Atslēgvārdi:

Zināšanas – dzīvei vai diplomam? 2

Nelielās klasēs veidojas ģimeniska atmosfēra un draudzīgas attiecības starp skolēniem un skolotājiem, bet šāda vide mācību darbam nav pietiekami stimulējoša. Diemžēl darba dzīvē visus sagaida nežēlīga konkurence, un tikai spēcīgākie spēs sasniegt augstus mērķus.

Iesaki citiem:
Gatavs 255x203
Foto:AFI

Izpratne par to, kas ir kvalitatīva izglītība, ir nemitīgā mainībā. Vai tā ir zināšanu kopums atsevišķos mācību priekšmetos, informācijas apjoms – enciklopēdiskas zināšanas visos virzienos, vai tā ir uz zināšanām balstītas prasmes un iemaņas, gatavība turpmākajā dzīvē patstāvīgi un nemitīgi papildināt savu bagāžu. Mainās arī skolas loma – vai nu nodrošināt nemitīgu faktu apjoma palielināšanu visos mācību priekšmetos, vai iemācīt pašu galveno – prasmi iegūtās zināšanas pielietot dzīvē nestandarta situācijās, spēt patstāvīgi atrast vajadzīgo informāciju un to interpretēt.

Līdz ar nemitīgo informācijas apjoma palielināšanos ir skaidrs, ka neviena skola nespēs nodrošināt visu vajadzīgo dzīvei. Tieši tāpēc arvien svarīgākas kļūst prasmes atrast informāciju, atlasīt vajadzīgo un to pielietot. Tieši šādas prasmes un iemaņas no skolas absolventiem gaida darba tirgus. Ar to negribu teikt, ka akadēmiskās zināšanas nebūtu vajadzīgas.

Diemžēl pašreizējās mācību programmas joprojām no skolēniem prasa faktu un formulu iegaumēšanu, mazāk uzmanības veltot to interpretācijai.

Spēju patstāvīgi strādāt veicina aktīvo mācību metožu pielietošana mācību procesā. Tās mudina, pat piespiež skolēnus domāt, patstāvīgi izteikt savu viedokli, meklēt netradicionālus risinājumus. Diemžēl šādas metodes ir ļoti laikietilpīgas, skolotājam gan sagatavojot stundas, gan arī tās vadot. Visam pāri kā Damokla zobens karājas mācību priekšmeta standarts un valsts pārbaudes darbi ar savām nepielūdzamajām prasībām. Lai skolotāji būtu gatavi šīs jaunās metodes ieviest, viņiem nepieciešams nemitīgi paaugstināt savu kvalifikāciju. Tas savukārt prasa ievērojamu laiku. Diemžēl skolotāji elementāras izdzīvošanas dēļ ir spiesti strādāt divkāršu slodzi, līdz ar to laika kļūst vēl mazāk. Veidojas apburtais loks – pārslogoti skolotāji, maz ieinteresēti savu darbu pilnveidot, pārslogoti skolēni, kuri nav gatavi risināt ikdienišķus uzdevumus, kurus tiem piespēlēs dzīve.

Otrs svarīgs aspekts, manuprāt, ir mācību priekšmetu sistēma. Skolēni mācās atsevišķus mācību priekšmetus, un atrautība no dzīves tikai palielinās. Vienā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas viņi nespēj pielietot citā, jo neredz kopsakarības. Tas arī ir iemesls, kāpēc skolēni netiek galā ar uzdevumiem, kuros nepieciešams apvienot zināšanas no dažādiem mācību priekšmetiem. Ar šādiem uzdevumiem galā tiek tikai labākie skolēni. Kā parādīja nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development - OECD) pētījums Zināšanas un prasmes dzīvei, Latvijā polarizācija starp labākajiem un sliktākajiem skolēniem ir ļoti liela. Patiesībā vajadzētu attīstīt tieši vidējo un vājāko skolēnu prasmes un iemaņas, lai nākotnē neveidotos darba tirgum nederīga jauniešu masa. Vajadzētu attīstīt profesionālās izglītības tīklu, lai jaunieši ar ne tik labiem mācību sasniegumiem varētu atrast sev atbilstošu arodu.

Skolās arvien populārāki kļūst dažādi testi, kur skolēnam no piedāvātajām atbildēm jāizvēlas pareizā. Tas nekādi neveicina domāšanas attīstību, patiesībā tas ir tikai atpazīšanas līmenis. Tāpat ļoti populāras ir rakstiskās atbildes pat tādos mācību priekšmetos, kuri tradicionāli prasa mutisku atbildi, prasmi izteikt savas domas, aizstāvēt viedokli, skatīt lietas kopsakarībās. Rakstiskas atbildes nedod iespēju pārējiem skolēniem sekot līdzi atbildei, salīdzināt, analizēt, piedalīties diskusijās. Zemais lasītprasmes līmenis norāda uz skolēnu nespēju atlasīt faktus, tos interpretēt, saskatīt kopsakarības.

Pētījums uzskatāmi parādīja lielo skolu pārākumu pār mazajām lauku skolām. Protams, ne jau skolēnu skaitā ir lietas būtība. Lielās skolas ir spējīgas piesaistīt labākus skolotājus, nodrošināt labāku mācību materiālo bāzi un labvēlīgāku mācību vidi. Manuprāt, lietderīgāk ir koncentrēt materiālos resursus lielās vidusskolās un ģimnāzijās ar daudzām paralēlklasēm, nevis sadalīt nabadzību sīkās daļās. Ar to es neuzskatu, ka būtu jālikvidē visas lauku skolas vai Rīgā jāatstāj tikai viena milzīga skola. Tomēr domāt par skolu tīkla optimizāciju gan ir nepieciešams. Tas pats attiecas uz klašu piepildījumu – nelielās klasēs parasti veidojas ģimeniska atmosfēra un draudzīgas attiecības starp skolēniem un skolotājiem, bet šāda vide mācību darbam nav pietiekami stimulējoša. Diemžēl darba dzīvē visus sagaida nežēlīga konkurence, un tikai spēcīgākie spēs sasniegt augstus mērķus.

Pētījums parādīja meiteņu pārākumu pār zēniem. Meitenes vienmēr ir bijušas apzinīgākas, centīgākas un izpildīgākas. Savukārt zēni izceļas ar lielāku brīvdomību un prasmi “izdzīvot” ar mazāku enerģijas patēriņu. Tomēr darba tirgū aina ir pretēja – neskatoties uz sieviešu augstāko izglītības līmeni, galvenokārt vīrieši ieņem svarīgus amatus un ir labāk atalgoti. Acīmredzot labas atzīmes skolas liecībā negarantē panākumus dzīvē.

Patīkami, ka Latvijas skolēni izceļas ar klasiskās kultūras aktivitātēm – muzejiem, grāmatām, teātri u.c. Žēl, ka vispārējas tautas nabadzības apstākļos šīs vērtības nav pieejamas visiem, kuri to vēlētos.

OECD pētījums ir mūsu valstij ļoti nozīmīgs. Zemie skolēnu sasniegumi ir signāls, ka ar mūsu izglītības sistēmu un valsts politiku viss nav kārtībā. Patiesībā, vājie punkti ir parādīti, atliek vienīgi izstrādāt atbilstošu izglītības politiku, lai situācija uzlabotos.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 21.02.2002 09:53
Nākotnes Sekas Ir Jāievēro



Vērtīgas pārskats no Sarmītes Veģeres. Diezgan daudz rakstā ir ko sagremot.



Sagatavojot skolēnus dzīvei, termiņš kvalitātīvs ir relatīvs un nevis absolūts vārds. Daudz jav atkarājās no skolotājiem un skolotāju spējām. Motivēšana skolotājiem rodas no vairākām ietekmēm: sabiedrības respekts, skolēnu attiecības, peljņas, iespējas, personīgs guvums, utt. Šai ziņā vispār ir jāgūst lielāku atbalstu no valdības un no sabiedrības lai apstākļus izglītībai uzlabotu. Ar improvizācijām vajag vairāk altruistus skolotājos un sabiedrības sastāvā, bet tomēr tā ir iespēja.



Bērns, jaunietis un pieaudzis kāpeniski iemācās, saprot un spēj atbildēt uzjautājumiem ar saprāta atīstīšanu sekojoši: kas, kā un kāpēc. Tādā pašā pamatā sistēmas dati veido informāciju atbildot uz jautājumiem – kas, ko, kāds – no tā veidojas zināšana atbildot uz jautāmjumiem – kā, kādā veidā – un no zināšanas veidojas gudrība ar ko attīstījies cilvēks spēj atbildēt uz analiskiem jautājumiem – kādēļ, kāpēc? Galvanais ir veicināt skolēnos spējas domāt un jautāt. Tad seko spējas atbildēt uz jautājumiem un šai ziņā galvano lomu uzņemas skolotāji bet arī citi skolēni, un caur citām pieejām un nodarbībām.



Mācību priekšmetu sistēma un profesionālās izglītības tīkls kuri tika minēti aprakstā kā nepieciešami lai attīstītu skolēniem nakotnes izdevības varētu ietilpst plašākā kolektīvā datu bazē kurā var kopot arī skolotāju zināšanas un pieredzes. Ar visu zināšanas vadības sistēmu (knowledge management) var panākt iepriekšejo sistēmu prasības, iegūt labākas atiecības un mācības processus, ietaupīt laiku un naudu, skolotajiem nebus vienmēr vecas mācības kursi no jauna jāizgudro, veidot izglītības kompetences, uc.



Mācības vispirms vajag fokusēt uz dzīves pamata veidošanu. Jā, daudziem diploms atslēdz darba iespējas, bet ir arī entreprenieri kuri iztiek bez diplomiem. Piemēram Bils Geits (Bill Gates) no Mikrosofta, pasaules bagātākais cilvēks; Stīvs Ģobs (Steve Jobs) no Apple Computer, uc. pierāda kad cilvēks var tomēr tikt dzīvē uz priekšu bez diplomas.



Blakus klases macībām un darbiem ir iespēja gūt praktiskas pieredzes aktīvās jauniešu organizācijās, sabiedrībās kas papilda skolas mācības un dod iespējas tas praktizēt kas nevienmēr skolas ietvaros ir panākams. Skolām ir savs atmosfērs un kultūra kurā ir ierasti ierobežojumu – skolotāji, grāmatas, klases telpas, disciplīna, skolēna katēdri, pat labratorijas, uc. Viena no lielākām labratorījām vajadzētu būt pieeja datoriem.

Skolēnu izglītošanai vajadzētu ņemt vērā kad izglītības iespējas varēs izlietot visā pasaules mērogā un nevis tikai koncentrēties uz darba iespējaam Latvijas robežās. Latvija ir mazvalsts kurai ir sevišķi labas izdevības konkurēt globālā mērogā caur biznešu nišniem piemēram kā tehniskām servīzēm kā sistēmu atbildības, vadības un progrāmēšanu. Tieši šajās nozarēs var gatavot latvijas skolēnus, mūsu jaunās pāudzes. Vajag domāt globāli un nevis tikai lokāli.

Ārpūs skolas ir vairākas jauniešu organizācijas kas sniedz iespējas skolas mācības un pieejas sabiedrībai un dzīvei attīstīt prakstiskā veidā. Es ieteiktu katram jaunietim paintresēties par Latvijas Skautu un Gaidu Centrālo Organizāciju (LSGCO) kurai www lapa ir sekojoša http://www.lsgco.bkc.lv/ Skautisms ir pasaules jaunatnes organizācija kas sadarbojas kopā ar jaunatni veidojot viņos vispusību, atbildību; attīsta jauniešu sadarbības un vadības spējas, dod iespēju dzīvot dabiskos elementos, nodarboties ar ikdienas praktiskām prasībām caur vairākiem arodiem, kopt savas interses plašā mērogā, utt. Šī organizācija ir vērts jaunieša svars zeltā.



Latvijas nākotne atkarājas no viņas jaunākām paudzēm, bet diemžēl Latvijas valdība šaiziņā to nav nozīmīgi vērtējuse. Kaut runāts ir, kad nāk pie darīšanas tad tomēr izglītība nav bijuse prioritāte. Cerība nav metode.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Klavs Sedlenieks 20.02.2002 14:04
Grūti piekrist viedoklim, ka lielas skolas (lielas klases) tikai sava lieluma dēļ sniegtu kvalitatīvāku izglītību. Pirmos astoņus skolas gadus pavadīju klasē, kurā bez manis bija vēl 42 skolēni. Bez mūsu klases - vēl trīs paralēlklases. Vidusskolā man bija iespēja pāriet uz skolu, kur manā klasē mācījās tikai 15 skolēnu. Domāju, ka mani nekādā veidā nestimulēja milzīgais bars, kurā nācās eksistēt pirmos astoņus gadus. Turpretī vidusskolā sapratu, ka ir iespējams arī mācīties.

Autore raksta: "nelielās klasēs parasti veidojas ģimeniska atmosfēra un draudzīgas attiecības starp skolēniem un skolotājiem, bet šāda vide mācību darbam nav pietiekami stimulējoša." Gara acīm redzu savu milzīgo pamatskolas klasi un bieži vien naidīgos skolotājus. Iespējams, ka dažam labam šāda atmosfēra arī šķita stimulējoša un veicināja prasmi izteikties, komunicēt un aizstāvēt savas idejas. Man - ne.

Salīdzināt lielās Rīgas skolas un mazās lauku skolas un teikt, ka zināšanu kvalitātes atšķirības ir jāskaidro ar to izmēriem būtu tik pat nepareizi, kā teikt, ka laukos cilvēki apmeklē mākslas izstādes daudz retāk, nekā rīdzinieki, jo lauciniekiem nav intereses par mākslu.

Saistītie raksti