Foto: http://www.giorgitargamadze.ge
Gruzija ir nogurusi no revolūcijām. Ļaudis tic, ka valsts nākotnes atslēga meklējama nākamā gada parlamenta vēlēšanās.
Gruzijas neatkarības dienas priekšvakarā, 26. maijā, policija ar stekiem Tbilisi izdzenāja demonstrantus, kas pieprasīja valdības atkāpšanos. Izstāstiet, lūdzu, kāpēc situācija Gruzijā ir nokaitēta līdz pat ielu demonstrācijām?
Rožu revolūcijas laikā prezidents Mihails Saakašvili tautai solīja darīt visu, lai Gruzijas valdība būtu pēc iespējas efektīvāka, lai valdītu vārda un citas brīvības un lai arvien spēcīgāki kļūtu demokrātijas mehānismi. Tagad, septiņus gadus pēc Rožu revolūcijas, izpildīta ir tikai daļa solījumu. Valdība patiešām ir kļuvusi efektīvāka, un ir nostiprinājušās tās struktūras. Būtiski ir samazinājies noziedzības līmenis, un praktiski nav korupcijas varas zemākajā un vidējā līmenī. Taču solījumu otrā puse nav izpildīta — Gruzijā ir problēmas ar vārda brīvību un neatkarīgu presi, privāto iniciatīvu un uzņēmējdarbību, un pašvaldību tiesībām. Trešajai daļai Gruzijas darbspējīgo iedzīvotāju nav darba. Ienākumi kļūst arvien mazāki, jo tiešais finansiālais atbalsts — ap 3,5 miljardiem ASV dolāru, ko sniedza Eiropas institūcijas un Savienotās Valstis, ir beidzies.
Draudi Gruzijas suverenitātei un teritorijas veselumam, ko pauž Krievija, nekur nav pazuduši. Vēl arvien ir okupēti 20 % Gruzijas teritorijas. Lai gan valda miers un stabilitāte, arvien ir vajadzīgs eiroatlantiskās sabiedrības atbalsts.
Taču Kristīgi demokrātiskā partija nesenajās demonstrācijā nepiedalījās. Ielās bija opozīcijas radikālākā daļa, kura acīm redzami gribēja panāk, lai valdība pielietotu spēku pret tautu un sagrautu visu, kas līdz šim bija panākts. Es galvoju, ka vismaz 95 % sabiedrības tic — progress ir panākams nevis ar revolūciju, bet evolūcijas ceļā. Gruzija ir nogurusi no revolūcijām.
Kā, jūsuprāt, evolūcija varētu norisināties?
Ļaudis tic, ka Gruzijas nākotnes atslēga meklējama nākamā gada parlamenta vēlēšanās. Šobrīd ir izveidota astoņu lielāko opozīcijas spēku apvienība. Tā nav politiska organizācija, bet gan platforma, kurā pārrunāt vēlēšanu norises uzlabošanas jautājumus. Pirms kāda laika vienojāmies par balsošanas un balsu skaitīšanas noteikumiem, kā arī priekšliekumiem saistībā ar preses brīvību. Ir svarīgi izslēgt valdības struktūru iespēju manipulēt ar vēlētājiem un jau laikus novērst gadījumus, kad viens cilvēks var nobalsot kaut vai 15 reizes.
Problēma gan ir tā, ka jau piecus mēnešus, kopš priekšlikumi ir iesniegti, valdība mums neko nav atbildējusi. Bet ko tas nozīmē? To, ka ekstrēmismam tiek atraisītas rokas. Opozīcijas radikālie spēki var teikt — nav nekādu garantiju, ka vēlēšanas būs godīgas arī turpmāk. Tāpēc viņiem nav vajadzīga valsts demokrātiska attīstība, bet gan revolūcija, demonstrācijas, ļaužu pūļi ielās un vardarbība.
Acīmredzot Nino Burdžanadze, bijušais aizsardzības ministrs Iraklijs Okruašvili un viņu atbalstītāji [pirms notikušās protesta demonstrācijas] nolēma, ka, negaidot vēlēšanas, ir jāpiespiež Saakašvili atkāpties no prezidenta amata un tad jārīko vēlēšanas. Tomēr tas bija iracionāls lēmums. Prezidents Saakašvili vislabāk jūtas politiski ekstrēmās situācijās. Turklāt viņam ir pavisam viegli izskaidrot Rietumu partneriem savu aso reakciju, lai dotu pretsparu ekstrēmistiem, kas pieprasa viņa atkāpšanos. Tiek uzsvērts, ka viņa pretinieki ir cieši saistīti ar Krievijas politiku, respektīvi, premjerministru Vladimiru Putinu. To pierāda biežās opozīcijas pārstāvju tikšanās ar Putinu un kopīgie paziņojumi. To vidū arī nesen izskanējušais, kurā kritizēta ASV politika Gruzijā. Daļa Saakašvili politisko pretinieku rīko demonstrācijas pie ASV vēstniecības, izkliedzot saukļus, vainojot Ameriku situācijā, kādā nonākusi Gruzija. Tad gluži loģiski prezidents var teikt Rietumu partneriem: palūk, tie taču nav opozicionāri, bet gan ekstrēmisti, un ko gan es viņiem bez spēka pielietošanas varu padarīt? Tādējādi radikāļi pretēji saviem centieniem novājināt Saakašvili patiesībā dod iespēju prezidentam nostiprināt varas monopolu. Tiesa, Burdžanadze un citi radikāļi cerēja kompromitēt Saakašvili, provocējot viņu pielietot spēka metodes, kas neapšaubāmi rada nepatiku tautā.
Cik pamatotas ir aizdomas par Kremļa roku nesenajos Gruzijas notikumos?
Runāt par Krievijas aktīvu lomu pirmssvētku demonstrācijas rīkošanā ir aplami. Lai gan var rasties aizdomas, ka protesta akciju rīkotājiem bijis netiešs Maskavas atbalsts, zināms, ka viņiem nav bijis pietiekami daudz resursu. Arī demonstrantu skaits — ap 3000 cilvēku — bija pavisam neliels, kamēr, piemēram, noskatīties futbola spēli nacionālajā stadionā sanāk 16 000 cilvēku. Salīdzinājumam — pirms dažiem gadiem ielās izgāja no 25 000 līdz 30 000 Gruzijas iedzīvotāju.
Šoreiz runa ir tikai un vienīgi par provokācijām un fizisku pretestību, kas valdībai deva iespēju diskreditēt opozīcijas radikālo flangu gan pašu mājās, gan ārzemēs. Nevienam taču nav šaubu, ka demonstrācija, kas atļauta 25. maijā, nākamajā dienā ir ārpus likuma. Valdībai bija tiesības pieprasīt, lai demonstranti pamet pilsētas centru. Cita lieta, ka spēks, kuru valdība vērsa pret protestētājiem, bija nepieņemams. Un te nav runa par to, ko un kā darīja katrs atsevišķs varas pārstāvis, bet gan — kā tika plānota demonstrantu izdzenāšana. Akcijas laikā demonstranti nevarēja pamest notikuma vietu. Tātad mērķis nebija viņus padzīt, bet gan sodīt. Tāpēc arī četri cilvēki zaudēja dzīvību, un 26 tika ievainoti .
Tad kādu jūs prognozējat Gruzijas nākotni?
Ja vēlamies sasniegt vairāk un tuvināies Eiropas standartiem, mums ir nepieciešama pilnas jaudas demokrātija. Prezidents Saakašvili daudz runā par Singapūras attīstības modeli — stabilu valsti ar labiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, augstu dzīves standartu, bet ļoti ierobežotu demokrātiju un tikai vienu politisko partiju. Taču Gruzijas modernizācija bez demokratizācijas nevar pastāvēt un neviens nevar garantēt ilglaicīgu stabilitāti.
Ar ko tad mēs varam būt interesanti saviem sabiedrotajiem amerikāņiem un eiropiešiem? Tikai ar to, ka varam garantēt stabilititāti un ekonomisko uzplaukumu savā valstī, kā arī mieru un toleranci Kaukāzā.