Rīgā, 2013.gada 26.martā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS saņēma un izvērtēja jūsu lūgumu sniegt viedokli par četru pašvaldību saistošo noteikumu atbilstību Satversmei un jaunajam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam. Atbildi tika lūgts sagatavot man, PROVIDUS pētniecei Ivetai Kažokai.

Mans vērtējums un secinājumi par četru saistošo noteikumu likumību un samērīgumu:

1.Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.205 „Grozījumi Rīgas domes 2005. gada 8.marta saistošajos noteikumos Nr.91 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā”, kā arī Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”  pēc būtības paredz politiskās vides reklāmas izvietošanas aizliegumu vai nu visā pilsētas teritorijā (Jūrmala) vai  plašā pilsētas  teritorijā, kur ikdienā uzturas daudzi iedzīvotāji (Rīga).

Šie ierobežojumi attiecas tikai uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 22.pantā regulētajām tiesībām, bet neattiecas un nav piemērojami attiecībā uz 20.pantā un 21.pantā garantētajām tiesībām. Tas nozīmē, ka lai gan Jūrmalā un Rīgā spēkā būs plaši politiskās vides reklāmas aizliegumi, tomēr kandidāti un citi attiecīgo pilsētu iedzīvotāji būs tiesīgi netraucēti izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, kā arī  izmantot galdus, teltis un pārvietojamas nojumes priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās lietošanas ārtelpās (21.pants).

Vai Rīgas un Jūrmalas pašvaldības bija tiesīgas noteikt tik nozīmīgus ierobežojumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 22.pantā noteiktajām tiesībām?    22.pants nosaka, ka „jautājumus, kas skar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti), reglamentē normatīvie akti par reklāmas izvietošanu.” Attiecīgie normatīvie akti – konkrēti Reklāmas likuma 7.pants – paredz, ka pašvaldībai ir tiesības ne tikai paredzēt ierobežojumus reklāmas izmēram, bet arī noteikt vietas, kurās vispār aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

Uzskatu, ka šo  Reklāmas likuma pantu var piemērot attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju (gan reklāmu izmēru, gan aizliegumu), taču piemērošanā ievērojot samērīguma principu.   Veidojot jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, Saeima rūpīgi izvērtēja iespēju aizliegt politisko reklāmu dažādās tās formās – piemēram, televīzijā, radio. Atbildīgajā komisijā un darba grupā tika apspriesta arī iespēja noteikt vides reklāmas aizliegumu pēc Igaunijas piemēra. Taču apspriežu rezultātā Saeima nonāca pie secinājuma, ka šobrīd politiskās reklāmas būtu aizliedzamas vienīgi televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām.

Saeimai, pieņemot jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, nebija mērķis atteikties no politiskajām vides reklāmām. Tieši otrādi – tās tika noregulētas likuma 22.pantā kā viens no aģitācijas veidiem.

Līdz ar to pašvaldībām, vērtējot šī aģitācijas veida ierobežošanas iespējas, ir jāciena Saeimas paustā griba dot kandidātiem iespēju izvietot politiskās vides reklāmas. Katram ierobežojumam ir jābūt samērīgam, un ierobežojuma rezultātā nedrīkst rasties situācijas, ka šo tiesību apjoms ir samazināts līdz nullei (piemēram, noteikts  reklāmas izmērs: 0 platums un 0 garums;  vai, līdzīgi kā tas ir Jūrmalā, vispār ir aizliegts pilsētas administratīvajā teritorijā izvietot politiskās vides reklāmas) vai ir skarts šo tiesību apjoma kodols, padarot tās gandrīz bezjēdzīgas (piemēram, noteikts tādi reklāmas izmēri, ka tos nejaušs garāmgājējs nemaz nevar pamanīt; vai, līdzīgi kā tas ir Rīgā, noteikti šķēršļi politiskās vides reklāmas izvietot teritorijās, kur ikdienā pulcējas daudz cilvēki).

Es uzskatu, ka Jūrmalas un Rīgas pašvaldību noteikto politiskās vides reklāmas izvietošanas apjoms ir tāds, ka tas pēc būtības padara bezjēdzīgas ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu noteiktās kandidātu tiesības izvietot politisko vides reklāmu, un līdz ar to attiecīgie ierobežojumi būtu vērtējams kā nesamērīgs.

2. Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.8 „Par priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumu rīkošanas un aģitācijas materiālu izvietošanas ierobežojumiem Liepājas pilsētā”  ir izstrādāti vēl pirms Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma spēkā stāšanās, un, iespējams, tādēļ paredz normu, kas tam ir pretrunā. Proti, noteikts aizliegums rīkot priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumus un izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus pilsētas centrā un centram piegulošajās ielās.

Attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu (politisko vides reklāmu) izvietošanu mans viedoklis ir analoģisks kā par  iepriekšējā punktā analizētajiem Rīgas un Jūrmalas saistošajiem noteikumiem. Proti, politiskās vides reklāmas aizliegums, kas attiecas uz visu pilsētas centru – teritoriju, kur ikdienā pulcējas daudzi vēlētāji – šķiet nesamērīgs. Vienlaikus nav skaidrs, uz ko attiecas aizliegums rīkot priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumus pilsētas centrā un centram pieguļošajās ielās.

Šis ierobežojums:

• nevar attiekties uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 20.pantā noteiktajām tiesībām – izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus (bukletus, avīzes, u.tml.) publiskās vietās. Šīs tiesības pamatojas konstitucionālajā vārda brīvības aizsardzībā (Satversmes 100.pants), turklāt arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likums apzināti ir konstruēts tā, lai pašvaldībām nebūtu pilnvaru šīs kandidātu-vēlētāju tiešās komunikācijas tiesības ierobežot. Ja Liepājas saistošo noteikumu mērķis ir ierobežot šāda veida aģitāciju, tad tas ir prettiesisks.
• tāpat ir skaidrs, ka tas neattiecas uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 21.pantā noteiktajām tiesībām – galdu, telšu un pārvietojamu nojumju izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās lietošanas ārtelpās. Lai ierobežotu šāda veida aģitāciju, pašvaldībai UZ PRIEKŠVĒLĒŠANU AĢITĀCIJAS LIKUMA pamata vismaz 120 dienas pirms vēlēšanām jānosaka vietas, kur nedrīkst novietot galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, un laiku, kad nedrīkst novietot galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes. Šis ir specifisks ierobežojums, ko nesedz formulējums „priekšvēlēšanu aģitācijas pasākums”. Līdz ar to šāda aģitācijas forma Liepājas centrā ir atļauta. Ja Liepājas saistošo noteikumu mērķis ir ierobežot šāda veida aģitāciju, tad ierobežojuma noteikšanā nav ievērota likumā noteiktā procedūra, turklāt no ierobežojuma satura nav saprotams tā apjoms (t.i. uz kāda veida pasākumiem tas attiecas).
• iespējams, šis ierobežojums attiecas uz partiju un trešo personu organizētajiem publiskajiem pasākumiem, uz kuriem izdarīt atsauce Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 21.panta piektajā daļā. Proti, tie ir parasti izklaides vai svētku pasākumi, bet tiek organizēti t.sk. arī aģitācijas nolūkā. Atbilstoši normatīvajam regulējumam uz šādiem pasākumiem  attiecas  Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma prasības. Taču šis likums neparedz pilnvarojumu pašvaldībai noteikt vietas, kur vispār ir aizliegts rīkot pasākumus! Pašvaldībai jāizskata katrs pieteikums atsevišķi un attiecīgi par to jālemj.

3. Attiecībā uz Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr.37 „Par vizuālās komunikācijas objektu izvietošanu Valmieras pilsētā” Saeimas komisija PROVIDUS lūdza izvērtēt divus momentus: 1) cik tiesisks ir šajos noteikumos uzrādītais priekšvēlēšanu aģitācijas periods? 2) cik tiesiski ir noteikt ierobežojumus subjektiem, kas drīkst izvietot politisko vides reklāmu?

1. Tiesiskā, demokrātiskā valstī spēkā jebkurai iestādei ir jāievēro tiesiskuma principu – tās rīcībai jāatbilst tiesību normām un tā var darboties tikai normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros,  savas pilnvaras izmantojot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Valmieras pilsētas dome ir pēc būtības savos saistošajos noteikumos vispār aizliegusi izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, izņemot pēdējos 3 mēnešus pirms vēlēšanām. Šī ir krasi atšķirīga situācija no pārējās Latvijas teritorijas, kur priekšvēlēšanu vides reklāmu kā politisku reklāmu var izvietot VIENMĒR (kaut vai 2 gadus līdz nākamajai vēlēšanai), vienīgi pēdējās 120 dienās pirms vēlēšanām uz tās izvietošanu attiecas īpaši nosacījumi (piemēram, jāziņo par noslēgtajiem reklāmas līgumiem). Nav skaidrs, kāds ir šī ierobežojuma noteikšanas tiesiskais pamats – ne Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, ne kādi citi likumi nepilnvaro pašvaldības ierobežot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas laiku (vienīgi, rūpīgi vērtējot samērīgumu,  reklāmu izmēru un aizliedzamās izvietošanas vietas)!   Līdz ar to, manuprāt, tik tālu cik šie saistošie noteikumi aizliedz izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus laika posmā, kas ir agrāks nekā 3 mēneši līdz vēlēšanām, šie saistošie noteikumi ir prettiesiski.
2. Saistošo noteikumu 3.3.3. punkts paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā politisko reklāmu Valmierā drīkst izvietot tikai politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības, kuru kandidātu saraksti ir reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Šis ierobežojums ir acīmredzami prettiesisks, jo Priekšvēlēšanu aģitācijas likums nosaka, ka aģitācijas veicējs (un, tātad, arī jebkuras reklāmas izvietotājs) var būt politiskā partija, politisko partiju apvienība, vēlētāju apvienība, deputāta kandidāts un pat nesaistītā persona, kas veic priekšvēlēšanu aģitācija.  Pašvaldībām nav dotas pilnvaras šo personu loku sašaurināt – piemēram, atsakot ar partiju nesaistītai personai izvietot politisko vides reklāmu vai atsakot reklāmas izvietošanu partijai trešajā mēnesī pirms vēlēšanu dienas, kad tā vēl tikai plāno priekšvēlēšanu aģitācijas periodā iesniegt savus sarakstus dalībai vēlēšanām.

Sagatavoja: Iveta Kažoka