Foto: NinJA999

Īsas piezīmes uz gara dokumenta malām.

Šonedēļ Ministru kabinets un Saeima lēma par valsts svarīgāko rīcībpolitikas plānošanas dokumentu – valsts budžetu. Prezentācija ir Finanšu ministrijas mājas lapā, kur solis pa solim ir izskaidrots budžets. Būtiski jauninājumi – ne tikai pirmo reizi Latvijas jaunlaiku vēsturē budžets ir sastādīts eiro valūtā, bet arī vidēja termiņā– kā sacīja Ministru prezidents, mēs iezīmējam nākošos septiņus gadus. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir palūkoties, ko tad sola nākamības gadi. Pašreizējās diskusijas par termiņuzturēšanās atļaujām, ostu nodokļiem, partiju savstarpējās cīņas un „signālu sūtīšana” no vienas frontes malas uz otru, šķiet, ir aizēnojusi Budžetu (ar lielo burtu). Tāpēc īsi (un cerams saprotami) mēģināšu izstāstīt, ko neprofesionāls vērotājs varētu ieraudzīt un kam vajadzētu pievērst uzmanību.

Pirmais solis – Saprast, kā ienākumi budžetā veidojas, kādas ir prognozes un novērtēt to ticamību. Aplūkojot galvenos makroekonomiskos rādītājus (skat. attēlā) jautājums, varētu būt šāds – Kāpēc IKP, eksporta, importa un vidējās darba samaksas pieaugums ir straujāks, bet nodarbinātības pieaugums ir konservatīvāks? Ko tas nozīmē un kā šāda prognoze atspoguļojas budžeta izdevumu konstrukcijā?

Ko tas nozīmē? Hipotēzes var būt vairākas:
1)Mūsu produkcijas pieprasījums un vērtība strauji palielināsies, jo eksporta tirgi visu saražoto ņems pretī un tur nav sagaidāmas izmaiņas.
2)Mēs ražosim daudz labas, pieprasītas un vērtīgas produkcijas un pakalpojumu vienības.
3)Mūsu darbaspēks ik gadus kļūs prasmīgāks, efektīvāks, palielinās tā produktivitāte.
4)Mēs būsim uzcēluši labu infrastruktūru, lai atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību.
5)Mēs pastiprināti finansēsim uzņēmējdarbības attīstību, ieguldīsim jaunās tehnoloģijās.

Visas šīs iespējamības ir pamatotas. Tāpēc nākošajās piezīmēs mēģināsim noskaidrot, vai tam ir pamatojums budžeta izdevumu ciparos. Jo pareizi sacīja kāds vārdā nemināms klasiķis – budžetam un ricībpolitikai ir jābūt vienotai.