Energy (In)Security: Challenges and Prospects for the EU and Baltic States

Foto: Pētījuma vāks

Vai Krievija turpinās nodrošināt gāzes piegādi pietiekamā daudzumā, uzticamā veidā, pastāvīgi un par saprātīgu cenu - jautājums, kas enerģētisko drošību atkal izvirzījis ES prioritāšu galvgalī.

Disonanse starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju padziļinās, ES dalībvalstīm jāuzdod jautājums, vai Krievija turpinās nodrošināt gāzes piegādi Eiropai pietiekamā daudzumā, uzticamā veidā, pastāvīgi un par saprātīgu cenu. Tādējādi enerģētikas drošība atkal kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem ES.

Politikas pārskats piedāvā ieskatu tajā, kādus mehānismus ES attīstījusi, lai stiprinātu enerģētikas drošību dalībvalstīs. Tāpat autori piedāvā arī pēdējā laika drošības jautājumu attīstību Baltijas valstīs, novērtējot ES lomu enerģijas drošības uzlabošanā. Saskaņā ar Ķelnes Universitātes pētījumu An Embargo of Russian Gas and Security of Supply in Europe, Baltijas Jūras reģionā visievainojamākā ir Somija.

Par spīti tam, ka Baltijas valstis 100% tiek apgādātas ar gāzi no Krievijas, īstermiņā Inčukalna pazemes gāzes stacija un Klaipēdas terminālis ir alternatīvas.

Pārskata noslēgumā autori pievēršas jautājumam par modeļiem, kā nodrošināt enerģētisko drošību ES nākotnē.

(Energy (In)Security: Challenges and Prospects for the EU and Baltic States (2014)pdf)