Foto: Steve Rhode
Tieslietas ir sarežģīta joma, kurā sakrājies daudz līdz galam nepaveiktu mājas darbu, kā arī ir nepieciešamība veikt būtiskas strukturālās reformas.
Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas. Eksperti izvirza, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtē, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas.
Esam izvēlējušies sešas partijas un partiju apvienības, kurām, pēc socioloģiskajiem datiem, ir visreālākās iespējas iekļūt Saeimā. Tās ir Saskaņas centrs (SC), Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), VL!-TB/LNNK, Par labu Latviju (PLL), PCTVL. Savukārt pārējās vēlēšanās startējošās partijas pieminēsim tad, ja tām būs, pēc ekspertu domām, interesantas un inovatīvas idejas kādā konkrētā jomā.
Vienotības, VL!-TB/LNNK, Par labu Latviju (PLL) un PCTVL piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC garās programmas nav, bet ZZS to atsakās publiskot, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi. Dažas partijas/apvienības, piemēram, PLL un SC, savas programmas turpina papildināt, tāpēc vēršam uzmanību, ka mūsu eksperti vērtējumus ir izteikuši, balstoties uz tām programmu redakcijām, kādas bija raksta veidošanas brīdī.
Tieslietu politikai reti kad politisko partiju programmās un valdību deklarācijās tiek atvēlētas pirmās lappuses un paragrāfi. Ar solījumiem šajā jomā nav iespējams nedz piesaistīt jaunus vēlētājus, nedz arī atbaidīt esošos. Šajā ziņā tieslietas nevar konkurēt nedz ar nodokļu un ekonomiskās attīstības vīzijām, nedz arī pensiju un citu sociālo labumu solījumiem. Tāpēc nevajadzētu būt lielam pārsteigumam, ka politisko partiju priekšvēlēšanu programmās mēs neatradīsim neko daudz par iespējamiem uzlabojumiem tieslietās.
Gan ekonomiskās izaugsmes gados, gan arī šobrīd, pārvarot ekonomisko lejupslīdi, sabiedrībai pievilcīgākas un interesantākas šķitušas vīzijas par labklājības uzlabošanos. Tieslietu jomā nez vai iespējams radīt daudz jaunu darbavietu vai sildīt ekonomiku. Tāpat arī minētā nav no tām jomām, kurā gūtos ienākumus var novirzīt izglītībai, veselības aprūpei vai sociālajai aizsardzībai.
Tomēr līdzīgi ārpolitikai un aizsardzībai arī tieslietas ir viena no nozīmīgām politikas jomām, kurās ir interesanti iepazīties ar politisko partiju piedāvājumiem. Varētu pat teikt, ka šīs sadaļas partiju programmās savā ziņā ir tāds lakmusa papīriņš, kas ilustrē ne vien attiecīgā politiskā spēka pretenzijas uz varu un vēsturisko nolemtību uzvarēt vēlēšanās, bet arī profesionālo kapacitāti pēc vēlēšanām uzņemties atbildību par valsts attīstību.
Dažus iepriekšējos gadus tieslietu politika ne vien politiķiem, bet arī daudziem politisko procesu vērotājiem aprobežojās tikai ar korupcijas apkarošanu. Šajā vēlēšanu ciklā iezīmējas apsveicama tendence, ka tieslietas nesākas un arī nebeidzas ar korupcijas apkarošanu. Tieslietas ir daudz sarežģītāka joma, kurā sakrājies pietiekami daudz līdz galam nepaveiktu mājas darbu, kā arī ir nepieciešamība veikt būtiskas strukturālās reformas.
Tiesu iekārtas reforma
Jau vairākus gadus Latvijā notiek intensīvas diskusijas par nepieciešamību pieņemt jaunu Tiesu iekārtas likumu.[1] Tiesnešu un ekspertu aicinājumi pieņemt Tiesu iekārtas likumu nav aprobežojušies ar formālu pastāvošās situācijas normatīvu pārregulējumu. Pēc savas būtības tas ir bijis konsekvents un argumentēts aicinājums veikt reformas tiesu sistēmā un modernizēt tiesu iekārtu. 9. Saeimas pilnvaru termiņā Tiesu iekārtas likums nav pieņemts. Taču tas nenozīmē, ka tiesu iekārtas reformas nav notikušas. Ar virkni grozījumu likumā Par tiesu varu daudzas Tiesu iekārtas likumprojektā rosinātās novitātes jau padarītas par realitāti. Likumdevējs ir izveidojis Tiesnešu ētikas komisiju, kas jau uzsākusi savu darbu.[2] Tāpat aizejošā Saeima pabeigusi daudzus gadus ilgušo tiesībpolitisko diskusiju par nepieciešamību izveidot Tieslietu padomi. Attiecīgie grozījumi likumā Par tiesu varu jau stājušies spēkā un pavisam maz atlicis līdz reāla darba uzsākšanai.[3] Tāpat Augstākās tiesas Senātā atjaunota Disciplinārtiesa, kuras uzdevums ir pārbaudīt Tiesnešu discplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu.[4] Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tiesu iekārtas reforma būtu pabeigta. Šobrīd iespējams konstatēt vēl vairākus jautājumus, par kuriem būtu nepieciešams diskutēt un meklēt iespējas uzlabot pastāvošo situāciju.
Pirmkārt, nepieciešams ieviest jau Tiesu iekārtas likumprojektā pieteikto tiesnešu darbības profesionālo novērtēšanu. Tiesnešiem arī pēc apstiprināšanas amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma nepieciešams rūpēties par savu profesionālo izaugsmi un sekot līdzi aktualitātēm tieslietu jomā. Līdztekus tam līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs ieviešama sistēma, kā pārbaudīt tiesneša profesionālās zināšanas un prasmes ne vien uz viņa apstiprināšanas amatā brīdi, bet arī visā tiesneša karjeras laikā. 9. Saeimas Juridiskās komisijas Apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu ir sagatavojusi attiecīgos grozījumus likumā Par tiesu varu, lai šādu sistēmu ieviestu. Ņemot vērā drīzās Saeimas vēlēšanas, iespējams, attiecīgais likums būs jāpieņem jau jaunajai Saeimai.
Otrkārt, Tiesu iekārtas likumprojekts jau sen aizsācis diskusiju par to, kāda pārskatāmā nākotnē izskatīsies tiesu sistēma. Minētais likumprojekts paredz Augstākās tiesas tiesu palātu likvidāciju, vienkāršojot tiesu sistēmu. Civillietās un krimināllietās pirmās instances tiesa visos gadījumos būtu rajona (pilsētas) tiesas, bet apelācijas instance — apgabaltiesas. Savukārt Augstākā tiesa civillietas un krimināllietas izskatītu tikai kā kasācijas instance.[5] Šāds modelis kopš administratīvo tiesu izveidošanas ir attiecināts uz administratīvajām lietām un kopumā varētu būt sevi attaisnojis, proti, administratīvo lietu iztiesāšanā speciālas tiesu palātas trūkums nav jūtams.
Ja notiktu izšķiršanās par tiesu palātu likvidēšanu, tas prasītu celt rajona (pilsētas) tiesu kapacitāti. Esošais rajona (pilsētas) tiesu izvietojums, kā arī tiesnešu skaits atsevišķās rajona (pilsētas) tiesās neļaus šīm tiesām efektīvi uzņemties pirmās instances tiesas funkcijas visās krimināllietās un civillietās. Arī saglabājot tiesu palātas, tuvākajos gados nebūs iespējams izvairīties no rajona (pilsētas) tiesu apvienošanas, lai celtu to kapacitāti un nodrošinātu efektīvāku lietu izskatīšanu pirmās instances tiesās.[6]
Papildus tam būtu apspriežama tieslietu ministra pienākumu izpildītāja Viestura Imanta Lieģa (Vienotība) Tiesnešu konferencē paustā ideja vienkāršot administratīvo tiesu sistēmu, pārejot no trīs instancēm tikai uz divām instancēm.[7] Praksē faktiski šī reforma de facto jau notiek, atsevišķos likumos optimizējot konkrētu administratīvo lietu izskatīšanu.[8] Tā kā šādu izņēmumu, kuros likumdevējs atsakās no kādas tiesu instances konkrētas kategorijas administratīvajām lietām, paliek arvien vairāk, iespējams, būtu nepieciešamas plašākas debates un konceptuāls lēmums par to, ka administratīvo tiesu sistēmā likvidējama viena instance.[9]
Tiesu varai piederīgie
Vērtējot jebkādas izmaiņas tiesu varas normatīvajā regulējumā, nepieciešams ņemt vērā, ka šī joma nav atkarīga tikai no likumdevēja labās (vai sliktās) gribas vien. Tiesu neatkarība kā konstitucionāls princips institucionāli un funkcionāli aizsargā tiesas, prokuratūru, zvērinātu advokātu kolēģiju, zvērinātu notāru kolēģiju un zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju.[10] Līdz ar to jebkuras izmaiņas šajā jomā ir atkarīgas arī no katras atsevišķas tiesu varas institūcijas vēlmes pēc pārmaiņām un gatavības šīs pārmaiņas atbalstīt, sekmēt un īstenot.
Tiesu varai piederīgajām personām lielākoties risināmi līdzīgi jautājumi. Pamatā sasniedzamais mērķis ir visiem vienāds — lai privātpersonas nepieciešamības gadījumā saņemtu kvalificētu un kompetentu juridisko palīdzību. Visupirms šajā kontekstā jāmin regulāri profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumi un arīdzan ikvienas tiesu varas amatpersonas profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas ieviešana.
Šo mērķu sasniegšanā dažādas tiesu varai piederīgās personas atrodas atšķirīgās situācijās. Līdz šim būtiskākās reformas savā jomā ir īstenojuši zvērinātie notāri, lielā mērā jau šodien piedāvājot funkcionējošu paraugu, kā vajadzētu organizēt profesionālai un kvalificētai tiesu varai piederīgu personu pašpārvaldi. Pozitīvi vērtējami arī jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pirmie paziņojumi par nepieciešamajām reformām. Ģenerālprokurors ir iecerējis rosināt tiesu institūciju darbinieku kvalifikācijas celšanas sistēmas izveidi, kur uz zinātniski pētnieciskā darba pamata veiktu sistemātisku šo darbinieku apmācīšanu. Īpaši nozīmīgs ir ierosinājums noteikt šādu kvalifikācijas celšanu kā obligātu tiesu institūciju darbinieku pienākumu.[11] Profesionālās apmācības sistēmas ieviešana neapšaubāmi prasīs veikt arī grozījumus normatīvajos aktos, un ar šādas sistēmas ieviešanu būtu cieši saistīta arī profesionālās darbības novērtēšana.
Pārmaiņas visupirms varētu būt aktuālas viskuplākajai tiesu varai piederīgo personu saimei — zvērinātiem advokātiem. Jau vairākus gadus notiek diskusijas par nepieciešamajiem pasākumiem zvērinātu advokātu sniegto pakalpojumu kvalitātes celšanai.[12] Šobrīd arī pati Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija atzinusi nepieciešamību veikt stingrāku zvērinātu advokātu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī veltīt lielāku uzmanību viņu profesionālajai ētikai.[13]
Ātrāks tiesas process
Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesai jābūt ne vien neatkarīgai un taisnīgai, bet arī ātrai. Privātpersonai, vēršoties tiesā savu aizskarto tiesību aizsardzībai, jābūt pārliecinātai, ka galīgais tiesas nolēmums tās lietā tiks pieņemts saprātīgā termiņā. Taču tiesas procesu ilgums Latvijas tiesās ir viena no lielākajām problēmām, kas jau gana sen ir apzināta, taču kam vēl joprojām nav piedāvāts adekvāts risinājums. Veidojot administratīvās tiesas, savulaik personām tika solīts, ka galīgo nolēmumu lietā pieņems pusgada laikā.[14] Šāds termiņš varētu būt ideālais mērķis, kura sasniegšanai būtu nepieciešams meklēt risinājumus. Šobrīd gan lietas izskatīšanas ilgums pat vienā tiesas instancē ir dažas reizes garāks.[15]
Likumdevējs ierasti centies paātrināt lietu izskatīšanu, veicot grozījumus procesuālajos likumos. Tas lielākoties izpaudies tiesas procesa vienkāršošanā vai dažādu lietu piekritības tiesai pārdalīšanā. Tomēr jāteic, ka šie grozījumi sevišķi jūtamus ieguldījumus tiesu procesu paātrināšanā līdz šim nav devuši. Līdz ar to arī nākamās Saeimas sasaukuma laikā tiesas procesu paātrināšanas jautājums droši vien būs likumdevēja dienas kārtībā. Šodien laikam būs grūti sniegt pilnīgas rekomendācijas šajā jomā, bet acīmredzot atsevišķu procedūru vienkāršošana nedod vēlamo efektu nedz civilprocesā, nedz arī administratīvajā procesā. Iespējams, likumdevējam būtu jāizšķiras par radikālu procesuālo likumu pārskatīšanu. Tāpat, iespējams, tiesas procesu paātrināšanas iespējas meklējamas citur.
Šķīrējtiesu modernizācija
Tiesas procesa ātrumam liela nozīme ir īpaši komercdarbībā. Komercapgrozība nevar gaidīt vairākus gadus līdz tiesas nolēmumam. Tāpat bieži vien komersantu strīdos ir pietiekami daudz specifisku jautājumu, kas valsts izveidotajai tiesu sistēmai ir pietiekami komplicēti. Tāpēc jau kopš seniem laikiem līdztekus valsts tiesu sistēmai darbojas dažādas šķīrējtiesas, kur komersantu strīdi tiek ātri un kompetenti izlemti.[16] Valstis tradicionāli akceptē šķīrējtiesu darbību, nosakot to organizācijas pamatprincipus un garantējot šķīrējtiesu nolēmumu izpildi. Līdztekus tam, acīmredzot, valstij jānosaka tāds regulējums, lai funkcionētu kompetentas un autoritatīvas šķīrējtiesas, šķīrējtiesu process notiktu atbilstoši taisnīga tiesas procesa prasībām, savukārt šķīrējtiesas nolēmums būtu pamatots un pareizs.
Latvijā jau vairākus gadus notiek asas diskusijas par šķīrējtiesu darbību un to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tajā pašā laikā likumdevējs nav spēris līdz šim būtiskus soļus šķīrējtiesu darbības uzlabošanā. Tieslietu ministrija veltījusi pietiekami daudz uzmanības jauna — Šķīrējtiesu likuma — sagatavošanai, taču tā pieņemšana acīmredzot būs nākamās Saeimas kompetencē.[17] Tāpat arī rūpīgs ekspertu iebildumu izvērtējums, apspriežot attiecīgā likumprojekta normas, jo mērķis jau nav pieņemt vienkārši jaunu likumu. Mērķim būtu jābūt esošās situācijas problēmu apzināšanai un to novēršanai. Taču neapšaubāmi — šķīrējtiesu reforma un to darbības kvalitātes un uzticamības paaugstināšana sniegs pozitīvu efektu komercdarbības vides veicināšanā, kā arī atslogos valsts tiesu sistēmu.
Sodu politika un sodu izpilde
Kriminālsodu un administratīvo pārkāpumu jomā arīdzan ierasta situācija tieslietu jomai kopumā — problēmas sen zināmas un apzinātas, taču vēl joprojām principiāls risinājums tām nav piedāvāts. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un Latvijas Sodu izpildes kodekss ir vēl joprojām spēkā esoši Latvijas PSR laika likumi, kuros izdarīti neskaitāmi grozījumi. Taču pat ar grozījumu simtiem nav iespējams mainīt šo likumu koncepciju un piemērošanas praksi. Nenoliedzami, gan sodu politikai, gan jo sevišķi sodu izpildei demokrātiskā tiesiskā valstī būtiski atšķiras no PSRS laika standartiem.[18] Īpaši to pierāda situācija ieslodzījumu vietās — notiesāto personu sūdzības par sadzīves apstākļiem un ieslodzījuma režīmu pietiekami bieži tiek atzītas par pamatotām gan Satversmes tiesā, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šo lietu skaits un abu tiesu lemtais parāda, ka sodu izpildes jomā pastāv sistēmiska problēma, kuru nepieciešams risināt.
Sodu izpildes jomas reforma neapšaubāmi ir komplicēta, prasot gan ievērojamus finanšu izdevumus, gan arī izpratnes un attieksmes maiņu. Tomēr šī reforma, lai cik politiski neizdevīga arī šķistu, būtu jāveic, jo sakārtota sodu politika un starptautiskajiem standartiem atbilstoša sodu izpilde ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts elementiem.
___________________
[1] Sk., piem.,: Āboltiņa S. Tiesu iekārtas likumprojektu laiks nodot Saeimai. Jurista Vārds, 2006. gada 13. jūnijs, Nr.23(426); Ikvilds E. Kā nostiprināt tiesu iekārtu. Jurista Vārds, 2006.gada 27.jūnijs, Nr.25(428); Ķinis U. Tiesu reformai trūkst sistemātiskuma. Jurista Vārds, 2006.gada 5.septembris, Nr.35(438).
[2] Grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Latvijas Vēstnesis, 2008.gada 18.aprīlis, Nr.61.
[3] Grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Latvijas Vēstnesis, 2010.gada 22.jūnijs, Nr.99.
[4] Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Latvijas Vēstnesis, 2010.gada 30.jūnijs, Nr.102.
[5] Plašāk sk.: Osipova S., Strupišs A., Rieba A. Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves. Jurista Vārds, 2010.gada 9.marts, Nr.10(605).
[6] Plašāk sk.: Gailīte D., Litvins G. Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu. Intervija ar tieslietu ministru Mareku Segliņu. Jurista Vārds, 2009.gada 16.jūnijs, Nr.24/25(577/578).
[7] Gailīte D. Izveido Disciplinārtiesu un ievēl tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē. Jurista Vārds, 2010.gada 7.septembris, Nr.36(631).
[8] Šīs pieejas teorētisko pamatojumu sk.: Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcija. http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file55632.doc
[9] Plašāk sk.: Litvins G. Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā. Jurista Vārds, 2009.gada 19.maijs, Nr.20(573).
[10] Likumdevēja varas robežas šajā jomā ļoti precīzi un skaidri iezīmējusi Satversmes tiesa. Sk.: Par likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. punkta otrā teikuma un 17. punkta (2008. gada 14. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam: Satversmes tiesas 2010. 18. janvāra spriedums lietā Nr. 2009-11-01. Latvijas Vēstnesis, 2010.gada 20.janvāris, Nr.10; Par likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7.punkta otrā teikuma un 20.punkta otrā teikuma (2009.gada 16.jūnija redakcijā), un 20.punkta trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107.pantam: Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā Nr. 2009-111-01. Latvijas Vēstnesis, 2010.gada 28.jūnijs, Nr.100.
[11] Rutka A. Kalnmeiers: Nepieciešams valsts atbalsts tiesu institūciju darbinieku kvalifikācijas celšanas sistēmas izveidei. LETA, 2010.gada 14.septembris, 12:53.
[12] Liepa L. Lai advokāta darbs būtu profesionāls un ētisks. Jurista Vārds, 2006.gada 3.oktobris, Nr.39(442); Ābelis K. Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces. Jurista Vārds, 2009.gada 2.jūnijs, Nr.22(575).
[13] Sk. likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” anotāciju. http://titania.saeima.lv/LIVS/..
[14] Jonikāns V. Administratīvais process veicinās uzticību tiesu varai. Jurista Vārds, 2004.gada 24.februāris, Nr.7(312).
[15] Plašāk sk.: Litvins G. Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā. Jurista Vārds, 2009.gada 19.maijs, Nr.20(573).
[16] Plašāk sk.: Torgāns K. Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesu spriedumu tiesiskumu. Jurista Vārds, 2010.gada 24.augusts, Nr.34(629).
[17] Plašāk sk.: Žukova G. Kāds ir Šķīrējtiesu likumprojekts. Jurista Vārds, 2008.gada 16.decembris, Nr.47(552).
[18] Sk., piem.,: Kronberga I. Meklējam naudu cietumiem! http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/meklejam_naudu_cietumiem/; Kronberga I. Cietumu vadības bankrots. http://www.politika.lv/temas/tiesiska_valsts_un_korupcija/17713/