Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā: sabiedrības noskaņojums un lēmumu pieņemšana

Foto: Evan Leeson

Pētījums par to, cik veiksmīgi valsts amatpersonas un pilsoņi iesaistījušies un vērtē savu līdzdalību ES līmeņa lēmumu pieņemšanā.

Pārskatā uzmanība vērsta uz to, kādi bija Latvijas pirmie soļi ES, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Latvijas dalību ES, kāda ir Latvijas iedzīvotāju iesaiste ES lēmumu pieņemšanā un kā tiek vērtēta Latvijas interešu aizstāvēšana Eiropas Savienībā.

Pētījuma autore PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka secina, ka Latvija ir viena no jaunajām dalībvalstīm, kas īpaši cieši integrējusies ES sistēmā. Piemēram, ne visas ar Latviju vienā laikā uzņemtās dalībvalstis ir pievienojušās Šengenas zonai un Eiro zonai. Tāpat dati rāda, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijas iedzīvotāji ir optimistiski par tālāku Eiropas Savienības integrācijas procesu un Eiropas Savienības nākotni. Par “dziļi eiroskeptiskiem” pētījumā atzīti aptuveni 28-33% Latvijas iedzīvotāju.

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir piedzīvojusi ļoti iespaidīgu iekšzemes kopprodukta (uz vienu iedzīvotāju) kāpumu, ja rēķina pēc pirktspējas kritērija: no 47% uz 67% no ES vidējiem rādītājiem. Starp 12 jaunajām ES dalībvalstīm tas ir otrs lielākais kāpums. Dažām jaunajām dalībvalstīm šis rādītājs ne tikai nav uzlabojies, bet ir pat pasliktinājies.

Attiecībā uz iesaisti lēmumu pieņemšanā tikai 19% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka spēj ietekmēt ES lēmumus. Tas (līdz ar Itāliju) ir pats zemākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Turklāt Latvijas iedzīvotāju ticība tam, ka Eiropas Savienībā tiek ņemtas vērā viņu intereses, ir ārkārtīgi zema, būtiski zemāka nekā Bulgārijā, Čehijā un Polijā.

Vienlaikus, kā raksta pētījuma autore, intervijas norāda ne tikai uz atsevišķiem Latvijas veiksmes stāstiem, cenšoties ietekmēt ES politiku, bet arī ievērojamu progresu attiecībā uz valsts amatpersonu zināšanām un prasmēm cīnīties par Latvijai izdevīgākajiem risinājumiem.

(Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā: sabiedrības noskaņojums un lēmumu pieņemšanapdf)

(Latvia's 10 years in the European Union: public opinion and decision making practicespdf)

Šis pārskats tapis PASOS projekta „Paplašināšanās un pilsoniskums: skatoties uz nākotni” ietvaros. Projekts finansēts Eiropas Savienības programmas Eiropa pilsoņiem ietvaros. Projektā iesaistītie partneri: starptautiskais domnīcu tīkls PASOS, Eiropas institūts (Bulgārija), Demokrātijas un cilvēktiesību centrs CEDEM (Melnkalne), Publisko lietu institūts (Polija), Eiroatlantisko studiju centrs (Serbija). Projekts līdzfinansēts ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu Latvijas valsts budžeta finansētās programmas NVO līdzfinansējuma programma 2014-2016 ietvaros (līg.Nr.2014.LV/LF/13/12). Par pārskata saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.