Foto: Michael Coghlan
Latvijas prezidentūras ES Padomē vērtējumi, Latvijas un Ukrainas attiecības, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstu sadarbība. Dažas no tēmām, kas uzrunātas Latvijas Ārpolitikas institūta publikācijā.
Latvijas Ārpolitikas institūts laidis klajā ārpolitikas gada grāmatu 2016, kurā – līdzīgi kā agrākajos gados – eksperti reflektē par galvenajiem ārpolitikas vektoriem, iezīmē nākotnes attīstības scenārijus un piedāvā politikas rekomendācijas.
Šoreiz daļa krājuma veltīta Latvijas prezidentūras ES Padomē izvērtējumam, tai skaitā īpaši vērtējot Austrumu partnerības attīstību. Analizēta arī sadarbība ar Latvijas diasporu, kā arī Baltijas un Skandināvijas valstu sadarbības vēl neizmantotais potenciāls.
Kā analīzē uzsver ārpolitikas eksperts Kārlis Bukovskis, agrāk šāda reakcionāra pieeja nesa savus labumus, jo Latvija varēja nākt ar savu pozīciju par lemjamo jautājumu pēc tam, kad ir saprasts „diskusiju lauks” – gan ES institūciju, gan citu ES valstu nostājas. Taču, kā uzver eksperts, sabiedrībā ir mazinājusies iecietība pret šādu pasīvu, nevis pro-aktīvu pieeju Latvijas interešu aizstāvībā ES – kad Latvijas politiķi skaidro, ka nekas cits Latvijai neatliekot, kā vien pieņemt ES kopīgo lēmumu, kas daļēji izriet no pārāk novilcinātās iesaistīšanās diskusijās, kad lēmuma saturu būtiski ietekmēt vairs nav reālistiski.
Krājums arī pievēršas jautājumam par tā saukto mazo valstu ietekmi ES nākotnes pieņemšanā, analizējot gan no teorijas, gan prakses viedokļa Baltijas valstu pieeju kā lēmumu akceptētājiem vai lēmumu veidotājiem.
Iniciatīvas ietvaros diskusijas ar politikas veidotāju kopienu 2014.-2015.gadā Latvijā vadīja domnīca PROVIDUS.
Publikācija pieejama šeit Latvian Foreign and Security policy Yearbook 2016.