LR Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniecei Tiesību politikas jautājumos L.Medin kundzei

Rīgā, 2012.gada 2.novembrī

Par 11. Saeimas deputāta G.Rusiņa priekšlikumiem

Pamatojoties uz Jūsu 24.10.2012 vēstuli Nr. 1-17/3946 „Par Par 11. Saeimas deputāta G.Rusiņa priekšlikumiem pie likumprojekta: `Grozījumi Krimināllikumā` (likumprojekts Nr.9/Lp11)” Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir analizējis vairāku Eiropas Savienības valstu praksi piemērojot likumpārkāpēju t.s. `ķīmisko kastrāciju` un šīs medicīniskās intervences metodes saderību ar atsevišķiem cilvēktiesību principiem, pētījumus šajā jomā, kā arī Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ziņojumus par valstīm[1], kur šī metode tiek īstenota.

Par metodi kopumā

Pēc savas būtības tā saucamā `ķīmiskā kastrācija` ir antiandrogēno medikamentu terapija[2], kuru medicīnā lieto dažādu seksuālu īpatnību izraisītu antisociālu un/vai pašam pacientam traucējošu uzvedības veidu regulēšanai. Proti, šeit ir runa tikai par tādu seksuāla rakstura uzvedību, kas traucē gan sabiedrībai, gan arī pašam cilvēkam, uz kuru šis konkrētais seksuālās uzvedības modelis attiecināms. Kā redzams šī ir ārstniecības metode, veids, kā palīdzēt cilvēkam vadīt savu personību, nevis sods. Esošā prakse liecina, ka personas, kam šī hormonālo preparātu terapija tiek piemērota ir psihiatrijas speciālistu uzraudzībā. Tā, piemēram, Slovākijā, kur tiek praktizēta šāda terapija notiesātie par seksuāla rakstura nodarījumiem uzturas atsevišķā ieslodzījuma vietā[3] un šajā iestādē ir izveidota atsevišķa Psihiatrijas nodaļa, kur stingrā profesionālu speciālistu uzraudzībā tā tiek realizēta. Šī terapija pēc būtības ir ārstniecības kurss, nevis sods noteiktajai personai, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem definējot tā norises kārtību – tā jābalsta uz to, ir vai nav noteiktajai personai psihiskās veselības problēmas, kas var radīt draudus sabiedrībai vai atsevišķiem indivīdiem. Šo lēmumu var pieņemt tikai mediķi, kam ir speciālas zināšanas psihiatrijā. Kad identificēta problēma, tad tiek pieņemts lēmums par nepieciešamo ārstniecības metodi (tā var būt tikpat labi psihoterapija, kā noteiktu medikamentu nozīmēšana pacientam, tā arī abi). Jebkādu personu ārstniecības kārtību mūsu valstī nosaka tiesību normas, kas regulē tiesiskās attiecības ārstniecības jomā, tai skaitā Ārstniecības likums[4]. Ja ir runa par personas veselību, tās uzlabošanu, prioritāte ir cilvēka veselība, tāpēc tiesiskie regulējumi, kas šo jomu nodrošina ir prioritāri, pat tad, ja persona atrodas ar brīvības atņemšanu notiesātā statusā un citas viņa tiesības ierobežo notiesātā pienākumi un tiesības, kā arī tiesas sprieduma saturs. Ārstniecības likuma 65.pants nosaka, ka personām ar psihiskiem traucējumiem un psihiskām slimībām ir jānodrošina visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras paredz likums. Psihiskie traucējumi vai psihiskā slimība nedrīkst būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai, bet šī paša tiesību akta 66.pantā uzsvērts, ka psihiski slimajiem ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem. Ārstniecības likuma 67.panta pirmā daļa nosaka būtisku principu, ka psihiatriskā palīdzība balstīta brīvprātības principā un tas nozīmē, ka pacientam ir pilnībā jāapzinās ārstēšanās nepieciešamība un apzināti jāpiekrīt tās faktam.

Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) nostāja antiandrogēno medikamentu piemērošanas sakarā.

Viena no Eiropas valstīm, kas šo terapiju piemēro ir Slovākija[5]. Personai, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu (tai skaitā dzimumnoziegumu) un atzīst savu vainu tā izdarīšanā, tiesa var nozīmēt seksuālās aprūpes ambulatoro vai stacionāro terapiju, balstoties uz psihiatrijas speciālistu atzinuma, kurā konkrētajai personai konstatēta seksuāla novirze. Seksuālās aizsardzības aprūpes pasākumus šādā gadījumā tiesa var noteikt, kā papildus līdzekļus ieslodzījumam. Tas nozīmē, ka šādu terapiju personai profesionāla psihiatra uzraudzībā piemēro ieslodzījuma izpildes laikā un, ja ārsta slēdziens par pacienta veselības stāvokli to paredz, arī turpinās pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas stacionārā vai ambulatorā aprūpes formā vispārējā medicīnas iestādē. Terapijas esamība pati par sevi nekādi neietekmē personu pirmstermiņa atbrīvošanu, bet tās rezultāti (uzlabotais vai neuzlabotais veselības stāvoklis) tiek vērtēti kontekstā ar sasniegto resocializācijas pakāpi. Par personu pirmstermiņa atbrīvošanu lemj izvērtējot konkrētās personas resocializācijas pakāpi, bet vajadzība pēc medicīniskās aprūpes ir atkarīga no medicīnas darbinieku indikācijām un pacienta reālā veselības stāvokļa, ja nepieciešams, terapija jāturpina vispārējās aprūpes stacionārā vai ambulatori pēc atbrīvošanās – šis lēmums tiek saistīts ar pacienta veselības stāvokli, nevis soda izpildes nosacījumu maiņu. CPT ziņojumā norādīts, ka medikamentozā terapija tiek pielietota tāpēc, lai uzlabojot pacienta veselības stāvokli, palielinātu viņa iespējas veiksmīgi iekļauties resocializācijas pasākumos. Tomēr CPT atzīmē, ka šādu terapiju drīkst veikt tikai pastāvot noteiktai garantiju un atbalsta sistēmai. Kaut arī Slovākijas speciālisti šo terapiju veic saskaņā ar vispārējo ārstniecības tiesisko regulējumu, tai skaitā ievērojot brīvprātības principu, CPT norādīja, ka šāda ieslodzītā piekrišana ir jādokumentē rakstveidā, neskatoties uz faktu, ka tas paredzēts ar tiesas nolēmumu, uzsverot, ka visa ārstēšanās kursa laikā veicams terapijas monitorings un nedrīkst balstīties tikai uz sākotnējo ekspertu slēdzienu, pamatojoties uz kuru tika taisīts tiesas nolēmums, kas ietver šo terapiju. Ziņojumā[6] norādīts, ka tajos gadījumos, ja persona atsakās (pārdomā) iesaistīties antiandrogēnā terapijā, ieslodzītais tiek atgriezts parastajā cietumā un tiesa viņam var pagarināt ieslodzījuma laiku līdz 2 gadiem. Ņemot vērā, ka šāda terapija tiek piedāvāta ieslodzījuma vietā, notiesātajam ir ļoti rūpīgi jāizskaidro kāds ir šādas terapijas mērķis (a), kādi šai terapijai var būt blakus efekti, kādas sekas uz veselību tas var atstāt nākotnē (b); kādu ietekmi uz soda izpildi konkrētajam ieslodzītajam var atstāt atteikums piedalīties šādā terapijā (c). Ļoti svarīgi, lai šāda piekrišana netiktu dota piespiedu kārtā. Par piekrišanu, kas dota piespiedu kārtā var atzīt situāciju, kurā ieslodzītajam nav citu iespēju kā izvairīties no sava soda termiņa pagarinājuma, kā tikai piekrist terapijai – tas nozīmē nepieciešamību paredzēt alternatīvas šim ārstēšanās kursam, nepagarinot ieslodzījumu. Jāņem vērā, ka šādas medicīniskās iejaukšanās pamatā ir jābūt personas, kam gatavojas piemērot šo terapiju, vispārējam padziļinātam veselības novērtējumam, kas satur pilnu atzinumu par kopīgo veselības stāvokli, atzīstot, ka pacienta veselība ir tāda, kas pieļauj šādu intervenci. Ja potenciālā pacienta vispārīgais veselības stāvoklis ir tāds, kas nepieļauj šādu terapeitisko iejaukšanos, persona par to ir jāinformē rakstveidā un jāpiedāvā alternatīvas (līdzvērtīgas) metodes, ja nepieciešams jāpiesaista vairāki speciālisti. Attiecīgā antiandrogēnā terapija ir obligāti papildināma ar citiem atbalsta pasākumiem, kam nav medicīnisks raksturs – psihoterapija grupās un individuālās, psihologa konsultācijas un tam līdzīgi, ievērojot, ka šīm aktivitātēm ir jābūt metodiski un regulāri organizētām, lai novērstu personām recidīva riskus.

Saistībā ar 11.Saeimas deputāta G.Rusiņa priekšlikumu par Krimināllikuma 61.panta papildināšanu ar jaunu 6.daļu, kurā politiķis piedāvā ieviest `ķīmisko kastrāciju` kā galveno pamata priekšnosacījumu pirmstermiņa nosacītai atbrīvošanai no brīvības atņemšanas soda izpildes ir jānorāda uz CPT ziņojuma par Slovākiju 125.paragrāfa otro daļu, kurā CPT uzsver, ka dalība antiandrogēnā terapijā nedrīkst pastāvēt kā vispārējs nosacījums dzimumnoziedznieku pirmstermiņa nosacītai atbrīvošanai no soda izpildes, to var attiecināt tikai uz atsevišķiem indivīdiem, pirms tam veicot rūpīgu individuālo izvērtējumu.

Tai pat laikā CPT sniedz pasākumu ietvaru, kuri ir jāparedz un jāapmaksā valstij, lai antiandrogēnā terapija un tās īstenošana būtu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un spīdzināšanas un cilvēka cieņu aizskarošas apiešanās aizliegumiem, norādot, ka a) nepieciešama rakstiska notiesātā piekrišana šādai terapijai, no kuras satura būtu secināms, ka persona, kas to parakstījusi pilnībā izprot un apzinās terapijas sekas; b) personai, kurai grasās piemērot šādu terapiju ir jāsniedz detalizēts izskaidrojums (tai skaitā rakstisks) par terapijas blakus efektiem, kā arī notiesātā iespēju jebkurā brīdī atteikties no šīs terapijas; c) uz ieslodzīto nedrīkst izdarīt nekāda veida spiedienu izdarot šāda rakstura izvēli. Turklāt ir pilnīgi skaidri jādefinē: 1) kritēriji, lai personai uzsāktu šādu terapiju vai to noraidītu; 2) medicīnisko pārbaužu kārtība un saturs personām pirms šīs terapijas uzsākšanas (a), tās laikā (b) un pēc tās noslēgšanās(c); 3) jānodrošina pieeja speciālistu viedokļiem, kas strādā ārpus ieslodzījuma vietas (otrs viedoklis); 4) neatkarīga speciālista klātbūtne veicot antiandrogēnā terapijas kursa izvērtējumu.

Lai šādam terapijas kursam būtu jēga – tas varētu sasniegt savu mērķi, tam ir jābūt pieejamam gan vispārīgās medicīniskās aprūpes iestādēs, gan ieslodzījuma vietu sistēmas veselības aprūpes sistēmā un šim pakalpojumam ir jābūt vienādai kvalitātei `abpus žogam`.

Atsevišķas pētniecībā un praksē balstītas, būtiskas atziņas par antiandrogēno terapiju

• Virkne speciālistu[7] uzsver, ka agresīvas seksuālas uzvedības iemesls lielākajā skaitā gadījumu nav tik daudz saistīts ar pašu seksualitāti kā tādu, bet ar agresiju, vēlmi agresīvā formā izrādīt varu un dominēt[8]. Virkne medicīnas ekspertu pauž pārliecību, ka `ķīmiskā kastrācija` būs veiksmīga tikai šauram dzimumnoziedznieku skaitam un nevar risināt problēmu kopumā[9].
• Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencija[10] paredz Spīdzināšanas aizliegumu (3.pants), paredz Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (8.pants), kā arī Tiesības stāties laulībā (12.pants) – antiandrogēnā terapija balansē uz robežas ar visiem šiem konvencijas nosacījumiem[11]. Tas nozīmē, ka šī terapija ļoti cieši piekļaujas klāt cilvēka pamata tiesību `sarkanajai robežai`, bet praksē tas nozīmē, ka: ir nepieciešams ļoti rūpīgi apsvērt vai vispār šāda terapija ir nepieciešama (a), ņemot vērā metodes sensitīvo dabu tās normatīvajam regulējumam ir jābūt ļoti rūpīgam un izsvērtam (b); valstij jārēķinās ar to, ka šo terapiju varēs piemērot nelielam cilvēku skaitam un reizē tās drošības mehānismi, kurus prasa jautājuma jutīgums, būs saistīti ar apjomīgām izmaksām[12] (c).
• Antiandrogēnā medicīniskā terapija ir potenciāla iespēja tikai augsti motivētiem dzimumnoziedzniekiem[13], kuriem ir patiesa vēlme kontrolē savu devianto uzvedību. Medicīniskā terapija var būt valsts dota iespēja likumpārkāpējiem dzīvot normālu dzīvi, bet nevar būt vadošā metode valstij masveida dzimumnoziedzības mazināšanai. Ja vēlamies, lai likumpārkāpēji iemācītos cieņu pret citiem, mums viņiem ir jāļauj uzzināt, kā tā izskatās. Taču to nevar panākt atrodot brīnumlīdzekli visiem gadījumiem, bet ar rūpīgu un plānveidīgu ikdienas darbu.
• Kā varētu rīkoties Latvija? Piemēram, ieviešot Direktīvu (2011/93/ES) „Par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu”. Ir vispārzināms, ka Tieslietu ministrija pārstrādā Krimināllikuma 16.nodaļu – gan dispozīcijas, gan sankcijas, bet sodu politika šīs nodaļas ietvaros tiek veidota, ņemot vērā cietušo, jo sevišķi bērnu, intereses. Papildus tam, tiek risināta virkne jautājumu, kas skar psiholoģiska atbalsta pasākumus upuriem, valsts pakalpojumu (psihiatrija, psihoterapija) potenciālajiem dzimumnoziedzniekiem, darba sistēmas ieviešana ar dzimumnoziedzniekiem soda izciešanas gaitā, aktīvi iesaistoties garīgās veselības speciālistiem. Papildus minētajam ir jādarbina tās metodes un programmas, kuras dzimumnoziedznieku uzraudzības jomā ir apguvuši Valsts Probācijas dienesta speciālisti.
• Jāņem vērā, ka jebkuri grozījumi Krimināllikumā, tai skaitā 11.Saeimas deputāta G.Rūsiņa iesniegtie likumprojektam Nr.9/Lp11, šobrīd ir jāskatās kontekstā ar 2009.gada 9.janvārī Ministru kabinetā apstiprināto Kriminālsodu politikas koncepciju un tajā paredzētajiem krimināltiesību principiem. Turklāt vēlos vērst uzmanību, ka 11.Saeimas deputāta G.Rūsiņa iesniegtie papildinājumi likumprojektam Nr.9/Lp11, izveidojot KL 61.panta sesto daļu, politiķa piedāvātajā redakcijā, attiecināmi ne tikai uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pret dzimumneaizskaramību, bet arī pret tām, kuras veikušas jebkuras ar vardarbību saistītas darbības, tāpēc ir ļoti sarežģīti saprast, kādu iemeslu dēļ tiem ir jāpiemēro `ķīmiskā kastrācija`. Lai par iesniegtajiem priekšlikumiem izdarītu dziļākus secinājumus, būtu nepieciešams iepazīties ar attiecīgā likumprojekta anotāciju un finanšu aprēķiniem, taču šādi dokumenti PROVIDUS rīcībā nav nonākuši, tāpēc nav veikta tālākā analīze. 
  

[1] CPT ziņojumi par Vāciju (ķirurģiskā kastrācija): http://www.cpt.coe.int/documents/deu/2012-06-inf-eng.htm#_Toc299972305  un par Slovākiju (ķīmiskā kastrācija): http://www.cpt.coe.int/documents/svk/2010-01-inf-eng.htm#_Toc237055432 .

[2] „The antiandrogens cyproterone acetate (CPA) and medroxyprogesterone acetate (MPA [Amen, Depo-Provera) are the most commonly prescribed agents for the control of repetitive deviant sexual behaviors and have been prescribed for paraphilia-related disorders as well”, Clinical: Therapy for Sexual Impulsivity: The Paraphilias and Paraphilia-Related Disorders, http://ej.uz/5h9g .

[3] Psychiatric Unit of the Health-Care Department of Košice Prison, http://www.cpt.coe.int/documents/svk/2010-01-inf-eng.htm#_Toc237055432

[4] 12.06.1997. likums “Ārstniecības likums” (“LV”, 167/168 (882/883), 01.07.1997., Ziņotājs, 15, 07.08.1997.) [stājas spēkā 01.10.1997.], http://www.likumi.lv/doc.php?id=44108 .

[5] Report to the Government of the Slovak Republic on the visit to the Slovak Republic carried out by the European Committee for the Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment (CPT), from 24 March to 2 April 2009, Strasbourg, 11 February 2010, http://www.cpt.coe.int/documents/svk/2010-01-inf-eng.htm#_Toc237055432 .

[6] Report to the Government of the Slovak Republic on the visit to the Slovak Republic carried out by the European Committee for the Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment (CPT), from 24 March to 2 April 2009, Strasbourg, 11 February 2010,[Para 123] http://www.cpt.coe.int/documents/svk/2010-01-inf-eng.htm#_Toc237055432 .

[7] „Most sex offending on adults is more closely related to violence and domination than lust,” Frances Crook OBE is the Chief Executive of the Howard League for Penal Reform, the oldest penal reform charity in the United Kingdom; http://www.howardleague.org/francescrookblog/chemical-castration .

[8] LARRY HELM SPALDING, FLORIDA'S 1997 CHEMICAL CASTRATION LAW: A RETURN TO THE DARK AGES, Copyright © 1998 Florida State University Law Review [VII. CONCLUSION], http://www.law.fsu.edu/journals/lawreview/frames/252/spalfram.html .

[9] Turpat.

[10] http://www.echr.coe.int/NR/rdonlyres/56D2C838-7133-4010-8D00-99BE58570B95/0/LVA_CONV.pdf .

[11] Bernadette Rainey, & Karen Harrison “Pharmacotherapy and Human Rights in Sexual Offenders: best of friends or unlikely bedfellows?” Cardiff Law School, Bristol Law School, University of the West of England, http://www.sexual-offender-treatment.org/2-2008_02.html .

[12] Химическая кастрация педофилов признана слишком затратной
Подробнее: http://www.rosbalt.ru/main/2011/07/04/865921.html .

[13] Legal and Ethical issues when using Antiandrogenic Pharmacotherapy with Sex Offenders, Karen Harrison, University of the West of England – Bristol [Conclusion], http://www.sexual-offender-treatment.org/2-2008_01.html .

Sagatavoja Ilona Kronberga