Foto: DJ Badly
Visizvērstākā programma tieslietās ir Vienotībai, un kā allaž interesantu priekšlikumu netrūkst Nacionālajai apvienībai. Citu partiju priekšlikumos reformas nav iezīmētas tik detalizēti, tāpēc droši vien 11. Saeimā tieslietu reformās nebūs radikālu risinājumu.
Politika.lv vērtē politisko partiju un apvienību priekšvēlēšanu programmas, balstoties jau uz pērn veikto 10. Saeimas priekšvēlēšanu programmu analīzi. Pagājušajā gadā eksperti izvirzīja, viņuprāt, aktuālākos jautājumus, kas konkrētajā jomā būs jārisina 10.Saeimai, un vērtēja, ko par šiem jautājumiem savās priekšvēlēšanu programmās saka partijas. Šogad pārskatām pērn izvirzītās prioritātes, ieskicējam, kā notikumi ir attīstījušies gada laikā, un izvērtējam, ko par šiem jautājumiem partijas raksta savās šā gada ārkārtas priekšvēlēšanu programmās.
Analīzei esam izvēlējušies sešas partijas, kurām saskaņā ar socioloģiskajiem datiem ir visreālākās iespējas (vai vismaz cerības) iekļūt Saeimā. Tās ir Vienotība, Zatlera reformu partija (ZRF), Šlesera reformu partija LPP/LC, Saskaņas centrs (SC), nacionālā apvienībaVL!-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Vienotības, Zatlera reformu partijas un VL!-TB/LNNK piedāvājums ir vērtēts, izskatot partiju garās programmas. Savukārt SC un ZZS jau tradicionāli un šoreiz arī Šlesera reformu partija aprobežojušās tikai īsajām programmām, tāpēc ir vērtēti Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā atrodamie šo partiju 4000 zīmēs iekļautie solījumi.
11. Saeimas vēlēšanas pienākušas ārkārtīgi agri — salīdzinoši nesen ievēlētā 10. Saeima nav nostrādājusi pat gadu. Valda Zatlera sniegtais Saeimas atlaišanas ierosinājuma pamatojums balstījās arī uz tiesiskuma jautājumiem. Savā 28. maija paziņojumā Latvijas tautai Zatlers minēja gan vairākus Saeimas balsojumus par atsevišķu amatpersonu apstiprināšanu amatos, gan arī iezīmēja nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesu varu, kā arī iespējamos demokrātijas privatizācijas riskus.[1]
Atsevišķos plašsaziņas līdzekļos uzreiz pēc tam jau izskanēja paziņojumi par tiesiskumu kā 11. Saeimas vēlēšanu atslēgas vārdu. Šāda prognoze vedināja gaidīt partiju programmās interesantus priekšlikumus tieslietu jomas reformām, kā arī plašākas sabiedrības diskusijas par šiem jautājumiem. Diemžēl jau šobrīd var konstatēt, ka šīs prognozes nav piepildījušās. Politiskajām partijām lielākoties saglabājusies katrai tradicionāli ierastā orientācija uz savu vēlētāju, akcentējot programmās tos aspektus, kas tieši šīs partijas vēlētājam varētu likties aktuāli.
Ko paveikusi 10. Saeima
Šā raksta autors arī pirms 10. Saeimas vēlēšanām lasītājiem piedāvāja savu versiju par tieslietu jomā nepieciešamajām reformām.[2] Lasītāju uzmanība galvenokārt tika vērsta uz tiesu iekārtas reformu, tiesas procesu paātrināšanu, kā arī sodu politikas un sodu izpildes sistēmas pārskatīšanai. Šie jautājumi ierasti atradušies gan politisko partiju, gan arī sabiedrības uzmanības lokā.
Neilgajā 10. Saeimas pilnvaru termiņā tieslietu jomā pieņemti vairāki būtiski likumi. Tomēr būtiskākais pienesums šajā laikā ir Tieslietu padomes institucionāla nostiprināšanās. Tieslietu padome ir sākusi savu funkciju veikšanu, vairākos jautājumos asi iebilstot politiķu viedoklim[3] vai pieprasot veikt likumu precizējumus.[4] Tiesu vara ir ieguvusi autoritatīvu sava viedokļa paudēju, kura loma tieslietu jomas reformās un jo īpaši tiesu politikā noteikti tikai pieaugs.
10. Saeima 2011. gada 9. jūnijā pieņēma apjomīgus grozījumus likumā Par tiesu varu, paredzot regulāru tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Pie šiem grozījumiem darbu uzsāka jau 9. Saeima, bet tikai 10. Saeimas laikā tie ir pieņemti. Līdztekus tam grozījumos ir paaugstinātas izglītības prasības tiesneša amata pretendentiem, pārskatīta tiesnešu amata vakanču aizpildīšana, tostarp nosakot, ka visas vakances aizpildāmas konkursa kārtībā.[5] Tāpat 10. Saeima izšķīrusies par konceptuālu zemesgrāmatu nodaļu reformu, paplašinot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetenci.[6]
10. Saeima veltījusi arī daudz uzmanības sodu izpildes jomas reformām un procesuālo likumu pilnveidošanai. Par to liecina gan apjomīgie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Civilprocesa likumā, gan arī šajos grozījumos skarto jautājumu loks. Līdz ar to varētu secināt, ka 10. Saeima veltījusi gana daudz uzmanības tieslietu jomas pilnveidošanai, kā arī savā īsajā pilnvaru termiņā pieņēmusi pietiekami nozīmīgus lēmumus, kuru ietekme uz tieslietu jomu visdrīzāk varēs novērtēt pēc laika.
Tiesu reformas un procesu paātrināšana
Tieslietu jomā arī 11. Saeimas laikā droši vien var sagaidīt reformu turpināšanos. Tiesu iekārtas reforma un tiesas procesu paātrināšana vēl joprojām ir jomas, kurās varam gan no politiķiem, gan arī no tiesnešiem gaidīt priekšlikumus, lai nodrošinātu personām ātru un ērti lietojamu tiesu sistēmu. Tāpat varētu būt sagaidāma galīgā izšķiršanās par rajona (pilsētas) tiesu izvietojumu un Tiesu palātu nepieciešamību.
Administratīvo sodu un kriminālsodu politika noteikti prasīs arvien lielāku uzmanību. Latvijas Administratīvo sodu kodeksa un Latvijas Sodu izpildes kodeksa reforma ir sens un sāpīgs jautājums. Vēl nozīmīgāka būtu ne tikai formāla likuma maiņa, bet likuma piemērošanas prakses pārskatīšana atbilstoši demokrātisku tiesisku valstu standartiem. Politisko partiju priekšlikumos šie gaidāmie uzdevumi pietiekami skaidri formulēti. Šķiet, tiesas procesa paātrināšana ir gandrīz ikvienas politiskās partijas prioritāte. Jācer, ka tiks atrasti arī efektīvi līdzekļi, kā to mēģināt sasniegt. Tāpat atsevišķas politiskās partijas uzmanību vērsušas sodu politikas reformu virzienā.
Visizvērstākā tieslietu jomas programma šajā reizē ir Vienotībai, bet tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā tradicionālo šīs partijas uzmanību tiesiskuma jautājumiem un 10. Saeimā uzņemto atbildību gan par Tieslietu ministrijas, gan par Saeimas Juridiskās komisijas vadību. Kā allaž — konkrētu un interesantu priekšlikumu netrūkst Nacionālās apvienības programmā. Citu politisko partiju priekšlikumos tieslietu jomas reformas iezīmētas ne tik detalizēti, tā kā droši vien 11. Saeimā tieslietu jomas reformās nebūs sagaidāmi radikāli vai negaidīti risinājumi. Problēmas paliek arvien tās pašas — jau labi zināmās — un droši vien šo problēmu risināšanā nekādas revolūcijas nav iespējamas. Nepieciešams sistemātisks darbs pie normatīvo aktu pilnveidošanas, demokrātiskas tiesiskas valsts standartiem atbilstošas tiesību normu piemērošanas un attieksmes pret iedzīvotājiem, kuri lieto tieslietu sistēmu.
_______________________________
[1] Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums Latvijas tautai. http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=17535
[2] Plašāk skat.: Pleps J. Tieslietas gaida būtiskas reformas. http://www.politika.lv/temas/tieslietas_gaida_butiskas_reformas/
[3] Skat. Tieslietu padomes 2010.gada 1.decembra lēmumu Nr.18, 2010.gada 1.decembra lēmumu Nr.19 un 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.44. Tieslietu padomes lēmumus skat.: http://www.at.gov.lv/files/archive/department1/2010/lemumi.htm
[4] Skat. Tieslietu padomes 2011.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.33 un Tieslietu padomes 2011.gada 2.maija vēstuli Nr.16.1/3-1208nos.
[5] Grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Latvijas Vēstnesis, 2011.gada 29.jūnijs, Nr.99.
[6] Grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Latvijas Vēstnesis, 2011.gada 3.augusts, Nr.120.