Foto: Saeima

Pētījums par deputātu izpratni par līdzdalību, kā arī izmantotajiem iekļaujošajiem un izslēdzošajiem izteikumiem attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kurām ir priviliģētas tiesības lemt par Latvijas nākotni.

2011.gada vasarā Latvijas pilsoņi pirmo reizi Latvijas un, iespējams, pat pasaules vēsturē izmantoja iespēju referenduma ceļā atlaist parlamentu. Jaunais, vienpadsmitais Saeimas sasaukums tika ievēlēts ārkārtas vēlēšanās un nostrādāja nedaudz vairāk par trim gadiem.

11.Saeimas darbu simboliski īpaši “iekrāsoja” divi faktori:

• pats ārkārtas vēlēšanu fakts ar šo vēlēšanu ienesto tiesiskuma stiprināšanas un sabiedrības līdzdalības paplašināšanas dienas kārtību;

• 2012.gada 18.februāra referendums par divām valsts valodām, kurā Latvijas pilsoņi nobalsoja pret valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai.

Abiem šiem faktoriem bija diametrāli pretējas ietekmes uz Saeimā valdošo domu gaitu attiecībā uz jautājumiem, kas skar sabiedrības līdzdalību valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Vislabāk šos pretējos vektorus raksturo Vietējo pašvaldību referendumu likums, pie kura 11.Saeima ilgāku laiku strādāja, bet tā arī nespēja pieņemt – neatrodot kompromisu, kā pašvaldību iedzīvotāji iegūtu iespējas ciešāk kontrolēt ievēlēto varu, tajā pat laikā neradot deputātos bažas par šo jauno tiesību destruktīvo ietekmi.

Rezultātā 11. Saeimas “mantojums” pilsoniskās līdzdalības jomā ir neviendabīgs – līdztekus vairākām līdzdalību paplašinošām novitātēm atrodami arī drastiski ierobežojumi valsts līmeņa referendumu organizēšanā, kā arī nepabeigtā iecere par referendumiem pašvaldību līmenī. Neviendabīgs ir arī veids, kā Saeimas deputāti runāja par līdzdalību – parādot atšķirīgas izpratnes gan par pilsoniskās līdzdalības vēlamību un potenciālajiem riskiem, gan par subjektiem, kuriem ir leģitīmas tiesības piedalīties Latvijas nākotnes lemšanā.

Šis pārskats daļēji turpina domnīcas PROVIDUS no 2007. līdz 2009.gadam veikto monitoringu par izaicinājumiem pilsoniskajai līdzdalībai, kura ietvaros PROVIDUS reizi pusgadā publicēja ziņojumus par Saeimas un mediju darbu. Atšķirībā no iepriekš veiktā monitoringa, šī pārskata fokuss ir šaurāks un analītiskāks – tas pievēršas tikai un vienīgi Saeimai, kā arī tā mērķis nav „izgaismot” tos deputātus, kas lieto marginalizējošu retoriku, bet gan sniegt padziļinātu priekšstatu par 11.Saeimas lietotajiem argumentācijas paņēmieniem attiecībā uz pilsonisko līdzdalību. Tādēļ pārskatā nav vārdos minēti tie deputāti, kas ir citēto izteicienu autori.

Pārskats ir strukturēts trīs nodaļās. Pirmā nodaļa aptver visu 11.Saeimas darbības laiku un pievēršas šī sasaukuma atstātajam mantojumam līdzdalības jomā – pieņemtajām un noraidītajām likumdošanas iniciatīvām. Otrajā sniegts ieskats 11.Saeimas plenārsēžu diskusijās, parādot deputātu izpratni par vispārējiem sabiedrības līdzdalības jautājumiem. Trešā nodaļa ieskicē veidus, kā pilsoniskās līdzdalības jautājumi deputātu apziņā ir saistīti ar sarežģītajiem nācijas, valodas, vēstures jautājumiem. Gan otrā, gan trešā nodaļa ir balstītas Saeimas 2013. un 2014.gada plenārsēžu stenogrammu analīzē.

Pētījums (11.Saeimas diskusijas un lēmumi par pilsonisko līdzdalībupdf).

Šis pētījums ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par pētījuma saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Pētījums sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.