Vakar notika jau vairākus mēnešus plānotais pasākums „Veselības Forums”. Piedāvājumu to organizēt Prezidenta kungs korupcijas apkarošanas organizācijai DELNA izteica jau sen – tad, kad ar pilnu sparu gaisā virmoja doma par aplokšņu apkarošanu veselības aprūpē. Tobrīd visi piekrītoši māja ar galvu un atzina, ka šī nejēdzība būtu iznīcināma, bet tagad – tas jau šķiet piemirsies, jo tik daudz notikumu pārvēlies pār valsti.

Taču pasākums saplānots gan Prezidenta, gan Veselības ministrijas atbalstīts šodien notika.

Pirmajās 14 uzrunās, kas ilga jau krietni pāri pusdienas laikam ar savu pieredzi dalījās mediķi un Veselības ministrijas ierēdņi. Stāstot gan par labajām, gan ne tik labajā lietām veselības aprūpē vai ik pēc teikuma tika pieminēts pacients, kura labumam tas viss tiek veidots. Tikai veselības ministrs drusku pārteicās, minēdams, ka medicīniskās aprūpes viens no mērķiem ir rūpēties arī par pašiem ārstiem.

Pēcpusdienā, kad klausītāju loks jau bija krietni sarucis un aizgājuši bija gandrīz visi praktizējošie mediķi – slimnīcu un veselības centru direktori, pie vārda tika arī tie, pa kuru aktīvu ārstēšanu un iesaisti bija dzirdēts visas dienas garumā. Un te nu sākās dīvainas nesaprašanās. Minot nevalstiskās organizācija Veselības ministrija patiesībā domājusi profesionāļu biedrības – tādas, kas apvieno ārstus un citus šajā jomā strādājošos, bet par pacientu organizācijām Latvijā lēmums ir pavisam negrozāms – VOAVAS konsultatīvajā padomē tās iesaistīt nevar, jo tās ir korumpētas un viegli uzpērkamas, vai arī ļoti lētticīgas un tāpēc spēj lobēt tikai kādas farmācijas firmas intereses.

Var jau būt, ka visas lietas tāpat ir brīnišķīgi nokārtotas un visi Latvijas pacienti ir ļoti apmierināti ar to pakalpojumu kvalitāti, ko piedāvā šī brīža medicīna. Tomēr izrādās – tā nav, un to pierāda, kāds pētījums, kas klusiņām nolikts Veselības ministrijas plauktos, lai lieki par to nerunātu. Pētījumu veikusi visā pasaulē pazīstama organizācija Health Consumers PowerHouse un tā mērķis bija novērtēt veselības aprūpes kvalitāti no lietotāju viedokļa. Tas ir ikgadējs Eiropas pārskats, kurā tiek salīdzinātas veselības aprūpes sistēmas balstoties uz pieciem patērētājiem vissvarīgākajiem aspektiem: pacienta tiesībām un informāciju, gaidīšanas laika ilgumu, lai saņemtu ārstēšanu, aprūpes rezultātiem, sistēmas pieejamību un medikamentu pieejamību. Šogad piecās kategorijās, kas aptver 27 darbības rādītājus, Latvija ir saņēmusi 435 punktu novērtējumu no 1000 iespējamiem un ierindojusies pēdējā 29. vietā. Šis mums pavisam neglaimojošais rādītājs gluži skaidri parāda, ka kaut kas šajā jomā nav kārtībā.

Līdzās biežai pacientu pieminēšanai no ierēdņu puses izskan arī sēru vēsts – no 30. novembra savu darbību izbeidz patiesi aktīvā un ļoti darbīgā nevalstiskā organizācija – Pacientu Tiesību birojs. Noejot no skatuves pavisam prozaiska iemesla – finansējuma trūkuma dēļ. Kur tagad taisnību meklēs tie pacienti, kuri paši nevar, nemāk, vairs nespēj izstaigāt garos varas gaiteņus?

Izskatās, ka pacientam veselības aprūpes sistēmā vieta nav atradusies. Ja nu vienīgi būt par medicīnisko manipulāciju objektu, kas klusu ciešot pieņem piedāvātos spēles noteikumus un ir tik pateicīgs, ka ne lūgts, ne prasīts papildina zemās mediķu algas ar savu pienesumu.

Vai milzīgā ārstniecības sistēma tiešām ir tik pašpietiekama un pašpārliecināta, ka varētu mēģināt iztikt bez pacienta vispār? Iespējams – ilgi jau nebūs jāgaida, jo kā rāda pēdējo gadu pētījumi – aizvien lielāks ir to slimnieku skaits, kuri ģimenes ārsta vietā apmeklē tuvējo dziednieku, kuram ir gan laiks uzklausīt un aprunāties, gan pārliecība par pozitīvu ārstniecības (dziedniecības) procesa rezultātu.