Foto: Jerzy Kociatkiewicz

Katrā skolā ir skolotāji, kas tā vietā, lai sūkstītos par pārblīvētām mācību programmām un grāmatām ar neloģiski izkārtotām tēmām, uzņemas atbildību un meklē savu ceļu mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā diskusijas par izglītības sistēmu, droši vien izklausīsies jocīgi, ja teikšu, ka šai sistēmai ir liels neizmantots potenciāls. Mūsu varā ir šo potenciālu atraisīt. Tas nebūs viegli un ierasti, bet tāda iespēja pastāv.

Man par šo potenciālu domāt licis pazīstamais organizāciju attīstības teorētiķis un sistēmu analītiķis Barijs Ošrijs (Barry Oshry), kurš savās grāmatās un kursos māca mums paskatīties uz pasauli no sistēmu perspektīvas[1]. Viņš uzsver, ka mēs visi esam kādas sistēmas daļa un ka katra sistēma ir daļa no citas sistēmas. Katra klase ir skolas apakšsistēma, katra skola — daļa no Latvijas izglītības sistēmas. Pēc Barija Ošrija domām, katra sistēma ir kā dzīvs organisms, kas cenšas izdzīvot sarežģītā vidē un vienlaikus izmantot katru attīstības iespēju. Šajā attīstības procesā sistēma var būt vairāk vai mazāk sekmīga — tā var būt vāja sistēma, kas vienīgi reaģē uz ārējiem apstākļiem, vai spēcīga sistēma, kas spējīga īstenot savu potenciālu. Tas ir — tāda sistēma, kuras dalībnieki neatkarīgi no viņu amata un lēmumu pieņemšanas līmeņa spēj paveikt to, ko viņi vēlas paveikt un kas jāpaveic sistēmai kopumā. Tieši tādu es gribētu redzēt katru Latvijas skolu un izglītības sistēmu kopumā.

Lomu spēles skolā

Barijs Ošrijs atzīmē, ka sistēmā mums — katram tās dalībniekam — ir noteikta loma. Mēs varam būt Augšas, Apakšas, Vidus vai Pasūtītāji. Noteiktās sistuācijās mums ir Augšas loma, kad mums ir atbildība par konkrētu uzdevumu izpildi, piemēram, kā departamenta vadītājam ministrijā, skolas direktoram, metodiskās apvienības vai darba grupas vadītājam, skolotājam. Citreiz mums var būt Apakšas loma, kad esam kādam pakļauti, kad saskaramies ar problēmām, pie kurām, pēc mūsu domām, vainojami kādi citi. Mēs varam būt Apakšas lomā jebkurā organizācijas līmenī, piemēram, kā politiķis parlamentā, kā skolotājs skolā, kā skolēns klasē. Vēl citās situācijās mums ir Vidus loma, kad izjūtam spiedienu no vismaz diviem vai vairāk indivīdiem vai grupām ar atšķirīgām interesēm. Vēl citās situācijās mēs esam Pasūtītāji jeb klienti, kad sagaidām kādu pakalpojumu, informāciju vai produktu no citiem. Piemēram, vispārējās izglītības kontekstā esam raduši skolēnu vecākus vai darba devējus uzskatīt par būtiskiem Pasūtītājiem.

Mums vienlaikus var būt vairākas lomas atkarībā no tā, par kuru sistēmu konkrētajā brīdī domājam. Piemēram, klasē kā skolotājai man ir Augšas loma attiecībā pret skolēniem, kamēr tajā pašā laikā es esmu Apakšas lomā attiecībā pret skolas direktoru jautājumos, kas attiecas uz skolu. Savukārt skolas direktoram ir Vidus loma attiecībā pret skolotājiem un novada domi vai Izglītības un zinātnes ministriju.

Spēlējot katru no šīm lomām, mums ir iespēja palīdzēt sistēmai īstenot tās potenciālu vai, gluži otrādi, ar savu rīcību, kas bieži šķiet pavisam dabiska, saprotama un attaisnojama, bremzēt sistēmas attīstību. Augšu unikālais devums spēcīgas sistēmas attīstībai ir kalpot kā sistēmas attīstītājiem, kā tiem, kas virza un veido sistēmu. Virza un veido vienlaikus ar skatu uz ārpusi — vērojot apkārtējo vidi, kurā sistēma darbojas, un ar skatu uz iekšpusi — rūpējoties par to, lai sistēmai būtu nepieciešamā struktūra, vīzija, iedvesma un resursi attīstībai.

Augšām liela atbildība, apakšām — apdraudētība

Taču Augšas dzīvo ļoti kompleksā un nenoteiktā pasaulē, kurā notiek neparedzētas lietas, kuras tām jārisina, un viņu dabiskā vēlme un rīcība ir vienpersoniski uzņemties atbildību par problēmu risināšanu, neiesaistot citus. Kad tas notiek, Augšām viņu darbu, detaļu un atbildības nasta kļūst par lielu, un tās vairs nespēj pildīt savu sūtību — virzīt un attīstīt sistēmu. Tajā pašā laikā pārējiem sistēmas dalībniekiem tiek liegta iespēja ieguldīt papildu resursus problēmas risināšanā un attīstīt savu kapacitāti. Skolu jaunā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam“ ieviešanas gaitā Augšām — Izglītības un zinātnes ministrijai attiecībā pret novadiem un tālāk novadiem attiecībā pret skolām — ir iespēja neapjukt un nemēģināt uzņemties visu atbildību par problēmas risināšanu katrā novadā un skolā. Šis ir laiks, lai īstenotu savu attīstītāja un sistēmas virzītāja funkciju, dodot iespēju detalizētus lēmumus un risinājumus par līdzekļu izlietojumu izstrādāt vietējiem lēmumu pieņēmējiem.

Apakšu unikālais devums spēcīgas sistēmas attīstībā ir viņu spēja radīt un īstenot lietas. Apakšas ir sistēmas eksperti, kas vislabāk pārzina Pasūtītāja vēlmes un vajadzības. Tieši viņu iespējās ir izmantot savas zināšanas un pieredzi, lai saprastu, kā vislabāk organizēt darbu. Viņu iespējās ir pašiem aktīvi iesaistīties sistēmas radīto pakalpojumu un produktu uzlabošanā, jo viņi ir vistuvāk darba darīšanai un viņiem visvieglāk to arī izmainīt. Taču Apakšas dzīvo apdraudētības un nepietiekamas cieņas pasaulē — tām nepatīk sava loma, un šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar sistēmu. Apakšām ir sajūta, ka Augšu pienākums ir šīs problēmas risināt, tikai nezin kāpēc Augšas to nedara. Tad nu šajā „necieņas“ situācijā, viņi pie atbildības par savu stāvokli un sistēmas problēmām grib saukt nevis sevi, bet Augšas. Šajā brīdī tā vietā, lai proaktīvi strādātu pie arvien labāku produktu un pakalpojumu radīšanas un sistēmas uzlabošanas, Apakšas visu savu enerģiju veltī tam, lai meklētu vainu Augšās un dusmotos uz tām.

Katrā skolā ir skolotāji, kas tā vietā, lai sūkstītos par pārblīvētajām mācību programmām, kuras sen vairs nav obligātas, un mācību grāmatām ar skolēniem neinteresantām vai neloģiskā secībā izkārtotām tēmām, neturpina tās mācīt no vāka līdz vākam. Viņi, uzņemoties atbildību par darba rezultātu, meklē savu ceļu mērķu sasniegšanai. Esmu bijusi fantastiskās skolās, kurās skolotāju kolektīvs strādā kā komanda pie katra potenciāli nesekmīgā skolēna „lietas“ izpētes un pozitīviem ilgtermiņa risinājumiem, jo apzinās savu atbildību par darba rezultātu.

Vidus savieno, pasūtītāji kontrolē

Vidus unikālais devums ir kalpot kā sistēmas savienotājiem un integrētājiem, palīdzot sistēmas daļām efektīvi sadarboties. Vidus lomas spēlētājiem ir ļoti būtiski regulāri sadarboties ar citiem, kam ir tā pati loma, lai dalītos ar informāciju un kopīgi risinātu problēmas. Taču Vidus dzīvo pasaulē, kurā to rausta uz visām pusēm. Viņi bieži tiek ierauti atšķirīgo Augšu, Apakšu, Pasūtītāju un citu Vidus lomu spēlētāju atšķirīgo interešu virpulī. Viņi bieži metas risināt citu spēlētāju problēmas, padarot tās par savām. Kamēr viņi tā plosās starp „diviem dzirnakmeņiem“, īsti nespējot apmierināt nevienas puses vajadzības, ir grūti pildīt viņiem tik būtisko sistēmas savienotāja un integrētāja funkciju. Man gribas ticēt, ka Latvijā ir vairāk tādu novadu, kas, izvērtējot izmaiņas demogrāfiskajā un ekonomiskajā situācijā, ir savlaicīgi izveidojuši ilgtspējīgu vietējām vajadzībām atbilstošu skolu tīklu tā vietā, lai gaidītu, ka kāds no Augšas viņu vietā pieņems nepopulārus lēmumus. Esmu satikusi skolu direktorus, kas atzīst, ka līdz šim viņi naudu tā pa īstam nav rēķinājuši. Tas jau ir solis ceļā uz lielāku patstāvību un neatkarību lēmumu pieņemšanā.

Pasūtītāju unikālais devums spēcīgas sistēmas attīstībā ir viņu spēja kalpot kā sistēmas kvalitātes kontrolei. Viņi ir vislabākajā pozīcijā, lai izvērtētu sistēmas produktu un pakalpojumu kvalitāti. Pasūtītājiem ir iespēja sniegt sistēmai atgriezenisko saiti, piedāvājot konkrētus priekšlikumus uzlabojumiem. Taču Pasūtītāji dzīvo pamestības pasaulē. Viņi nesaņem produktus un pakalpojumus tādā kvalitātē, termiņos un par tādu cenu, kā vēlētos, tāpēc viņi pilnībā vaino nevis sevi, bet Piegādātāju sistēmu par piegādes trūkumiem. Šī gada augustā publiskotie DnB Nord Latvijas barometra dati[2] liecina, ka mazāk nekā 40% iedzīvotāju izglītības kvalitāti Latvijā vērtē pozitīvi, savukārt, vērtējot notiekošās pārmaiņas, 57% iedzīvotāju uzskata, ka izglītības sistēma tiek sagrauta. Nav labāka laika, lai vecāki un citi vietējās kopienas locekļi pildītu aktīvā Pasūtītāja lomu. Viņi var piedāvāt skolai idejas un atbalstu tās darba uzlabošanā un kā Pasūtītājs uzņemties līdzatbildību par galarezultātu — skolēnu mācīšanās pieredzi un sasniegumiem.

Man prieks, ka arvien vairāk vecāku un uzņēmēju iesaistās konkrētu skolu atbalstīšanā un kopā ar Piegādātāju meklē risinājumus. Kā piemērus šādiem Pasūtītāja—Piegādātāja kopīgi rastiem risinājumiem var minēt vietējo uzņēmēju un skolas kopīgi organizētās vieslekcijas, skolēnu mācību ekskursijas un prakses, pēc vecāku iniciatīvas un pieprasījuma organizētās maksas pagarinātās dienas grupas nepietiekama valsts finansējuma apstākļos. Tāpat minama atsevišķu ģimeņu un vietējās skolas sadarbība sekmīgas mājmācības nodrošināšanā gadījumos, kad ģimenes dažādu apsvērumu dēļ izvēlas savus bērnus nesūtīt valsts skolā. Iespējas vēl lielākai partnerībai šajā jomā slēpjas ikvienā nenotikušajā sarunā starp vecāku un skolotāju vai skolas vadību par skolēna mācīšanās pieredzi, tiešas sarunas un kopīgu risinājumu meklēšanas vietā izvēloties interneta portālu lappuses.

Jebkuras sistēmas, tajā skaitā Latvijas izglītības sistēmas, katra novada, katras skolas kā sistēmas, attīstības potenciāls ir tieši atkarīgs no mūsu katra spējas saredzēt un izmantot savas lomas proaktīvo potenciālu sistēmas attīstībā. Visiem spēlētājiem, saprotot, cik viegli rīkoties atbilstoši paradumam un ejot ierasti vieglāko ceļu, jāmācās ieņemt stingru alternatīvu pozīciju. Augšām tas nozīmē virzīt sistēmu un deleģēt atbildību par problēmu risināšanu pārējiem sistēmas spēlētājiem. Apakšām tas nozīmē uzņemties atbildību par savu stāvokli un nepieciešamajiem uzlabojumiem sistēmā. Vidus lomas spēlētājiem tas nozīmē uzturēt neatkarīgu viedokli un rīcību. Pasūtītājiem tas nozīmē būt iesaistītam piegādes procesā un darīt visu, lai viņi saņemtu gaidīto galarezultātu.

Barijs Ošrijs teiktu, ka mūsu refleksīvās rīcības ir paredzamas, taču tās nav neizbēgamas. Viņa piedāvātās proaktīvās lomas ir neparedzamas, taču iespējamas:

Jo labāk Augšas spēs pildīt savu virzītāja nevis visu problēmu risinātāja lomu,
jo labāka infrastruktūra, resursi un darba apstākļi būs Apakšām;
jo labāk Vidus spēs pildīt savu savienotājfunkciju,
jo vairāk laika Augšām būs nodarboties ar virzīšanu un jo labāku atbalstu Apakšas
saņems darīšanai;
jo labāk Pasūtītāji pildīs savu kvalitātes kontroliera lomu,
jo labāk visi iesaistītie zinās, cik labi sistēma darbojas.

Ir sācies jauns mācību gads. Jaunu iespēju laiks.

________________________

[1] Oshry, B. Seeing Systems: Unlocking the Mysteries of Organization Life. Berrett-Koehler Publishers, 2nd edition, 2007. – 272 pages.

[2] Dreijere, V. Aptaujā iedzīvotāju labāko vērtējumu saņem izglītība. Diena, 25.08.09.