Pētījuma gaitā analizēta drošības līdzekļu piemērošanas prakse un tendences, kā arī ar brīvības atņemšanu nesaistīto drošības līdzekļu piemērošanas problemātika. Tā ietvaros apkopoti statistikas dati par apcietinājumam alternatīvo drošības līdzekļu piemērošanu Latvijā, kā arī analizēta ar brīvības atņemšanu nesaistīto drošības līdzekļu piemērošanas tiesiskā reglamentācija, attiecīgo tiesību normu interpretācija drošības līdzekļu lietošanas praksē, drošības līdzekļu piemērošanas problēmas.
Lai noskaidrotu procesa virzītāju viedokļus par drošības līdzekļu problēmām, tika aptaujāti 130 respondenti – 20 tiesneši (15%), 67 prokurori (52%) un 43 policijas darbinieki (33%).
Informācija par drošības līdzekļu piemērošanas praksi arī iegūta, analizējot krimināllietu materiālus, ko izskatījušas Jūrmalas pilsētas tiesa, Tukuma rajona tiesa, Kuldīgas rajona tiesa, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, Ogres rajona tiesa, Cēsu rajona tiesa, Dobeles rajona tiesa, Liepājas tiesa, Daugavpils tiesa, kā arī apgabaltiesas. Pētījumā analizēta drošības līdzekļu prakse atsevišķām personu grupām, tajā skaitā apkopota informācija par šo praksi attiecībā uz 482 personām, kas apsūdzētas kvalificētu zādzību izdarīšanā (KL 175. panta 3. un 4. daļa), 382 personām, kas sodītas 2006. gadā un 100 personām, kas sodītas 2008. gadā; salīdzināta drošības līdzekļu piemērošanas prakse dažādos tiesu apgabalos – pēc nejaušības principa tika izraudzītas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā apsūdzētas 400 personas, kas sodītas 2006. gadā (no katra tiesu apgabala 80 personu: 60 personu, kuru lietas izskatīja rajonu tiesas un 20 personu, kuru lietas izskatīja apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas).
Pētījums Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi (1.17 MB)