Atslēgvārdi:

Zaļie/EBA: neloģiskā zaļraibā draudzība

Zaļo un Eiropas Brīvo apvienības mērķi nākamajā EP sasaukumā ietver gan Eiropas Konstitūcijas pieņemšanu referendumā visā ES, Pamattiesību hartas pārveidošanu par juridiski saistošu un cīņu par dzimumu līdztiesību, gan tādu utopiju kā nāvessoda atcelšanu visā pasaulē.

Iesaki citiem:

Ar gandrīz pussimts dalībniekiem – 47 no Eiropas Parlamenta (EP) 786 deputātiem, Zaļo un Eiropas Brīvo apvienības grupa ir piektā lielākā EP. “Aprēķina laulības”, tā varētu nosaukt šīs grupas izveidi, ko noteica nevēlēšanās zaudēt deputātu grupai paredzēto finansējumu un citas administratīvās priekšrocības, kad pēc 1999. gada EP vēlēšanām izdarītie grozījumi EP kārtības rullī aizliedza grupu veidot deputātiem, kas ievēlēti tikai no vienas valsts, un minimālo grupas dalībnieku skaitu saistīja ar to, cik dalībvalstu pārstāvji tajā apvienojušies[1]. Šādas apvienošanās rezultātā tapa arī Zaļo un EBA grupa, kurā darbojas pārstāvji no 13 ES dalībvalstīm – vislielākais deputātu skaits nāk no Francijas, Beļģijas un Lielbritānijas, bet grupā darbojas pārstāvji no visām līdzšinējām dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, Dāniju un Portugāli, taču no jaunajām dalībvalstīm ir pārstāvēta vienīgi Latvija. Šīs partiju apvienības neloģiskumu labi raksturo abi šā brīža Latvijas pārstāvji grupā. Tie ir Andis Kāposts no Zaļo un Zemnieku Savienības un Juris Sokolovskis no Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, kuru pārstāvēto partiju darbošanās vienā valdībā Latvijā ir grūti iedomājama, kur nu vēl vienā frakcijā.


Zaļie – konsekventi ES paplašināšanās aizstāvji

1999. – 2004. gada Eiropas Parlamenta sasaukums ir jau ceturtais, kurā kā atsevišķa deputātu grupa ir pārstāvēti zaļie. Eiropas Zaļo partiju federācijas mājas lapā īpaši tiek uzsvērta zaļo ietekme divās Eiropas Savienības valstīs – Vācijā un Latvijā. Nenoliedzami visietekmīgākais zaļo politiķis Eiropā ir Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers, kaut gan zaļie ir arī Eiropas Komisijas budžeta komisāre (pārstāv Vāciju) un Latvijas premjers.

Zaļā kustība ir salīdzinoši jauna, jo radusies tikai pagājušā gadsimta 60.-70. gados. Zaļo aktivitāšu rezultāts ir vides politikas straujā attīstība Eiropas Savienībā. Tomēr zaļie ir slaveni arī ar saviem pretkara uzskatiem, aicinājumiem uz kodolizmēģinājumu aizliegšanu, liberālu imigrācijas un pilsonības politiku. Zaļie konsekventi ir bijuši vieni no aktīvākajiem ES paplašināšanās aizstāvjiem. Zaļie ir arī aktīvi reģionalizācijas ideju paudēji, īpašu uzmanību pievēršot Baltijas jūras un Vidusjūras reģioniem.

Kā vienu no tuvākās nākotnes mērķiem Eiropas Parlamentā zaļie izceļ nepieciešamību panākt referendumu rīkošanu ES dalībvalstīs par Eiropas Savienības Konstitucionālo līgumu.


Eiropas Brīvo apvienība aizstāv tautas bez savas valsts

Eiropas Brīvo apvienība (EBA) apvieno Eiropas reģionālās partijas, kas pārstāv etniskās minoritātes (baskus, kataloniešus, flāmus, skotus, velsiešus u.c.). Līdz ar to visnotaļ izprotama ir PCTVL pārstāvja darbība šīs apvienības Eiropas Parlamenta deputātu grupā, ja ņem vērā, ka PCTVL līdere Tatjana Ždanoka ir aktīva Eiropas Savienības Krievu partijas izveides iniciatore.

EBA vēl nekad iepriekš Eiropas Parlamentā vienai pašai nav bijusi sava partiju grupa, un līdz ar to tā ir darbojusies gan Varavīksnes grupā (1984-1994), gan Eiropas Radikālajā grupā (1994-1999).

Kā galvenais EBA darbības mērķis tiek uzsvērta cīņa par to tautu tiesībām, kam nav savas nāciju valsts. Līdz ar to tiek akcentēta cīņa par reģionu lomas palielināšanu Eiropas Savienībā, jo tiek uzsvērts, ka dalībvalstu dažādais lielums traucē tām efektīgi sadarboties.

EBA uzskata, ka nepieciešams divpalātu Eiropas Parlaments, izveidojot reģionu pārstāvniecību augšpalātā jeb Senātā. Šādam divpalātu Eiropas Parlamentam būtu jādod tiesības iecelt Eiropas Komisiju. EBA iestājas pret dalījumu ES oficiālajās valodās un citās valodās, uzskatot, ka ES būtu jāatbalsta, tajā skaitā finansiāli, valodu daudzveidība.


Apvienības mērķi – cilvēktiesības un vides aizsardzība

Zaļie un EBA pēc 1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām apvienojoties vienā partiju grupā, par saviem kopējiem mērķiem nosauca cilvēktiesību un vides politikas jautājumus, ar to saprotot gan tautu cīņu par pašnoteikšanās tiesībām, gan ES pilsoņu tiesības uz pārtiku, kas nav ģenētiski modificēta, gan konfliktu risināšanu ar mierīgiem, nevis militāriem līdzekļiem.

Pie saviem panākumiem Zaļie un EBA pieskaita vairākus sasniegumus gan vides, gan pārtikas drošības jomā. Īpaši šī EP partiju grupa izceļas ar savu stingro nostāju pret ģenētiski modificētiem organismiem. Zaļie un EBA ir panākuši Euratom līguma izslēgšanu no Eiropas Konstitucionālā līguma projekta, kā rezultātā, dalībvalsts izstāšanās no Euratom līguma automātiski nenozīmē izstāšanos no visas Eiropas Savienības. Ārpolitikā Zaļie un EBA grupas deputāti ir izvirzījuši ideju par Eiropas Miera korpusa izveidi, kritizējuši karu Irākā, lūguši pārskatīt politiku attiecībā pret Ziemeļkoreju. Šī grupa lepojas ar savu īpašo redzējumu attiecībā uz ārējās tirdzniecības politiku, tā neatbalsta brīvo tirdzniecību ar trešajām valstīm līdzšinējā izpratnē, bet aicina atbalstīt “taisnīgu” tirdzniecību.


Eiropas “Zaļais līgums” – vai būs arī jaunajā parlamentā?

Zaļo un EBA partiju grupas programma 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām saucas Eiropas “Zaļais līgums”.[2] Programmā uzskaitīti 44 konkrēti pasākumi, kurus šī partiju grupa centīsies panākt nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā.

Kā pirmā prioritāte, ir minēta Eiropas Konstitucionālā līguma pieņemšana un apstiprināšana visas ES referendumā. Zaļie un EBA cīnīsies par Euratom līguma izbeigšanu 2007. gadā, 50 gadus pēc tā noslēgšanas. Liela daļa no plānotā ir saistīta ar cilvēktiesību jautājumiem, pie kā pieskaitāma gan ES Pamattiesību hartas pārveidošana par juridiski saistošu dokumentu, gan cīņa par dzimumu līdztiesību. Protams, liela daļa no prioritātēm attiecas uz vides politiku – cīņa pret klimata pārmaiņām, stingrāka likumdošana attiecībā uz bīstamo atkritumu savākšanu un pārstrādi, petrolejas nodokļa ieviešana ES no 2006. gada, kravas automašīnu plūsmas ierobežošana līdz 2010. gadam par vienu trešdaļu, tajā pat laikā palielinot dzelzceļa pārvadājumu apjomu par 100%, īpašu zonu izveidošana, kas būtu brīvas no ģenētiski modificētiem organismiem. Grupa aicina ieviest īpašu Eiropas pasi trešo valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā no ES dalībvalstīm. Tiek atbalstīta dalībvalstu lielāku finanšu līdzekļu novirzīšana attīstības politikai, paredzot tam atvēlēt 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Zaļie un EBA sola veicināt studentu pārrobežu mobilitāti, atbalstīt Eiropas filmu industriju. Ārpolitikā grupa cīnīsies par to, lai sākot ar 2007. gadu Francija un Lielbritānija atteiktos no savām pastāvīgajām vietām ANO Drošības padomē par labu Eiropas Savienībai, kā arī tādām utopiskām idejām, kā nāvessoda aizliegums visā pasaulē sākot ar 2010. gadu un Starptautiskās krimināltiesas kompetences atzīšana no visu pasaules valstu puses sākot ar 2006. gadu.

Tomēr jāatceras, ka katra jauna Eiropas Parlamenta sasaukuma sākumā izveidojas jaunas partiju grupas, un šobrīd nemaz nevar skaidri pateikt, vai šāda pati Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa darbosies Eiropas Parlamentā arī pēc 2004. gada vēlēšanām.

________________

[1] Minimālais deputātu skaits grupā, ja tie pārstāv divas valstis, ir 23, ja tie pārstāv trīs valstis – 18, vai 14, ja pārstāv vismaz četras valstis.

[2] Ar programmas tekstu var iepazīties Zaļo/EBA mājas lapā

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!