Foto: 드림포유
Pētījums par veiktajām reformām un reformu atbalstītāju lomām.
Korupcijas kontroles jomā Igaunija ir nepārprotams pirmrindnieks citu post-padomju valstu vidū. To acīmredzot veicinājuši arī daži vēsturiskie mantojumi – Igaunija bija visturīgākā Padomju Savienības Republika, kurā bija arī visvairāk attīstīti autonomas pilsoniskās sabiedrības elementi un lielāka pieeja Rietumu informācijas telpai. Spēcīgie pret-komunisma un nacionālisma noskaņojumi Igaunijas sabiedrībā šķiet bijuši galvenie dzinējspēki radikālai valdošās elites nomaiņai – procesam, kura kulminācija bija 1992.gada parlamenta vēlēšanās.
Šis ziņojums analizē vecās komunistiskās nomenklatūras nomaiņas procesus, piedāvājot detalizētāk ieskatīties dažās no veiktajām reformām, kā arī pavērtēt to atbalstītāju lomas. Valdošie grupējumi atkal nomainījās 1995.gadā, taču, iespējams, ka 1995.-1999.gada periodā strādājušo valdību īsie mūži neļāva tām apturēt lielāko daļu iepriekšējo valdību īstenoto reformu pozitīvās sekas.
Tādējādi var pieņemt, ka izveidojās sava veida apburtais loks, kurā korupcijas izplatību ierobežoja gan sabiedrības gaidas par efektīvu un caurskatāmu pārvaldību, gan valdības iniciatīvas, cenšoties apmierināt šīs sabiedrības gaidas. Lai arī Igaunija turpina piedzīvot specifiskas korupcijas epizodes, tomēr tās neatsver kopējos panākumus pretkorupcijas jomā.
Ziņojums publicēts starptautiska pētniecības projekta “Global Trends and European Responses to the Challenge of Corruption” (ANTICORRP) ietvaros. Tas pieejams šeit.