Kā ar bitēm. Un varbūt pat vēl trakāk tagad ir ar domu par jauno sabiedrisko mediju. Neko nevar zināt — vai tādu veidot? Kā? Un varbūt nemaz arī nevajag un viss jāatstāj pa vecam?
Lēmums, ko darīt tālāk, ir jāpieņem un sabiedrībai jāizskaidro nesen ievēlētajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Un tā ir nonākusi neapskaužamā situācijā, jo saņēmusi vecās NEPLP rūgto mantojumu ar neizdarītiem un slikti izdarītiem darbiem, kuru labošanu spiež konkrēti termiņi, kā arī pār NEPLP ir pārgāzušies jaunie darbi. Un tā nu vienlaikus ir jādzēš gan ugunsgrēks, gan jāliek pamati saprātīgai elektronisko mediju attīstības politikai, gan arī vēl papildus tam pašiem ir savstarpēji vienam otru jāiepazīst un jāiemācās kopīgi strādāt, lai lēmumus pieņemtu nevis šauru politisko un biznesa interešu, bet tiešām sabiedrības vārdā.
Pa galvu, pa kaklu
Taču sabiedrisko mediju jautājums nenoliedzami patlaban ir kļuvis par karstāko kartupeli, kas vai nu ir jānorij vai, atvainojos, jāizspļauj. Aizgājusī Daces Bucenieces un Ābrama Kleckina vadītā NEPLP ir atstājusi vāji sagatavotu Jauna sabiedriskā medija izveides koncepciju, kas jau ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Tiesa, izsludinātais ir mazliet koriģēts Bucenieces vadītās darba grupas garadarba variants, jo pērnvasar, atklājot, cik neprofesionāli izstrādāta ir minētā koncepcija, procesā iesaistījās Kultūras ministrija, kurai minētais dokuments bija jāiesniedz valdībā. Koncepcijas sākotnējā variantā faktiski nebija uzrakstīta pat skaidra ideja, kāpēc Latvijā vajadzīgs jauns sabiedriskais medijs un kādam saturiski tam vajadzētu būt. Tā vietā bija plaši tehniski apraksti, kādas tehnoloģijas būtu nepieciešams iegādāties. Tas vedināja domāt, ka koncepcijas rakstītājiem kārtējo reizi ir pilnīgi vienaldzīgs sabiedriskā medija saturs, toties galvenais — lai par valsts naudu varētu kārtīgi izšiverēties, sapērkot tehniku bez īsta pamatojuma, ko tad un kā ar tās palīdzību rādīs un raidīs. Toties aprēķinātās summas bija iespaidīgas — aptuveni 42 miljoni latu. Pēc Kultūras ministrijas aicinājuma vairāki mediju eksperti ierobežotā laikā, cik bija iespējams, piekoriģēja koncepciju, piešķirot tai vairāk saturiskā pamatojuma, tomēr arī pašreizējais variants ir tālu no ideāla.
Jaunā NEPLP ugunsgrēka dzēšanas režīmā nu sasaukusi jaunu ekspertu darba grupu, kas sākusi izstrādāt jaunu koncepcijas piedāvājumu. Ugunsgrēka dzēšanas režīmā, jo ir cerība paspēt „ielēkt” Nacionālā attīstības plāna (NAP) „vilcienā” jeb, citiem vārdiem, NEPLP cer jaunā sabiedriskā medija koncepciju iestrādāt NAP, lai, iespējams, nākotnē medija izveidei dabūtu finansējumu.
Tomēr arī tagad ir daudz neskaidrību un neizdarītu lietu. Pirmkārt, pašai NEPLP pagaidām trūkst gan kopīga viedokļa, gan tāpēc attiecīgi arī — spēcīga un argumentēta pamatojuma, kāpēc Latvijā būtu vajadzīgs vienots sabiedriskais medijs. Protams, lai šādu pamatojumu sagatavotu, ir nepieciešams ilgs un pamatīgs darbs, apzinot Latvijas un citu valstu pieredzi, modelējot dažādus variantus un aprēķinot, cik kurš no tiem izmaksās un kurš būs visizdevīgākais auditorijai, tātad — Latvijas sabiedrībai. Tāpat nav skaidrs, vai jauno mediju veidos, sapludinot tikai daļu no Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) struktūrām un funkcijām vai vienkārši tehniski apvienojot abus medijus, vai arī sākot no nulles un veidojot pilnīgi jaunu mediju. Tās ir trīs atšķirīgas lietas, jo vienā, otrā vai trešā variantā attiecīgi veidosies atšķirīgs jaunais medijs.
Latvijas Radio protestē
No NEPLP dzirdēts — tik pamatīgam piegājienam nepietiek laika, jo jau līdz 2. aprīlim NEPLP jaunā koncepcija jāiesniedz NAP rakstītājiem. Tomēr varbūt der apstāties un padomāt — vai mums tiešām ir pa galvu, pa kaklu jāmēģina ielēkt braucošajā NAP vilcienā ar atkal labi nenostrādātu un nenoslīpētu dokumentu? Vai mums patiešām to vajag, īpaši, ņemot vērā, ka NAP veidotāji un Finanšu ministrija, kas ir apzinājuši visas uz NAP liktās cerības un finansiālās iespējas, būtībā nemaz tā īsti nesola Eiropas fondu naudu jaunajam sabiedriskajam medijam.
Varbūt tad šajā situācijā labāk būtu, ja darba grupa atbildīgi, mierīgi un pamatīgi uzrakstītu jauno koncepciju, tās veidošanā, cik iespējams, iesaistot gan sabiedrību, gan — pats galvenais — cilvēkus, uz kuriem ļoti tieši attiecas jaunā koncepcija. Un tie ir — LTV un LR darbinieki. Jo viņiem būs jāstrādā jaunajā apvienotajā medijā un no viņiem prasīs to ideju realizāciju un to saturu, ko paredzēs koncepcija.
Nav noslēpums, ka LR darbinieki kopumā ir pret LTV un LR sapludināšanu. Tas otrdienas, 27. marta, rītā uzskatāmi tika demonstrēts mazliet histēriskā LR rīta intervijā, iztaujājot NEPLP priekšsēdētāja vietnieci un LR kuratori Aiju Cālīti-Dulevsku un LR ģenerāldirektoru Jāni Siksni. Jāteic, LR darbiniekus var saprast, — koncepcijas izstrāde notiek tik īsā laikā un faktiski neiesaistot plašu abu mediju darbinieku loku, ka neko citu kā protestus mēs gaidīt arī nevaram. Tā taču ir ābeces patiesība — lai pārliecinātu mērķgrupu, ka jaunais projekts būs labāks un izdevīgāks par veco, cilvēki ir jāiesaista procesā un ar viņiem ir jārunā. Viņiem ir jāparāda gan plusi, gan mīnusi. Ir jāuzklausa viņu domas un jāņem tās vērā. Un kopīgi ir jāmeklē risinājums.
Skaidrs, ka īsā laikā to izdarīt pagrūti, bet tad varbūt der piebremzēt un tempu palēnināt. Ja nav izredžu jaunajam medijam dabūt finansējumu no struktūrfondiem, tad apstājamies, apsēžamies un sākam visu no nulles. Lēni. Mierīgi. Toties kvalitatīvi. Šā rīta radio intervija jau radīja priekšstatu, ka abas puses runā katra savu, neklausoties, ko otrs saka. Nevajadzētu situāciju sakarsēt līdz tādai pakāpei, kad emociju, baiļu, ietiepības vai vēl sazin kā dēļ vienam otru vairs vispār nebūs iespējams sadzirdēt.
Lielās cerības
Jaunā NEPLP neapšaubāmi ir galvastiesu pārāka par Bucenieces faktiski vadīto. Tur ir cilvēki, kas godprātīgi grib darīt savu darbu un kuriem no tiesas interesē elektronisko mediju vides sakārtošana. Tāpat vismaz pagaidām mēs neesam manījuši slēptās politiskās intereses, ko partijas gribētu bīdīt caur NEPLP. Bet, protams, nekad neko nevar zināt. Kā ar bitēm. Tāpēc ir jātur acis un ausis plaši vaļā.
NEPLP ir jāapzinās, ka uz jauno sastāvu tika liktas būtībā nepamatoti lielas cerības, tāpēc tās darbus arī vērtēs daudz kritiskāk nekā priekšgājēju veikumu. Taču pats galvenais — šajā troksnī, steigā un stresā neaizmirst, ka jaunais medijs, lai kāds tas beigu beigās sanāktu, būs radīts ne jau NEPLP, ne LTV, ne LR un arī ne mediju ekspertu labumam, bet gan Latvijas sabiedrībai. Cilvēkiem, kas tādā vai citādā veidā maksās par jauno mediju un kuriem tāpēc ir svarīgi, lai jaunais medijs strādātu daudz labāk nekā patlaban atsevišķi to dara LTV un LR.