Foto: Pete Williamson
Latvijas prezidentam svarīgās īpašības un atklātā balsojuma nozīme.
Es neticu universālam prezidentam vajadzīgo īpašību/prasmju komplektam. Katram laikam kaut kas savs. Nav pasaulē bijis cilvēka, kurš vienlīdz labi mācēs nomierināt sakarsušos prātus dziļas iekšējas krīzes situācijā, būt par atsvaru korumpētam parlamentam un vēl arī iedvest sabiedrībā ticību tam, ka – par spīti visam – vērts dzīvot Latvijā un ticēt tās nākotnei.
Kāds prezidents būtu jāievēl tieši šobrīd, 2015.gadā?
Manuprāt, daudzas atbildes rodas brīžos, kad mums izdodas pacelties pāri ikdienas kašķiem un rūpēm, cenšoties bezkaislīgi, kā no putna lidojuma, novērtēt situāciju.
Latvija ir maza, joprojām salīdzinoši trūcīga valsts Eiropas ziemeļaustrumu perifērijā. Mūsu robežas ir atvērtas – tas nozīmē, ka izvēle par dzīvi Latvijā vairs nav pašsaprotama, Latvijas pilsonis, tāpat kā viņa līdzinieks Francijā vai Dānijā, tikpat labi varētu dzīvot jebkur Eiropas Savienībā un – aizvien vairāk – citur pasaulē. Šīs iespējas laika gaitā nemazināsies: to kļūs tikai vairāk un tās būs ērtākas. Paraugoties uz austrumiem no Latvijas robežas, pamanīsim, ka situācija ir, maigi sakot, nemierīga. Mums blakus ir autoritārs režīms, kas aizvien vairāk dzen pats sevi stūrī, un vienbrīd var kļūt par reālu draudu arī Latvijai. Iespējams, ka pat vēl lielāks drauds būtu šī paša režīma nekontrolēta sabrukšana, vietā nākot kam VĒL impēriskākam, populistiskākam un bezatbildīgākam.
Šādos apstākļos man šķiet īpaši skaidras 2015.gadā vēlamās Latvijas valsts galvas īpašības:
1) viņam vai viņai ir jāspēj radīt Latvijas cilvēkos pārliecība, ka Latvijas nākotne ir zinošās un prasmīgās rokās – ka Latvija ir uzņēmusi kursu uz pievienošanos pasaules pašām labklājīgākajām, labāk pārvaldītajām valstīm un SPĒS TO REALIZĒT. Ja nav šādas ticības – un nu jau labu laiku nav! – spējīgākie Latvijas ļaudis turpinās pārcelties uz valstīm, kur vai nu dzīve ir vienkāršāka, vai sajūtas par to nākotnes potenciālu gaišākas.
2) Valsts galvai ir jāsaprot ne tikai Latvija, bet arī pasaule. Tests ir šāds: vai Latvijas prezidents spēs vai nespēs piemeklēt tāda līmeņa argumentus, kas aizķers Obamas, Merkeles, pasaules labāko žurnālistu prātus un sirdis? Talantīgs prezidents spēj gan kuluāru sarunās, gan BBC tiešraidē atrast īstos, savai uzrunātajai mērķauditorijai piemērotus argumentus tam, kādēļ Latvija ir tik nozīmīga un kādēļ būtu NEIEDOMĀJAMI Latviju iemainīt pret kādiem citiem šķietamiem ģeopolitiskiem ieguvumiem. Pat visciešākās formālās alianses neko daudz nelīdzēs, ja Latvijā nebūs talantīgu politisko līderu – tieši viņi ir mazu valstu pati labākā drošības garantija. Ja tādu līderu nav, tad nav vietas arī iedomām, ka jebkādā veidā varam kontrolēt paši savu drošību. Nē, tad mēs varēsim tikai cerēt uz to, ka nekļūsim “lielajiem” par sīknaudu, vai ka mūsu kaimiņi, kuriem ir līdzīgas intereses, būs apzinīgāk izpildījuši savu mājasdarbu!
Kāds tam visam sakars ar atklātu balsojumu par prezidentu?
Vienkāršs. Ja Saeima šogad ievēlēs talantīgu prezidentu – potenciālu Eiropas līmeņa politiķi, ko Latvijas iedzīvotāji jau sen ir pelnījuši – man būs VIENALGA, vai tas būs noticis atklāti vai slēpti.
Nav garantijas, bet ir cerība, ka atvērts balsojums varētu būt arī laba profilakse: nez, cik deputāti gribētu “trāpīties pa ceļam” saviem vēlētājiem brīdī, kad šis vēlētājs sarkst un bālē, redzot, cik tālu šī deputāta vēlētais valsts prezidents atpaliek no tā, ko ir spējuši atrast mūsu Baltijas kaimiņi?
Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.