Foto: chas-daily.com

Vēlēšanās jau pagājušas, tagad varam sekot līdzi deputātu solījumu izpildei, bet vēl nedaudz atskatīsimies uz dažiem iespējamās slēptās reklāmas gadījumiem, kurus esam identificējuši pagājušajā nedēļā.Atkal jau nedēļa pagājusi un klāt atskats uz pagājušās nedēļas (12. septembra) iespējamajiem slēptās reklāmas gadījumiem. Kopā tika aplūkoti 33 iespējamās slēptās reklāmas gadījumi, no tiem par slēpto reklāmu tika atzīti 13 gadījumi (5 dublējās interneta portālos). Jāsaka, ka par šaubīgiem, t.i., monitorētāji nespēja vienoties par slēptās reklāmas klātesamību, tika atzīt 17, savukārt 3 gadījumos slēptā reklāma netika atklāta.

Secinājums, aplūkojot iespējamās slēptās reklāmas gadījumus, – visos 13 gadījumos slēpto reklāmu, lai sevi popularizētu, ir izmantojuši „Saskaņas centra” deputāta amata kandidāta. Gandrīz visos gadījumos ir intervijas, kurās kandidātiem ir dota iespēja gari un plaši izklāstīt savus uzskatus un stāstīt par saviem piedāvājumiem.

1. Час „Вопрос Валерию Агешину” (raksts pārpublicēts arī interneta portālā chas-daily.com). Kandidāts: V. Agešins (SC).

Raksts pieejams šeit: http://chas-daily.com/win/2011/09/12/l_014.html?r=30

Kolēģu izteikumi par šo rakstu:

„Beidzot kaut kas jauns – politiskā reklāma kļūst seksīga un patiesi interaktīva. smukas tās VS lasītājas, bet feministes varētu iesniegt protestus par šādu blondīņu stereotipizācijas pakāpi”

„Rubrika ne no kurienes. Tikpat labi to varēja nosaukt līdzīgi kā virsrakstā – jautājums Valērijam Agešinam. Un par pašu tekstu – īsta traģikomēdija. Gan jautājums, gan atbilde ir veidoti tik neveikli un “blondi”, ka vairāk nevar”;

Līdz šim šādas rubrikas laikrakstā nebija – Čas viltīgi apspēlē raksta stilu, lai iekļautu vēl vairāk SC kandidātu propagandēšanu. Novēroju, ka šāda veida raksti ar blondīņu jautājumiem parādās arī citās dienās, tikai ar jautājumiem citiem SC kandidātiem”.

Kritēriji:

1) sižets ar partijas vai deputāta kandidāta piedalīšanos parādās laikā, kas programmā nav paredzēts, vai programmās, kuru saturs nav precīzi definēts, vai drukātajos medijos tiek izveidota jauna rubrika tikai vienas partijas, tās kandidātu vajadzībām;

2) Deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

2. Вести Сегодня „Я знаю цену словам и делам” (raksts pārpublicēts arī interneta portālā ves.lv). Kandidāts: Marks Dubovsks (SC).

Raksts pieejams šeit: http://www.ves.lv/article/186733
Citējot kolēģi: „Nu šis jau ir meistarīgi, vēl viens kandidāts ar vārdu caureju par vienu un to pašu, viņi tur partijā tikuši pie vienādas problēmas – vārīties un vārīties, kamēr vēlētāji jau vairs nevarēsi izturēt. Lai arī foto mainās, tie ir tik gludi un garlaicīgi, ka visā šī SC kampaņa. Kā viņi izvēlas, kuru minēt kā kandidātu un par kuru to noklusēt?”

Kritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku.

3. Вести Сегодня „”Нужно остановить процесс распада Латвии” (raksts pārpublicēts arī interneta portālā ves.lv). Kandidāts: B. Cilēvičs (SC).

Raksts pieejams šeit: http://www.ves.lv/article/186779

Lasot interviju, rodas monologa sajūta, žurnālists praktiski neuzdod jautājumus, bet izsaka tikai replikas, ka lieliski papildina Cilēviča teikto. Kolēģi izteikumi: „Cilēvičs ticis pie vārda, interviju veido it kā divi jautājumi, kuros drīzāk ietverta informācija, ko deputāta kandidāts pats nav paguvis pateikt. Traģiska kvalitāte, nomācoša vienveidība, varbūt šie cilvēki to sauc par neatlaidību?”

Kritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku.

4. Вести Сегодня „”Мы не можем сидеть в стороне с поникшей головой” (raksts pārpublicēts arī interneta portālā ves.lv). Kandidāts: A. Elksniņš (SC).

Raksts pieejams šeit: http://www.ves.lv/article/186749

Kolēģu citāti par šo apšaubāmo interviju: „Vai tie jautājumi vispār tur vajadzīgi? Vai žurnālists tos uzdod, lai vienkārši sastrukturizētu Elksniņa stāstījumu. Pēc tik biežām Elksniņa intervijām liekas, ka nav palikusi tēma, kurai viņš nebūtu pieskāries!”

„Ironiski, ka Elksniņš sevi piesaka kā jaunās paaudzes cilvēku, kura uzskati balstās mūsdienīgos priekšstatos par demokrātiju. Diez, ja tiktu izvilktas ārā metodes, kā tiek tieši viņam nodrošināta tik visaptveroša mazkvalitatīva publicitāte – kā tas ietu kopā ar izpratni par mediju lomu demokrātiskā valstī?”

Kritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku.

5. Вести Сегодня „Вернуться к корням” (raksts pārpublicēts arī interneta portālā ves.lv). Kandidāts: A. Sakovskis (SC).

Raksts pieejams šeit: http://www.ves.lv/article/186728

Masveidīgs raksts, kurā aplūkotas dažādas tēmas, šāda veida raksti parasti ir blogos atrodami, nevis avīzē. Pēdējās raksta frāzes: „А если без ерничества? Вытащит? Хочется надеяться, что да.”

Kritēriji:

1) publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaisīto/pieminēto pušu viedokļi. Trūkst/ nav mēģināts noskaidrot citu iesaistīto pušu viedokli. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas no pusēm viedokli ir noticis, bet nav izdevies;

2) deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

6. PBK „Saruna ar Saeimas deputāta amata kandidātu Andreju Elksniņu”. Kandidāts: A. Elksniņš (SC).

Uzdotie jautājumi sniedz iespēju Elksniņam gari un plaši stāstīt par globālām lietām un savām dzīves atziņām. Piemērām: „Jūs esat jauns cilvēks, kādēļ ejat politikā?”, „Kādas svarīgākās problēmas valstī jāatrisina?”, Vai viegli Latvijā būt jaunam?” un citi līdzīgi. Jebkurš kandidāts par šādā intervijām sapņo, bet tikai dažiem veicas tādas piedzīvot!

Kritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku.

7. Radio Baltkom „Intervija ar deputātu, “Saskaņas centra” pārstāvi Niķitu Ņikiforovu”. Kandidāts: N. Nikiforovs (SC).

Intervija pieejama šeit:

Priekšvēlēšanu posmā ļoti daudz interviju Radio Baltkom ir tieši ar „Saskaņas centra” deputāta amata kandidātiem, arī intervijas tēmas ir piespīlētas un veidotas tā, lai parādītu kandidātu no labās puses. Kolēģu viedoklis: „Pirmais “uzvedinošais” (žurnālista) jautājums pēc būtības pasaka, ka SC zina, kur ņemt naudu pensiju indeksēšanai. Vispār – kam vajadzīgs kandidāts, ja visu aģitēšanu paveic žurnālists?”

Kritēriji:

1) žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku;

2) Deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

8. Radio Baltkom „”Razvarot”: Intervija ar “Saskaņas centra” pārstāvi Sergeju Dolgopolovu”. Kandidāts: S. Dolgopolovs (SC).

Intervija pieejama šeit: http://www.4shared.com/audio/lZ_KIa48/20110912_Radio_Baltkom_Razvoro.html

Mierīga saruna, kur īsti nekas netiek jauns pateikts, nekas netiek pārmest ne pašam Dolgopolovam, ne viņa pārstāvētajam spēkam, protams, Dolgopolovs, izmantodams situāciju, pakritizē konkurentus.

Kritēriji:

1) žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku;

2) Deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis