Atslēgvārdi:

Zilās ES ugunis pamazām dzēš

Esam nosprauduši mērķi pāris mēnešu laikā sagatavot dokumentu, kurā formulētas mūsu valsts intereses, un tad nodot to sabiedriskai apspriešanai. Rezultātā varētu tapt nevis papīrs papīra pēc, bet dokuments, kas tiešām atspoguļotu, kas mūsu valstij ir svarīgs.

Iesaki citiem:

Intervija ar Eiropas lietu biroja vadītāju Sanitu Pavļutu.


Līdz 1. maijam, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, atlicis pavisam maz laika, taču darāmo darbu gan vēl daudz. Jau zināmajām bažām par kavēšanos ar struktūrfondu apgūšanā iesaistīto institūciju akreditāciju un līdz ar to kavēšanos ES fondu apgūšanā, klāt ir nākusi jauna atskārta, ka vēl nepieciešams pieņemt aptuveni 200 normatīvo aktu. Premjerministrs Indulis Emsis izteicies, ka Latvija tagad “deg zilās ugunīs”, bet zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzinis, ka iekavētie darbi var būtiski ietekmēt Latvijas uzņēmējus, ir iespējama pat ES iekšējā tirgus slēgšana mūsu komersantiem. Lai noskaidrotu situācijas nopietnību, nepieciešamo normatīvo aktu svarīgumu, iespējamo Latvijas darba stilu, kļūstot par ES dalībvalsti, uz sarunu aicinājām Eiropas lietu biroja vadītāju.


Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē Jūs norādījāt uz nepieņemto normatīvo aktu daudzumu. Protams, apjoms ir ievērojams, bet svarīgi arī, cik tie ir svarīgi. Proti, tas ir sīks tehnisks regulējums vai liela, vēl diskutējama lieta, kas var attiekties uz būtisku iedzīvotāju daļu vai lielām finansu interesēm?

Normatīvie akti, kas vēl nav pieņemti, ir dažāda svarīguma. Ir tādi, kas ir tiešām nopietni, un ir arī tehniska rakstura. Piemēram, sīks tehnisks regulējums nozīmē, ka likumā mainās deleģējums. Savukārt nopietnos normatīvos aktus varam nosacīti iedalīt divās daļās. Pirmkārt, tie ir darbi, kuru neizdarīšanas gadījumā var rasties sekas, piemēram, uzņēmējiem, kuri pēc 1. maija vai nu netiek pāri robežai, vai arī nevar produkciju tirgot, jo viņiem nav licences. Tātad, ja netiek pieņemti šādas pakāpes normatīvie akti, tad tas ir ļoti nopietni. Otrkārt, var tikt iekavēti tādi darbi, kas var radīt sekas pret Latvijas valsti, piemēram, soda naudas. Tomēr es nedomāju, ka līdz tam varētu nonākt, jo jāatceras, ka nekas no ES puses netiek darīts uzreiz. Taču jāatzīmē, ka pret valsti var vērsties ne tikai ES, bet arī uzņēmēji, ja kaut kas nav izdarīts un rada zaudējumus biznesam.

Bez tam jāatzīmē, ka par nopietniem uzskatāmi arī tādi darbi, uz kuriem Eiropas Komisija norādījusi monitoringa ziņojumā par Latviju. Šeit kā piemēru varu minēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumu.

Pagaidām viss tiek darīts, lai situāciju labotu. Daudzi normatīvie akti ir nodoti izskatīšanai Ministru kabinetā vai Saeimā, tomēr ir jāskatās, lai mēs laicīgi visu pagūtu izdarīt. Piemēram, pagājušajā nedēļā Ministru kabinets pieņēma visus nepieciešamos normatīvos aktus saistībā ar veterināro likumdošanu. Tas bija nopietns jautājums, kas saistīts ar iekšējo tirgu.


Vai šos nepadarītos darbus ir iespējams izpildīt līdz iestāšanās brīdim?

Es domāju, ka tas nav nereāli. Paskatoties Ministru kabineta darba kārtību, redzams, ka ik nedēļas tiek pieņemts ievērojams daudzums normatīvo aktu. Turklāt ir zināms, ka Ministru kabinets tagad uz sēdēm sanāk ne tikai otrdienās, bet arī ceturtdienās. Es gribētu teikt, ka, ja labi grib, to var izdarīt. Es vismaz gribētu cerēt.

Daudz darba tiešām ir atlicis uz pēdējo brīdi. Dokumentiem, kas gatavoti pēdējā brīdī, savukārt traucē smagnējais starpministriju saskaņošanas process. Tas gan tagad speciāli ir vienkāršots, lai darbi noritētu ātrāk. Savukārt tad, kad dokuments tiek iesniegts Kabinetā, viss norit ātri. Tātad galvenais ir dokumentus kārtīgi saskaņot un sagatavot.


Jūs minējāt, ka ir vienkāršota dokumentu saskaņošana, lai sekmētu normatīvo aktu pieņemšanu. Turklāt viss notiek lielā steigā. Vai šādā situācijā nevar rasties problēmas ar pieņemto lēmumu kvalitāti?

Es domāju, ka atbildēt “necietīs nemaz” būtu pārdroši. Savukārt teikt, ka “cietīs ļoti” arī negribētos. 1. maijā viss nebeidzas. Mums ir svarīgi izdarīt tā, lai nebūtu zaudējumu. Ir ļoti iespējams, ka kāda kļūda normatīvajos aktos būs un tā būs jālabo. To es neizslēdzu. Svarīgi, lai cilvēki neizjustu sekas un lai nebūtu sankcijas pret valsti.


Vai ir iespējams publiski iepazīties ar tiem normatīvajiem aktiem, kas vēl pieņemami līdz 1. maijam?

Varu ieteikt izmantot tikai parastos avotus – Ministru kabineta un Saeimas mājaslapas.


Vai problēmas, ko mēs šobrīd pārdzīvojam ar gatavību ES, ir šādā sakāpinātā veidā vērojamas tikai pie mums? Vai arī citās kandidātvalstīs situācija ir līdzīga?

Situācija visās topošajās dalībvalstīs ir līdzīga. Mēs ne ar ko īpašu neatšķiramies.


Izskan viedoklis, ka pašlaik Latvijā nodarbojas ar ugunsgrēka dzēšanu, proti, darām iekavēto, bet tekošie darbi tiek atlikti malā. Cik pamatots ir šāds viedoklis?

Es tam īsti negribētu piekrist. Gadiem ilgi ministrijas un citas institūcijas ir strādājušas pie likumdošanas saskaņošanas un ieviešanas. Tagad palikusi tikai “aste” - darāmais pēdējām pāris nedēļām. Noteikti kaut ko varēja izdarīt arī ātrāk, bet tas netraucē fundamentālo darbu veikšanu. Tie nav vieni un tie paši cilvēki, kas visu dara.

Kā jau teicu – 1. maijā nekas nebeidzas. Process turpināsies, jo ir gana daudz lietu, kas nav tik būtiskas vai kurām termiņš ir tālāks.


Vai politiskā un ierēdņu līmenī ir analizēts, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies? Vai tiek domāts par kādām pārmaiņām sistēmā, kas nodrošinātu, lai līdzīgs ugunsdzēsības režīms nebūtu mūsu patstāvīgais darba stils ES?

Manuprāt, ņemot vērā 1. maija straujo tuvošanos, labāk ir domāt, ko sakārtot, nevis meklēt vainīgo, kas un ko nav izdarījis. Ja skatāmies, kur visvairāk darbu ir atlicis, tās ir jomas, kurās visvairāk arī bija jāizdara. Piemēram, zemkopība ir sektors, kur darāmā bija ļoti daudz. Tāpēc nav korekti teikt, ka konkrētam sektoram ir palicis vairāk darāmā, jo tie ir slikti strādājuši. Varbūt vājā vieta ir cilvēku resursi. Galu galā šajā jomā ir daudz darāmā, līdz ar to viņiem nepieciešams vairāk cilvēku un tiem ir jābūt kompetentiem. Pēdējais attiecas uz visām jomām.


Tātad pagaidām esam ieslēguši ugunsdzēsības režīmu un dzēšam zilās ugunis. Vai šāds darba stils tiks izmantots arī vēlāk – iestājoties ES?

Es domāju, ka nē. Tādā režīmā ilgi neviens neizturēs. Tas, ko mēs tagad darām vai pabeidzam darīt, ir tas, ko ES ir darījusi gadu desmitus. Pēc tam darba ritms būs atšķirīgs. Arī tagad mūsu cilvēki brauc uz darba grupu sanāksmēm un tamlīdzīgi, kur esam iesaistīti tiesību aktu izstrādē jau no paša sākuma.


Kādu Eiropas lietu biroju Jūs vēlētos veidot? Kādus redzat tā tālākos uzdevumus?

Eiropas lietu biroju es gribu redzēt, pirmkārt, kompetentu. Jāatceras, ka ES jautājumi vairs nebūs ārpolitiski, bet gan iekšpolitiski jautājumi. Ļoti daudzas institūcijas ir atbildīgas par kaut ko. Piemēram, Tieslietu ministrija ir atbildīga par tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroli, katra nozares ministrija savukārt ir atbildīga par savu sektoru, Ārlietu ministrija – par pozīciju koordināciju, Valsts kancelejas Komunikāciju departaments – par sabiedrības informēšanu, Finanšu ministrija – par struktūrfondiem utt. Tātad katram ir sava joma, bet tas, kas nedaudz klibo, ir “kopējās bildes” trūkums. Tas arī ir Eiropas lietu biroja uzdevums. Bez tam mēs rūpējamies par premjerministra sagatavošanu Eiropadomei un visas informācijas nodrošināšanu ES kontekstā. Tāpat sen jau tiek runāts par to, ka vajadzētu izstrādāt un apkopot nacionālās intereses. Vēl būtiski uzdevumi mums ir saistīti ar plašākiem ES jautājumiem – Lisabonas stratēģiju un finanšu perspektīvu 2007. – 2013. gadam.

Pagaidām birojā strādājam pieci cilvēki. Drīzumā mums pievienosies arī sestais, bet es domāju, ka mums vēl būs nepieciešami cilvēki. Skaidrs, ka ir jāaug, bet labāk ir augt pamazām un ar kvalitāti, nevis izveidot lielu biroju un tad skatīties, ko tas darīs.


Nesen izskanēja ziņa, ka jaunieceltais Ministru prezidents teicies pārskatīt vairāku iepriekšējās valdības laikā izveidotu biroju darbību, tajā skaitā Eiropas lietu biroja.

Es domāju, ka atslēga šeit slēpjas vārdā birojs. Cita iemesla tam nav. Protams, Ministru prezidents ir tas, kurš spriež, bet, manuprāt, tas nebija attiecināts uz šo biroju.


Kā notiks valsts nacionālo interešu formulēšana?

Jā, tā ir viena no Eiropas lietu biroja funkcijām. Esam nosprauduši mērķi pāris mēnešu laikā sagatavot dokumentu, kurā formulētas mūsu valsts intereses, un tad nodot to sabiedriskai apspriešanai. Par to varētu izteikties akadēmisko aprindu pārstāvji, mediji, nevalstiskās organizācijas kā arī citi interesenti. Rezultātā varētu tapt nevis papīrs papīra pēc, bet dokuments, kas tiešām atspoguļotu to, kas mūsu valstij ir svarīgs.


Vai tiek domāts arī par to, kāda būs Latvijas stratēģija savu interešu aizstāvībai ES?

Pirmkārt, jau tagad ir skaidrs, ka Latvija ir maza valsts un tā nevar rūpēties par visu. Tas nozīmē, ka mums ir jāizvēlas prioritārās jomas, kurām koncentrējam spēkus. Tāpat mums ir jāizvirza mazāk svarīgās jeb neitrāli svarīgās jomas, kurām mēs sekojam līdzi un zinām, kas notiek, bet neko īpašu necenšamies panākt.

Runājot par stratēģiju, jāatceras, ka tikai viena jautājuma daļa ir, ko darīt Briselē. Ne mazāk svarīgs ir jautājums, ko darīt šeit pat Latvijā, lai būtu atdeve. Piemēram, viena lieta ir prasīt daudz Eiropas naudas, bet kaut kas cits ir spēt to prasmīgi izmantot.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!