pretendentus, kuri atbilst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, uzstāties Ministru kabineta sēdē ar savu skatījumu par korupcijas novēršanu un apkarošanu un sniegt atbildes uz Ministru kabineta locekļu jautājumiem. Ministru prezidents uz Ministru kabineta sēdi skatījuma sniegšanai aicinās šādus pretendentus: Jutu Strīķi, Aivaru Tīrumnieku, Artūru Zvejsalnieku, Raimondu Avdejevu, Normundu Vilnīti, Armandu Stumbergu, Raimondu Rublovski.
Saskaņā ar instrukcija 3., 4. un 5.punktu Valsts kanceleja ir apkopojusi pretendentu konkursā iesniegto informāciju un kompetento institūciju par pretendentiem sniegto informāciju, izvērtējot pretendentu atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, un iesniegusi apkopoto informāciju Ministru prezidentam. (Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentiem. www.mk.gov.lv, 23.janvāris 2009.)
[10] I.Godmaņa lietots jēdziens, MK sēdē skaidrojot instrukcijas projektu. (Shortlist angliski nozīmē saīsinātais saraksts.)
[11] Valsts Kancelejas 2009.gada 24.februāra vēstule Nr.18/D-383-jur (nav publicēta).
[12] Ilgstoši strādājis vadošos amatos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
[13] Premjers: Strīķe ir savā vietā. Rulle Baiba, Diena.lv, 27.janvāris 2009
[14] Bičkovičs KNAB vadītāja amata kandidātus vērtējis pēc CV un publikācijām medijos. Skruzis Jānis, LETA, 28.janvāris 2009.
[15] TP KNAB liek atmaksāt valsts budžetā vairāk nekā 1 miljonu latu; LPP/LC – vairāk nekā 0,5 miljonus latu; ZZS – „tikai” vairāk par 10 tūkstošiem latu.
[16] Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) skaidroja, ka viņš atbalstījis Vilnīti, jo viņam esot skaidra vīzija par biroja turpmāko darbību, kā arī vērā ņemama iepriekšējā darba pieredze. Viņš labi orientējoties KNAB likumā – zinājis, kas jādara vadītājam un par ko jāatbild. Darbojies augsta ranga amatos iekšlietu struktūrās, ir administratīvā pieredze. Strādājis arī biznesa vidē un labi izpratis, kur var atrast kritiskus momentus, kur var būt korupcijas perēkļi. Vilnītis arī ir trenējies daudzcīņā, kas prasa lielu uzņēmību un pašdisciplīnu. Jaundžeikars: Vilnītim ir skaidra KNAB darbības vīzija. Leitāns Ivo, diena.lv, 10.februāris 2009.
[17] Vien zināms, ka kandidāti esot vērtēti pēc šādiem kritērijiem: KNAB likumu normu zināšanas un izpratne par tām, operatīvā darba pieredze, iestādes vadītprasme, t.sk., iekšējo normatīvo aktu un finanšu kontroles zināšanas, kā arī uzņēmējdarbības normatīvās bāzes pārzināšana . Papildināta – NDP vienbalsīgi atbalsta Vilnīti. Leitāns Ivo, diena.lv, 10.februāris 2009.
[18] Zvejsalnieks: politiķi neuzdod būtiskus jautājumus. Diena.lv, 6.februāris 2009; Zvejsalniekam pietrūkušas atklātas diskusijas par KNAB priekšnieka konkursu. Diena.lv, 10.februāris 2009.
[19] Vilnītim vēl nav stingra koalīcijas partiju atbalsta. Rulle Baiba, diena.lv, 25.februāris 2009.