Arī no Rīgas attālas pašvaldības pelnījušas iedziļināšanos un profesionālu žurnālistu darbu.
Viena no sarežģītākajām nacionālā līmeņa mediju uzdevumiem: savai auditorijai pastāstīt par notiekošo attālā pašvaldībā, par kuru auditorijas lielākajai daļai nav ne izpratnes, ne īpašas intereses.
Dažreiz tas sanāk veiksmīgi – bet tie visbiežāk ir gadījumi, kad dzīve pati “piespēlē” ļoti īpašus ārpus-Rīgas notikumus. Piemēram, manuprāt, visas televīzijas lieliski atspoguļoja plūdus Dagavpilī vai Rotko centra atklāšanu.
Taču IKDIENĀ saprast, kā un ko atspoguļot, ir sarežģītāk. Līdz šim televīzijās biju redzējusi tikai divus puslīdz veiksmīgus formātus, kā to tomēr izdarīt – piemēram, izdalīt reģionu ziņas īpašos, atsevišķos raidījumos vai arī vispārējās ziņu programmu ietvaros reizi kādā periodā “savākt kopā” īsās ziņas no uzreiz vairākām pašvaldībām (kā to reizi nedēļā dara LTV7). Manuprāt, nepareiza pieeja ir tā, ko ik pa laikam realizē Panorāma, kas sūta savus korespondentus uz tālākiem reģioniem … kur tobrīd nekas nozīmīgs nenotiek (šeit es nedomāju vēlēšanām veltītos sižetus, kas ir atsevišķa tēma)! Lūk, viens 1.aprīļa reportāžas piemērs. Skatoties ko šādu, rodas priekšstats, ka sabiedriskais medijs atspoguļo attiecīgo pašvaldību tikai tāpēc, ka … pašvaldības ir jāatspoguļo. Rezultātā tad ne vietējiem ļaudīm liels labums no šāda atspoguļojuma, ne arī pārējai auditorijai īpašs entuziasms to noskatīties lūdz beigām!
Lai kā arī būtu ar televīzijām, nedēļas nogalē atradu laiku paklausīties kā šajā ziņā ir veicies radio. Un ar pārsteigumu konstatēju, ka tur ir atrasti fantastiski formāti un ieguldīts apjomīgs un ļoti kvalitatīvs tam, lai izveidotu reportāžas par pašvaldībām tā, lai tās interesētu ne tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus!
Vēlos īpaši atzīmēt trīs reportāžas: par Valmieru, par Jēkabpili un par Ventspili. Divas no tiem ir īpaši vēlēšanām veltītas reportāžas, viena – priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu iespējamiem pārkāpumiem.
Katrs no šiem sižetiem noteikti ir starp labākajiem, ko līdz šim Latvijas mediji par godu 1.jūnija vēlēšanām ir radījuši, – pat pēc visprasīgākajiem standartiem standarts ir ļoti augsts. Atslēga, manuprāt, ir divos faktoros: 1) pareizs formāts; 2) ļoti kvalitatīvs žurnālistu darbs. Šie abi faktori ir savstarpēji saistīti! Protams, ka no televīzijas ziņu reportiera nevar prasīt 5 minūtēs ielikt tik pat izvērstu saturu kā to, ko radio var atļauties darīt 25 minūtēs. Taču tad, protams, rodas jautājums par 5 minūšu sižetu jēgu principā …
Kas LR1 sižetos tik labs? Ventspils sižets ir labs piemērs medija sabiedrības interešu “sargsuņa” funkcijām, neļaujot publiskos resursus izmantot neleģitīmos nolūkos, Jēkabpils un Valmieras – izglītojošai funkcijai, apskatot svarīgāko par četros gados (ne)notikušajām pārmaiņām. Reportāžas ir dinamiskas, analītiskas, tajās izsvērti visi tēmas atklāšanai nozīmīgie viedokļi. Manuprāt, laba izvēle bija runāt ne tikai par izpildītajiem/neizpildītajiem/jaunajiem solījumiem, bet iegūt 4 dimensiju skatu uz to, kā pašvaldība četros gadījumos ir vai nav mainījusies – tas arī ļauj klausītājam no citas pašvaldības novērtēt, kā salīdzinoši izskatās viņa paša pašvaldība.
[Ieraksta autore: Iveta Kažoka]