Neliela atskaite par paveikto laiski pavadot miglainas un lietainas brīvdienas jeb analizējot datus - NVA reģistrēto personu skaitu ar augstāko izglītību un tā izmaiņas 2013.gada laikā.

Pēdējo dienu un nedēļu laikā pastiprinājās informācijas plūsma par bezdarba rādītājiem saistībā ar izglītības līmeni. Protams to pavadīja komentāri, kurus varam nosacīti iedalīt divās kategorijās – ticīgie sacīja – viss kārtībā, neticīgie sacīja – nav kārtībā. Informācijas plūsmu pastiprināja diskusija par klasisko jautājumu, kas mums vairāk vajadzīgi – “fiziķi” vai “liriķi”, “darba ņēmēji” vai “darba devēji”? Arī šajos jautājumos, „duelanti” (kā tas ierasts Latvijā kopš sendienām) sadalās divās nesamierināmās grupās – pareizie un nepareizie. Atzīstu, ka empīrika, statistika (it īpaši NVA reģistrētie bezdarbnieki) un vispār informācijas analīze ir imperiālistu, masonu un ļauno spēku izdomājums, kas aptumšo mūsu skaidro un saulaino nākotni. Tomēr sevi labot ir gandrīz neiespējami, lai arī cenšos. Šīs rūgtās pārdomas rosināja mazliet ieskatīties šajās elles dzīlēs, mēģinot iegūt ticamu informāciju. Nodarbinātības Valsts aģentūra reizi pa reizei klusi un nemanāmi nāk klajā ar dažādiem uzlabojumiem un inovācijām, sagatavojot atskaites par situāciju ar bezdarbu Latvijā. 2013.gads maijs ir zīmīgs ar to NVA pārskatos pastiprināti tiek analizēta informācija par bezdarba saistību ar izglītību. Brīdinām, novērojumu skaits ir nepietiekams, lai izdarītu kādus tālejošus secinājumus, bet tā kā ir pagājuši jau daži mēneši kopš procesa sākuma, tad varam vērot pirmos rezultātus.

Pirmkārt, ir vērtīgi un noderīgi aplūkot reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaita pa mēnešiem un tā īpatsvara izmaiņas (1.attēls). Komentāri nebūs, ja nu vienīgi, atļaušos Jūsu uzmanību pievērst īpatsvara cikliskām izmaiņām laika gaitā. Man ir hipotēze, ka tas atspoguļo ļoti interesantu mūsdienu cilvēka izvēli t.i. “ziemā strādāju – vasarā atpūšos”. Pieskaitīsim to izglītības nopelniem – sociālā kompetence, elastība un spējas “ziemā” nopelnīt, lai “vasarā” atpūstos ir laba lieta. Tomēr kopējā tendence ir tāda, ka neskatoties uz kopējā skaita samazināšanos, bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars palielinās un sasniedz pēdējo divu gadu vēsturisko maksimumu. Tas nozīmē, ka citādi izglītotas bezdarbnieku grupas veiksmīgāk atrod darbu. Vai tas kaut ko nozīmē? Iespējams, ka jā, bet tas jau ticības jautājums.

Otrkārt, ir vērtīgi un noderīgi aplūkot reģistrēto bezdarbnieku ar augstāko izglītību skaita izmaiņas pa vecuma grupām – ilgstošos, jauniešus (15-24.gadi) un vecāki par 50 gadiem (2.attēls). Komentāri nebūs, ja nu vienīgi, ka veiksmīgāki darba atrašanā ir bezdarbnieki, kas vecāki par 50 gadiem (tas mani personiski priecē un iedrošina). Mazāk veiksmīgi ir tieši jaunieši (nezinu cik liels ir to jauniešu ar augstāko izglītību īpatsvars, kas tādu ieguvuši jau 15-22 gadu vecumā), kas ienāk darba tirgū pēc augstskolas. Tie varētu būt 22-24.gadi jeb tādi, kas šī gada pavasarī ir veiksmīgi beiguši augstskolu, vasara meklējuši darbu un šobrīd ir izvēles priekšā. Starp citu, lēciens jūnijs – jūlijs ir gandrīz + 200, bet tā tikai sagadīšanās. 😉

P.S. Rakstot šo sacerējumu dziļi dvēselē skanēja dziesmas vārdi – “… bet līdz šim, ak cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā…”