Raksts

Ziemeļu paradīze — Dānijas laimes recepte


Datums:
03. janvāris, 2016


Autori

Iveta Kažoka


Foto: PROHibaHaba

Iedomājieties valsti, kur tikai katrs simtais iedzīvotājs nav apmierināts ar savu dzīvi, savukārt trīs ceturtdaļas šīs valsts iedzīvotāju socioloģiskajās aptaujās apgalvo, ka ar dzīvi ir ĻOTI apmierināti!

Jaunākie Eiropas Savienības sabiedriskās domas aptaujas jeb Eirobarometra dati liecina — 2015.gadā Dānijas iedzīvotāju augstais savas dzīves novērtējums bija sasniedzis teju nepārspējamu līmeni. Eiropas Savienībā vidēji tikai 23% iedzīvotāju ir drosme apgalvot, ka viņi ir ļoti apmierināti ar savu dzīvi, un tieši tāpēc Dānijas rādītājs — 75% — ir fenomenāls. Nākamie sarakstā ir Nīderlandes (52%) un Zviedrijas (48%) iedzīvotāji, un tie krietni atpaliek.

Vai šā gada Eirobarometra rezultāti pārsteidz? Nē. Pasaulē populārākie plašsaziņas līdzekļi un blogeri, meklējot iedvesmu, jau vairākus gadus sajūsmināti raugās uz ziemeļvalstīm — Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Somiju un Islandi.

Papētot plašāk, var secināt, ka pasaulē Eiropas ziemeļvalstis visvairāk apbrīno par trim 21.gadsimta sasniegumiem: pirmkārt, par somu izcilajām skolām, otrkārt, par ziemeļvalstu kultūras produktiem — filmām un detektīvromāniem — un, treškārt, par laimes zemes Dānijas fenomenu.

Dānijas unikālā stāsta pirmos aizmetņus varēja manīt jau pirms teju piecdesmit gadiem. Pirmās tālaika aptaujas uzrādīja, ka šai sabiedrībai ir īpašas attiecības ar laimi, proti, dāņi augsti novērtēja savu dzīves kvalitāti. Taču laimes tēma pasaules sabiedrības apziņā aktualizējās tikai šajā gadsimtā, kad arvien vairāk starptautisku organizāciju un ekspertu, vērtējot dažādas sabiedrības, vairs nevēlējās ierobežot savu analīzi tikai ar ekonomisko sasniegumu salīdzināšanu.

Galu galā pasaulē ir ne mazums sabiedrību (piemēram, turīgās naftas eksportētājvalstis), kuru iekšzemes kopprodukts ir augsts, taču iedzīvotāju dzīves kvalitāte — zema!

Meklējot alternatīvas iekšzemes kopproduktā balstītajiem kritērijiem, eksperti raudzīja pēc rādītājiem, kas raksturotu cilvēku apmierinātību ar savu dzīvi un ļautu salīdzināt sabiedrības, pamatojoties uz laimes, nevis ekonomikas kopproduktu.

2012.gadā, Apvienoto Nāciju Organizācija publicēja savu pirmo Pasaules laimes ziņojumu (World Happiness Report). Dānija tajā ierindojās pirmajā vietā, un, pat ja šobrīd Dānija ne visos laimes sajūtu raksturojošos indeksos un reitingos ieņem pirmo vietu (piemēram, ANO 2015.gada reitingā Dāniju ir pārspējušas Šveice un Islande), tā stabili ir pasaules laimīgāko valstu pieciniekā.

Dānijas fenomenu nu jau vairākus gadus analizē zinātnieki un sabiedrisko procesu analītiķi. Viņu mērķis — izprast cēloņus un izskaidrot Dānijas sabiedrības fenomenālo apmierinātību ar savu dzīvi. Šobrīd, 2015.gada nogalē, skaidrojuma joprojām nav jeb, precīzāk, ekspertu kopiena ir secinājusi, ka Dānijas laimes receptes pamatā ir daudz dažādu ingredientu un ka starp šiem ingredientiem nav vienkāršu attiecību. Nevar apgalvot, ka viens faktors būtu ievērojami svarīgāks par kādu citu.

Zinātnieki un Dānijas eksperti joprojām spriež par faktoriem, bez kuriem tik veiksmīgu sabiedrību izveidot nebūtu bijis iespējams. Piemēram, vai savstarpējā uzticēšanās bija priekšnoteikums plašas sociālās drošības sistēmas izveidei (izmantojot nodokļus, lai pārdalītu lielāko daļu iedzīvotāju ienākumu), vai arī gluži otrādi — sociālās drošības sistēma sekmēja solidaritāti sabiedrībā?

Dāņu apmierinātības cēloņi ir politiski nozīmīga tēma arī pašiem dāņiem, diskutējot par iespējamām nodokļu sistēmas reformām vai migrāciju.

Tēmas aktualitāte pašā Dānijā ir saprotama — galu galā, ja nav skaidras izpratnes par to, kas valsti padara iedzīvotājiem tik tīkamu, tad jebkura pārmaiņa ir riskanta, jo var iznīdēt šīs sabiedrības laimes esenci. Jāpiemin arī bieži apspriestais, taču daudzu apšaubītais Dānijas fenomena skaidrojums, proti, Dānijas fenomenu mēdz skaidrot ar apstākli, ka dāņiem salīdzinājumā ar citu valstu iedzīvotājiem neesot sevišķi augstu prasību.

Apzinoties, ka skaidrības par vissvarīgākajiem laimes ingredientiem nav un tuvākajos gados, visticamāk, nebūs, es piedāvāju savu Dānijas laimes receptes versiju.

1. Iedzīvotāji, kas uzticas cits citam

Absolūtais iedzīvotāju vairākums (dažas aptaujas liecina — pat 88% iedzīvotāju) Dānijā uzskata, ka cilvēkiem var uzticēties. Tik augsti savstarpējās uzticēšanās rādītāji pasaulē ir vēl tikai Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā. Par lielu savstarpējo uzticēšanos liecina vairākās valstīs īstenotie sociālie eksperimenti. Piemēram, eksperimenta organizētāji ar nodomu atstāja naudas makus sabiedriskās vietās, un tikai Dānijā un Norvēģijā visi “pazaudētie” naudas maki tika atdoti to īpašniekiem.

2.Valsts institūcijas, kas teicami funkcionē

Dānijā 89% iedzīvotāju — augstākais rādītājs Eiropas Savienībā šogad — ir apmierināti ar to, kā valstī funkcionē demokrātija. Dānijas iedzīvotāji, tāpat kā citu Eiropas ziemeļvalstu pilsoņi, uzticas arī valsts tiesu sistēmai (pirmā vieta ES), valdībai (otrā vieta ES) un parlamentam (trešā vieta ES).

Korupcijas uztveres indekss liecina, ka Dānija ir teju brīva no korupcijas — pasaulē nav citas valsts, kur tik niecīgs skaits cilvēku jūt korupcijas ietekmi. Dānijā ir arī zems noziedzības līmenis.

3. Labs profesionālās un privātās dzīves līdzsvarojums

Dānijas iedzīvotājiem ir daudz brīva laika, ko veltīt ģimenei un vaļaspriekiem. Darba nedēļa šajā valstī ir viena no īsākajām pasaulēm — vidēji 37 stundas (vēl mazāk ir tikai Nīderlandē), savukārt atvaļinājumi ir ilgi. Līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi darba ņēmējam Dānijā nav grūti. Piemēram, darba devēji ir saprotoši, ja darbiniekam ir jādodas prom agrāk, lai laikus pagūtu uz svinībām vai bērnu pasākumu. Daudziem ārpus pilsētas ir vasarnīca.

“Vidējais dānis” līdzdarbojas vairākās nevalstiskās organizācijās, interešu klubos un citās brīvā laika pavadīšanas kopienās, turklāt iedzīvotāju tīklošanās aktivitātes naski atbalsta Dānijas pašvaldības.

4. Maz ar ekonomisko nenoteiktību saistītu stresoru

“Vidējam dānim” nav iemesla satraukties par varbūtību, ka tiks atbrīvots no darba vai ka nespēs savilkt kopā galus, jo bezdarbnieka pabalstu (pat 90% no algas) var saņemt vairākus gadus. Izglītība un veselības aprūpe ir bez maksas, un sociālie pabalsti ir dāsni.

5. Nenoslāņota, nehierarhiska sabiedrība, kurā katra nodarbe ir cieņā

Absolūtam vairākumam dāņu dzīvesveids krasi neatšķiras. Salīdzinoši līdzvērtīgs, kaut arī ne tik vienlīdzīgs kā citās ziemeļvalstīs, ir arī dāņu ienākumu līmenis. Salīdzinājumā ar citām sabiedrībām Dānijā tiek cienīts jebkuras profesijas un nodarbes pārstāvis, un nav būtisku atšķirību starp baltajām un zilajām apkaklītēm — visi tiekas kopīgos pasākumos un ir daļa no vienas kopienas.

Dānijas sabiedrība ir arī izteikti neformāla. Piemēram, daudzas augstas amatpersonas pārvietojas ar divriteni, darbavietā nav izteiktas hierarhijas, skolotāju attiecības ar skolēniem ir draudzīgi čomiskas un tml.

6. Dānijas kultūras tradīcijas mudina priecāties par mazām lietām un nelikt sev augstas latiņas

Dānija nedaudz atgādina hobitu zemi, kuras iedzīvotājus vieno līdzīga izpratne par to, kas ir laba dzīve, un laba dzīve nozīmē daudz brīva laika saviem vaļaspriekiem, omulīga vide un kopīgi pasākumi ar draugiem. “Vidējais dānis” ir salīdzinoši neambiciozs un tāpēc ir mazāk pakļauts stresam.

7. Izrādās — var arī tā…

Redzot Dānijas iedzīvotāju apmierinātību gan ar savu dzīvi, gan ar savas valsts pārvaldi, varētu šķist, ka Dānija ir pasaules veiksmīgāko valstu pieciniekā visās nozīmīgajās sabiedriskās dzīves jomās. Taču tā nebūt nav. Dānijas laimes fenomens ir unikāls arī tāpēc, ka izgaismo vairākus mītus par to, kā ir jāorganizē sabiedrība, lai iedzīvotāji būtu apmierināti ar dzīvi.
Lūk, piemēri.

• Dānijā ir ļoti lieli nodokļi — līdzīgi kā citu ziemeļvalstu iedzīvotāji, arī “vidējais dānis” krietnu savu ienākumu daļu atdod nodokļos. Interesanti, ka līdz šim neviena partija, kas iestājas par nodokļu samazināšanu, nav guvusi labus panākumus vēlēšanās. Iespējams, skaidrojums ir apstāklī, ka lielākā daļa no Dānijas iedzīvotājiem vai nu strādā valsts sektorā, vai arī gūst no tā ienākumus. Iespēja samaksāt augstus nodokļus “vidējam dānim” ir goda lieta, taču šis lepnums — un tas nudien ir paradoksāli — pastāv līdzās plašam melnajam tirgum pakalpojumu jomā.

• Dānijas veselības aprūpes sistēma nav pirmšķirīga. Dāņu vidējais dzīves ilgums ir 80 gadu. Tas ievērojami pārsniedz Latvijas rādītāju (74 gadi), taču pasaulē neierindojas pat pirmajā sabiedrību ilgdzīvotāju divdesmitpiecniekā.

• Dāņu skolas ir viduvējas. Piemēram, salīdzinot valstu rādītājus, Igaunijas un Somijas skolēni uzrāda ievērojami labākus rezultātus.

• Dānijas iedzīvotājiem ir pasaulē lielākie parādi (aptuveni 300 % no gada ienākumiem), kas ilgtermiņā varētu apdraudēt Dānijas sabiedrības labklājību.

• Laimei nav saistības ar alkohola patēriņu. Dānijā alkohola patēriņš nav ne izteikti augsts, ne izteikti zems. Salīdzinot ar citām ziemeļvalstīm, Dānijā alkoholiskie dzērieni maksā lētāk un ir brīvāk pieejami.

• Pēdējās desmitgadēs sociālā nevienlīdzība un nabadzība Dānijā pieaug.

• Ir vairākas nopietnas problēmas, kam ir grūti rast ar Dānijas sabiedrības pamatvērtībām saskanīgus risinājumus. Būtiskākie: darbaspēka salīdzinoši zemā produktivitāte, grūtības integrēt imigrantus un kopumā salīdzinoši zemais dinamiskuma un ambīciju līmenis.

Raksts publicēts žurnāla “Laiks Pasaulei” 2015.gada decembra numurā.

Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!