Man šķita, ka esmu pārklausījusies. Bet, kad reklāma skanēja vēlreiz, sapratu — nē gan! Visu esmu dzirdējusi ļoti pareizi.

Optimistiska sievietes balss radio reklāmā bija ietrallinājusi, lūk, šādu vēstījumu, ko centīšos aptuveni atstāstīt. Krīzes laikā jums palīdzēs grāmata par pašdiagnostiku. Grāmatā uzzināsit, kā pēc izskata un organisma reakcijām noteikt, kāda slimība jums varētu būt un — kā to ārstēt.

Nu vienkārši lieliski! Ja nepietiek naudas ārstam, droši nopērc grāmatu, izlasi un pats sev nosaki ne tikai diagnozi, bet arī pats „izraksti” zāles. Ietaupīsi naudu un laiku, kas būtu ārstam jāatvēl.

Protams, šajā reklāmā, visticamāk, mēs neatradīsim, teiksim, maldinošu ziņu, kuras dēļ varētu būt pārkāpts Reklāmas likums. Taču, manuprāt, šāda reklāma ir dziļi neētiska. Kā reklāmdevējs var akceptēt šādu aicinājumu uz pašārstēšanos, ja Latvijā jau tāpat ir nepiedodami liels ielaisto slimību skaits? Par vēlu uzsāktās ārstēšanās dēļ mūsu valsts ir zaudējusi un turpina zaudēt savus cilvēkus, bet vienalga — grāmatas izdevēji, kaut tieši vārdos to nepasakot, taču faktiski mudina iedzīvotājus taupīt naudu un pie dakteriem neiet.

Jau tāpat mūsu valsts iedzīvotājiem, īpaši — pensionāriem un maznodrošinātajiem — arī līdz šim ir trūcis līdzekļu, ko atvēlēt ārstiem un zālēm. Un, cik noprotams no ziņām medijos, turpmāk situācija tikai pasliktināsies. Jau tagad to esmu izbaudījusi, vadājot pie dakteriem bērnu. Meitai vajadzīga ķirurga konsultācija. Ar ģimenes ārsta norīkojumu pie ārsta rindā jāgaida divi mēneši, jo dakteris mūs varēs pieņemt tikai septembra beigās. Labi, šī konsultācija vēl nav tik steidzama, varam pagaidīt. Bet mums ļoti steidzami ir vajadzīga alergologa palīdzība. Un atkal — piemēram, bērnu poliklīnikā par maksu pie ārsta varam tikt augusta vidū, bet ar norīkojumu — tikai oktobrī. Bet man tak tas bērns sarkanpleķains ir jau šodien! Protams, negaidīsim un rīt apmeklēsim alergologu privātpraksē, šķiroties no paprāvas naudas summas.

Ja klausītu reklāmas padomam, varētu jau nopirkt grāmatu un „pašdiagnosticēties”. Bet man tomēr ir svarīga mana bērna veselība. Tāpat kā mana, manu vecāku, citu tuvinieku un gala beigās — manas valsts visu iedzīvotāju veselība, par kuru bezatbildīgi ir paķiķinājuši izdevēji, kam svarīgi pārdot pēc iespējas lielāku grāmatas eksemplāru skaitu.

Ak, jā, — internetā sameklēju grāmatas anotāciju, kurā, starp citu, sacīts, ka grāmatā lasītājs atradīs ne tikai atbildes uz jautājumiem, kā atpazīt slimības, bet arī ieteikumus, kādos gadījumos jālūdz ārsta padoms un kādēļ nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos. Reklāmā par šo, protams, ne vārda. Jo krīze liek ne tikai pašārstēties, bet arī pārdot, un pārdot pēc iespējas vairāk, tāpēc uz reklāmas āķa ir uzkarināts vilinošais naudas taupīšanas tārps. Tikai žēl, ka šis tārps var iegrauzt ne tikai daža laba lētticīgāka lasītāja maciņu, bet arī — veselību.