Raksts

Prioritāte – izglītības un studiju kvalitāte


Datums:
19. maijs, 2006


Autori

Guntars Laganovskis


Latvijas Vēstnesis Plus, 16.05.2006.

Nesamazinot nesekmīgo skaitu, veltīgi runāt par cilvēkresursu prioritāti, jo šos cilvēkus zaudēsim

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) no Eiropas Savienības struktūrfondiem atvēlētais finansējums nākamajiem gadiem, salīdzinot ar citu ministriju līdzekļiem, ir procentuāli vislielākais, taču tās administratīvā spēja – nepietiekama. Strauji tuvojas arī eksāmenu sesija un gaidāmais studentu pieplūdums augstskolās, bet vai valstij ir vīzija par turpmāko attīstību un ieguldījumiem cilvēkresursos? Skaidro izglītības un zinātnes ministre BAIBA RIVŽA.

Pēdējā laikā pārmetumi bieži tiek veltīti IZM zemajām administratīvajām spējām. Kā jūs vērtējat savu darbinieku profesionālo varēšanu un kādu redzat problēmas risinājumu?

Ministrijai ir jāpilnveido vadīšanas kvalitāte. Sevišķi jautājumos, kas saistīti ar dažādu dokumentu izstrādi un apriti, termiņu ievērošanu. Diemžēl līdz manai nākšanai ministra amatā nav tikuši pieņemti vairāki ļoti svarīgi dokumenti, piemēram, par eksāmenu norises kārtību. Taču man ir pamats uzskatīt, ka jau šonedēļ jautājums tiks atrisināts. Līdzīga problēma ir ar naudu grāmatu iepirkšanai.

Šo mēnesi, kopš esmu ministre, ļoti intensīvi strādāju tieši ar dokumentiem. Un ir izdevies daudz ko sakārtot – beidzot ir apstiprināts Zinātnes padomes nolikums un tās sastāvs. Pagājušajā ceturtdienā ar Latvijas augstskolām parakstījām līgumus par aptuveni 2,4 miljonu latu piešķiršanu zinātniskajiem grantiem.

Attiecībā uz minētajām problēmām, protams, ir arī objektīvi iemesli – tieši sākot ar šo gadu, daudzi rīkojumi, ko iepriekš izdeva pati ministrija, nonākuši Ministru kabineta kompetencē. Runājot par ministrijas darbiniekiem, – daudzi ir ļoti profesionāli ierēdņi. Vairāk jāpilnveido tieši vadības menedžments – dokumentu aprite.

Vai esat apzinājusi visu to problēmu loku, kas mazina ministrijas administratīvo kapacitāti?

Iepazīstu to. Pašreiz degošā režīmā strādāju ar tiem Ministru kabineta dokumentiem, kuru nesakārtošana rada būtiskas negatīvas sekas. Nākamais solis būs darbs tieši ar Eiropas Savienības fondiem, operacionālajām programmām, kas pašlaik tiek saskaņotas ar Finanšu ministriju (FM).

Eiropas līdzekļi bez nākotnes vīzijas?

Par prioritāti izvirzīti ieguldījumi cilvēkresursos. Taču vēl arvien nav izstrādāta darba tirgus prognozēšanas sistēma. Vai nav risks, ka ieguldīsim lielu naudu cilvēku izglītošanā bez īstas apjausmas par darba tirgus vajadzībām?

Prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas darba grupa, kuras sastāvā līdz šim biju arī es, strādāja pie iespējamo prioritāšu analīzes. Galvenās ir apzinātas – biomedicīna, ķīmija, informācijas tehnoloģijas, loģistika un izglītība. Tās lielā mērā saskan ar tiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, kuriem ir nacionālās programmas, – informācijas tehnoloģijām, letoniku, meža un koksnes zinātni, biotehnoloģijām, farmāciju, materiālzinātnēm, arī enerģētiku, radiotehnoloģijām un veselības zinātnēm. Tātad galvenie virzieni sāk iezīmēties, taču diskusija par tiem vēl nav beigusies un viedokļi ir atšķirīgi.

FM norādījusi, ka Eiropas naudas izlietojuma mērķis ir viens – panākt, lai ar tās palīdzību izglītības sistēma pēc iespējas ātrāk labvēlīgi ietekmētu tautsaimniecību. Taču IZM esot ļoti liela vēlme atrisināt visas problēmas, kādas vien ir izglītības sistēmā. Kāds ir jūsu viedoklis par prioritātēm šajā jautājumā?

Domāju, ka galvenā prioritāte tomēr ir izglītības un studiju kvalitāte. Kad FM notika diskusijas par šo jautājumu, IZM tika pārmests, ka mēs par daudz akcentējam ERAF fondus, kas vērsti uz infrastruktūras attīstību. Šajā ziņā esam panākuši zināmu kompromisu – ERAF līdzekļu daļa ir mazliet lielāka nekā Eiropas Sociālā fonda (ESF) daļa. Izglītība ir tā unikālā sfēra, kurā grūti nodalīt ESF pielietojumu no ERAF. Abi ir vērsti uz cilvēku – viņa iespēju nodrošināšanu un attīstību. Jaunietis nebūs ieinteresēts valsts noteiktajās prioritātēs, ja nespēsim viņu nodrošināt ar mūsdienīgu dabaszinātņu kabinetu.

Taču, no otras puses, pētījumi liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz skolēnu, kas atpaliek mācībās. Viens no cēloņiem – vecāku došanās darbā uz ārzemēm, zaudējot kontaktu ar bērnu. Šādu ģimeņu ir ap 3800. Citās ģimenēs vecāki nespēj veltīt pienācīgu uzmanību savām atvasēm darba slodzes dēļ. Savukārt mediķi norāda, ka daudziem bērniem ir veselības problēmas, daļēji, iespējams, mācību pārslodzes dēļ. Pagaidām nesekmības problēmas mazināšanai, visticamāk, būs vajadzīgi skolotāja palīgi, kas strādātu ar šiem bērniem papildus. Būtu nepieciešami padziļināti pētījumi, kas precīzi uzrādītu nesekmības cēloņus un sniegtu priekšstatu, kā pret tiem vislabāk vērsties. Ja ar šo parādību necīnīsimies, veltīgas būs runas par cilvēkresursu prioritāti, jo faktiski mēs tos zaudēsim.

Vispārējā izglītībā – vienādu kvalitāti

Vai ir jau zināms, uz kādiem brīvas izvēles eksāmeniem skolēni vairāk pieteikušies, lai izdarītu arī secinājumus par to, kāda veida studijas – humanitārās vai eksaktās – tiek vairāk pieprasītas?

Skolēnu skaits, kas izvēlas matemātiku, ir palielinājies. Diemžēl pēc ķīmijas un fizikas pieprasījums aug lēnām. Ir zināma inerce, jo daudzi skolēni savu izvēli izdarījuši, jau uzsākot mācības vidusskolā.

Šogad vienpadsmit eksāmeni būs centralizēti, bet četri – tādi, kurus labos skolās. Tas dos iespēju par apmēram nedēļu saīsināt sertifikātu sagatavošanas laiku. Tas arī novērsīs problēmu, ka nevar pagūt iesniegt dokumentus ārzemju augstskolās.

Vai arī šogad, sevišķi runājot par Rīgu, ir paredzami vecāku centieni savus bērnus iekārtot prestižajās centra skolās?

Skaidrs, ka vecāki grib bērnus sūtīt pēc iespējas labākā skolā. Tas tikai norāda uz to, ka jācenšas, lai visas skolas būtu vienlīdz labas, nodrošinot pedagogus ar labām kvalifikācijas celšanas iespējām, kabinetus – ar labu aprīkojumu. Viens no instrumentiem, kā izlīdzināt reģionu atšķirības, ir tieši minētie struktūrfondi.

Man atzīstama šķiet Somijas nostāja – skolēnu zināšanas var atšķirties skolas ietvaros, bet ne starp skolām. Jāņem arī vērā, ka bieži vien priekšstats par radikāli atšķirīgu skolu līmeni rajonos un centrā ir pārspīlēts.

Jūsu viedoklis par pamatskolu un vidusskolu ģeogrāfiskā izvietojuma optimālo modeli?

Manuprāt, pamatskolai vajadzētu būt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Bet attiecībā uz vidusskolām ir jāakcentē izglītības kvalitāte, iespējas to vislabāk nodrošināt saistībā ar reģiona iespējām.

Bakalaurs jāmotivē maģistra studijām

Latvijā ir samērā liels studējošo īpatsvars bakalaura programmās, taču maģistrantūru, piemēram, pērn beiguši ap 5000, bet doktora grādu ieguvuši tikai 107 cilvēki.

Tā ir tendence, ar ko mēs būtiski atšķiramies, piemēram, no kaimiņvalsts Somijas, kur augstskolas pārsvarā beidz ar maģistra grādu. Latvijā ir pretēji, jo cilvēki cenšas ātrāk nokļūt darba tirgū. Eiropā uzstādījums par augstāko izglītību ir cits – pieci gadi, kuros cilvēks augstskolu beidz kā maģistrs. Taču arī Latvijā drīzumā darba tirgus noteiks šādu praksi. Tāpēc valstij jau tagad bakalaurs ir jāmotivē maģistra studijām. Tas arī sagatavos bāzi lielākam doktora studiju uzsācēju skaitam. Doktoru būs vairāk, jo aug arī studiju kredītu, stipendiju iespējas, doktorantiem pieejamie Eiropas līdzekļi, granti. Arī pati dzīve to pieprasa – vajadzība pēc doktoriem pieaug gan akadēmiskajā, zinātniskajā darbā, gan biznesā un starptautiskajās organizācijās. Piemēram, Somijā bez doktora grāda nemaz nevar strādāt augstākajā ierēdniecībā. Tā ir valstiska motivācija.

Tātad zināmā mērā pamatots ir viedoklis, ka bakalaura izglītība Latvijā pagaidām ir masu prece, kas atpaliek no akadēmiskās izglītības standartiem pasaulē?

Tas jau nu gan ir par stipru teikts. Darba tirgū pietiekami sekmīgi darbojas ļoti daudzi speciālisti ar Latvijā iegūtu bakalaura izglītību. Arī par mūsu studentiem atsauksmes, kas brauc papildināt bakalaura studijas ārzemēs, ir ļoti labas. Taču, protams, ir jādomā par augstākās izglītības attīstību.

Man pašreiz rūp tāds jautājums kā skolēnu tiesības un pienākumi. Man šķiet, ka pienākumi atstāti otrajā vietā. Te vajadzētu runāt ar vecākiem par skolotāja prestižu. Lai rastos sapratne, ka skolotājam ir ļoti liela nozīme jaunā cilvēka izaugsmē. Skolēnu pienākumi – pozitīva attieksme pret pedagogu, skolu, tās īpašumu, būtu jāakcentē arī likumdošanā.

Nievājošu attieksmi pret skolotāju galvenokārt nosaka profesijas zemais atalgojums, nevis likuma normu trūkums.

Darba samaksa aug. Līdz gada beigām skolotāju atalgojums pieaugs par 70 latiem. Samaksa par slodzi būs 234 lati. 1,3 trīs slodzes strādājot, mēnesī iznāk ap 300 latu, bet par divām slodzēm – tuvu 500. Tiesa, tā ir arī liela pārslodze. Taču skolēnu attieksmei ir jāmainās neatkarīgi no skolotāju izpeļņas apmēra. Ir jāmaina sabiedriskā doma.

Uzziņai

Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (1.versija):

“Ierobežoto resursu dēļ Latvijai nav daudz izvēles iespēju, tās attīstību var nodrošināt vienīgi strauja konkurētspējas izaugsme, kuras pamatā ir ieguldījums izglītībā un zinātnē.”


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!