Interešu grupu iesaistīšana Saeimas darbā haotiska un neregulēta

Pastāv lielas variācijas komisiju darba kultūrā, kas ietekmē privātā sektora un NVO iespējas iesaistīties.

Domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību „Delna” aprīlī turpināja Saeimas monitoringu, kurā aplūkotas likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas process Saeimā.

Aprīļa Saeimas monitoringa posmā joprojām nav novēroti tik kliedzoši gadījumi, kā monitoringa pirmajos (novembra-janvāra) posmos, kad deputāti nespēja pamatot iesniegtos priekšlikumus. Tomēr turpina izgaismoties dažādas sistēmiskas problēmas, kas var palielināt valsts sagrābšanas risku. Arī aprīļa pārskata periodā novērotas situācijas, kas saistāmas ar iepriekš aprakstītajām sistēmiskajām problēmām kā, piemēram, deputātu atturēšanos balsojumos, kas maldina sabiedrību. Tomēr šajā ziņojumā pastiprināta uzmanība veltīta privātā un nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru sarunu partneru izvēlei likumprojektu izskatīšanas gaitā.

Lai gan monitoringa metodoloģija neļauj uzticamā veidā konstatēt situācijas, kad likumprojektu izskatīšanā netiek iesaistītas organizācijas, kurām attiecīgajā jomā varētu būt leģitīmas intereses, ir problēmas, kas var kavēt atsevišķu šādu grupu iesaisti un līdz ar to nodrošināt neproporcionāli lielu ietekmi uz gala rezultātu citu interešu pārstāvjiem.

Dalībai komisijas sēdē var būt izšķiroša nozīme, un to parāda atsevišķi novērojumi monitoringa gaitā, kur interešu pārstāvja uzstāšanās visticamāk bijusi izšķiroša attiecībā uz komisijā apstiprināto likumprojekta redakciju.

Nenoliedzami, vērtējot to, cik liela loma NVO un privātā sektora pārstāvjiem ir ietekmējot likumprojektu izskatīšanas gaitu Saeimas komisiju sēdēs, ir jāuzsver lielās variācijas komisiju darba kultūrā.

Atsevišķās komisijās klātesošie NVO un privātā sektora partneri var izteikties jebkurā brīdī (un, iespējams, tiem netiek aizrādīts pat par skaļu viedokļa paušanu pārtraucot citus runātājus), kamēr citās komisijās kā, piemēram, Sociālo un darba lietu komisijā tiek ievērota ļoti strikta disciplīna.

Nevarētu gan apgalvot, ka viens vai otrs darbības veids viennozīmīgi ir labāks likumprojekta gala kvalitātes nodrošināšanai. Tautsaimniecības komisijā bijušas epizodes, kur debatē uzvar dalībnieks ar skaļāko balsi, bet arī stingra disciplīna atļauj panākt nevēlamu viedokļu noklusēšanu. Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, bija vērojama situācija, kur NVO pārstāvju virzienā vērsti pat personiski uzbrukumi (vēršoties, piemēram, pret personas vecumu) ar mērķi diskreditēt to pārstāvēto pozīciju. Ieturētā stingrā disciplīna šajā situācijā neļāva šādu uzbrukumu piedzīvojušam NVO pārstāvim uz to atbildēt.

Vēl vairāk – rodas iespaids, ka komisijas darba kultūra šādus uzbrukumus principā pieļauj, par spīti tam, ka tie var būt destruktīvi un graut sadarbības partneru iesaisti.

Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka aprīlī monitorēto likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā nebija vērojamas valsts sagrābšanas pazīmes. Monitorings 2016.gada aprīlī aptvēra 34 likumprojektu izskatīšanu. Pilnais ziņojums pieejams (šeitpdf).

Uzraudzība notiek projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.