Foto: roy_appleyard
Aizbildinoties ar taupību, Grieķijā slēgta sabiedriskā raidorganizācija, atlaisti tās darbinieki. Valdība sola nākotnē izveidot jaunu, kvalitatīvu, caurskatāmu uzņēmumu, kas kalpos sabiedrības interesēm. Ceru, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem nevajadzēs piedzīvot šādu vai citādu eksistences izbeigšanu.
Valdība kārtējo reizi atlikusi lēmumu par jaunā sabiedriskā medija koncepcijas apstiprināšanu. Sociālajos saziņas tīklos dažkārt izskan aicinājumi NEPLP locekļiem atkāpties, jo iecere par sabiedrisko mediju apvienošanu ir izgāzusies un tāpēc nepieciešams veikt cieņpilnas savas sagrāves pieņemšanas soli. Šorīt intervijā Latvijas Radio, Saeimas „Vienotības„ frakcijas deputāte J. Kursīte –Pakule uzsvēra, ka tagad arī „Vienotība” ir pārskatījusi savu attieksmi pret piedāvāto koncepcijas variantu, ierosināja NEPLP saņemties un „ja ne sākt visu no nulles punkta, tad no pirmā koncepcijas varianta”.
Publiski izskanējis, ka „Vienotība” kā galveno argumentu PRET min – ievērojamus finanšu līdzekļus, kas nepieciešami, lai abus uzņēmumus – Latvijas Televīziju un Latvijas Radio juridiski apvienotu, kā arī neesot saprotams, kāpēc nepieciešams mācību centrs. Nacionālās Apvienības argumentāciju tā arī nesapratu, jo pārmetumi koncepcijas virzītājiem tiek izteikti gan par iespējamo Latvijas radio pārvietošanu uz Zaķusalu, gan par milzīgajām investīcijām, kas nepieciešamas koncepcijā paredzētajām darbībām, kā arī par viedokļa daudzveidības apdraudējumu un sabiedriskā medija politisko atkarību.
Manuprāt, šeit daudzi argumenti neiztur kritiku, jo izskatās, ka visa pamatā ir – sauksim to par „politisko greizsirdību”. Koalīcijas partneri savā ģimenē kaut kā dzīvo, bet neuzticas. Rūgtā pieredze dažādās situācijās ir iemācījusi, ka nevienam nekad nevar un nevajag uzticēties. Neuzticība un bailes, ka viens otru atkal piemānīs, manuprāt , ir vadošās emocijas. Šoreiz tās ēnu met pār projektu, kas agri vai vēlu, ar vai bez Latvijas valdības akcepta dzīvē īstenosies. Sabiedriskie mediji pārtop par multimediju, šādu mediju konverģenci jau veic modernās tehnoloģijas un sabiedrības mediju lietošanas paradumu maiņa. Vēl ir iespēja „paskriet laikam pa priekšu”, lai sabiedriskais medijs nepazustu pārējo mediju vidū un spētu attīstīties, iet kopsolī ar laiku. Tam nepieciešamas investīcijas, bet, kā zināms, bez jauna politikas plānošanas dokumenta tas Latvijā nav iespējams.
Tāpēc, es ieteiktu valdības un Saeimas pārstāvjiem koncepciju lasīt citādāk nekā līdz šim. Jaunais sabiedriskais medijs nenozīmē tehniski, juridisku apvienotu Latvijas Televīziju un Latvijas Radio. Tas ir ļoti būtiski, jo piekrītu, ka tikai apvienojot divus lielus uzņēmumus – rezultāta nebūs. Nepieciešams jauns domāšanas veids, kas ietver sabiedriskā medija integritāti dažādas platformās – TV, radio un internets, atjaunot uzsvaru uz sabiedriskajām interesēm, nevis konkurenci ar komercmedijiem. Jāatzīst gan, ka koncepcija īsti neatbild uz jautājumu, vai un kādi būs cilvēkresursi, kas varēs kvalitatīvi strādāt šādā sabiedriskajā medijā. Iespējams, atbilde meklējama jaunajā izglītības centra veidošanā. Tomēr, pēc NEPLP konsultācijām ar politisko partiju pārstāvjiem, saprotu, ka šī iecere jau ir nogriezta saknē.
Ja politiķi baidās par sabiedriskā medija politisko neatkarību nākotnē, tad jāuzsver, ka iespējas manipulēt šobrīd varētu būt daudz lielākas nekā veidojot JAUNU sabiedrisko mediju. Kaut arī pagājušajā gadā (2012) tika plaši iesaistīta aktīvā pilsoniskā sabiedrība Nacionālās Plašsaziņas līdzekļu padomes veidošanā – kandidātu izvērtējumu veica tikai un vienīgi politiķi. Attiecīgi arī lēmumu par padomes sastāvu pieņēma politiķi. Koncepcija paredz novērst NEPLP interešu konfliktu (pildot vienlaicīgi valsts kapitāldaļu turētāja sabiedriskajos medijos, gan arī elektronisko komercmediju uzrauga funkcijas), kā arī nodrošināt jaunā sabiedriskā medija uzraudzību, ko veiktu neatkarīga, profesionāla sabiedriskā medija padome. Tās pārstāvji, atšķirībā no šā brīža NEPLP iecelšanas kārtības, ne vien tiktu virzīti no sabiedrības vidus, bet arī tiktu izvērtēti konkursa kārtībā.
Koncepcijā iekļautās idejas, ieteikumi realitātē var izdoties un var arī izgāzties. Kvalitatīvs un neatkarīgs sabiedriskais medijs ir mūsu visu atbildība, tāpēc vispirms atmetīsim politiskos aizspriedumus un neuzticēšanos.
Raksts tapis PROVIDUS īstenotajā projektā ‘Valsts un nevalstisko organizāciju partneris interešu aizstāvībā‘. 92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
