Zaļais zirdziņš referendumā 53

Jā, zinu un atceros. Šeit pat, šajā blogā biju apsolījusi nerakstīt par referendumu. Bet nevaru klusēt - pārāk svarīgas lietas pēdējās divās dienās nācies uzzināt par mums visiem, Latvijas sabiedrību. Tādēļ piedodiet, bet šo solījumu man nāksies lauzt.

Iesaki citiem:

Pirms sāku stāstīt par sāpīgo, lūk, fragments no Mihaela Endes „Bezgalīgā stāsta”. Tas ir svarīgs - savādāk būs grūti uztvert šī teksta jēgu.

"...Pieņemsim, ka tev ir izdevies tikt cauri. Tad - un tikai tad - tev uzradīsies otrie vārti. Burvju spoguļa vārti. Es, kā jau teicu, no paša novērojumiem tev neko nevaru pateikt, bet gan tikai to, ko esmu uzzinājis no citiem. Šie vārdi ir tiklab atvērti, kā slēgti. Skan dīvaini, ko? Varbūt pareizāk būtu sacīt, ka tie nav ne slēgti, ne atvērti. Kaut arī tas nav mazāk dīvaini. Īsi sakot: runa ir par kādu lielu soguli vai ko tamlīdzīgu, kaut arī šis priekšmets nav ne no stikla, ne no metāla. No kā īsti - to man vēl neviens nav spējis pateikt. Taču, stāvēdams tā priekšā, tu redzi pats sevi - zināms, ne jau tā kā parastā spogulī. Tu redzi nevis savu ārējo veidolu, bet gan savu īsto iekšējo būtību, kāda tā ir patiesībā. Tam, kurš šiem vārtiem grib tikt cauri, tā sakot, jāieiet pašam sevī.
- Un tomēr man šķiet, - Atrejs sacīja, ka šiem Burvja spoguļa vārtiem ir vieglāk iziet cauri nekā pirmajiem.
- Maldi! - Engivuks izsaucās un atkal sāka satraukti skraidelēt šurpu turpu. - Milzīgi maldi, mans draugs! Esmu piedzīvojis, ka tieši tādi ceļinieki, kas uzskatījuši sevi par pilnīgi nevainojamiem, kliegdami ir mukuši no briesmoņa, kas viņiem spogulī ņirdzis pretī. Vienu otru mums pat vajadzēja nedēļām ārstēt, pirms tas vispār bija spējīgs atkal doties atpakaļ uz mājām."



Vai redzējāt mūsu visu, latviešu sabiedrības kolektīvo briesmoni? Es redzēju.

Tas bija šausmīgs skats. Manu acu priekšā šķietami normāli cilvēkā pārvērtās par plēsoņām, kas bija gatavi saraut gabalos jebkuru, kurā dotajā brīdī saskatīja draudu savai pasaules uztverei.

Upuri nebija izdarījuši neko demokrātiskā valstī nepieņemamu – vienīgi publiski pateikuši, ka referendumā nepiedalīsies, referendumā neievilks ķeksīti pie izvēles variantiem, skaidrojuši iemeslus balsojumam par divām valsts valodām vai vienkārši paironizējuši par referenduma norises un sakāpinātās uztveres faktu.

Diemžēl nedrīkstu runāt par konkrētiem cilvēkiem un gadījumiem, bet bija vērtīgi uzzināt, ka par uzdrošināšanos godīgi paust savu viedokli Latvijā draud ne tikai apķengāšana, agresija un dubļi internetā, bet arī draudi atlaist no darba, līgumu nepagarināšana, kolēģu inspirēti boikoti, akadēmiskās, žurnālistiskās un mākslinieciskās brīvības cenzēšana. Vēl man bija grūti iedomāties, ka mūsdienu cilvēki no sirds var ticēt, ka propagandas materiāli medijos ir labāka uzrunas forma par godīgām diskusijām. Izrādās, tāda ir realitāte 2012.gada Latvijā, nevis pirms perestroikas laika PSRS.

Es neticu, negribu ticēt, ka tāda arī ir mūsu sabiedrības esence. Domāju, ka drīzāk divu valsts valodu referendums ir aktivizējis mūsu neapzināto ēnas pusi, ko citos apstākļos tomēr kontrolējam.

Manuprāt, katrs no mums, kad būs izgājis no referenduma izraisītā afekta stāvokļa, piekritīs, ka racionāla, mierīga diskusija pat par ļoti jūtīgiem jautājumiem ir labāks risinājums nekā pasaules dalīšana savējos un ienaidniekos. Piekritīs, ka sabiedrības veselības rādītājs ir iespēja ironizēt pašiem par sevi, savu sabiedrību – tā ir demokrātijas VESELĪBAS pazīme, nevis nodevība vai necieņa. Piekritīs, ka nav iespējams izveidot saliedētu sabiedrību, ja nespējam aiz viedokļu atšķirībām saskatīt CILVĒKU un censties mierpilni meklēt kopsaucējus arī ļoti sarežģītos apstākļos. Galu galā gan jau arī piekritīs tam, ka viena no svarīgākajām, ja ne pati svarīgākā atšķirība starp šodienu un padomju laikiem, ir cilvēku brīvība – iespēja bez bailēm par represijām izteikt savu politisko pārliecību, pat ja sabiedrības vairākumam vai „varai” tā nepatīk. Ja šī pārliecība pati par sevi iekļaujas demokrātiskā sabiedrībā pieņemamos ietvaros, tieši tās apdzēšana, cenzēšana ir noziegums.

Diemžēl šajā referendumā kā sabiedrība pārbaudījumu ar demokrātiju neesam izturējuši. Tas zvērojošais, dzīvnieciskais naids, kas gāzās pār cilvēkiem, kuri miermīlīgi izteica savu neortodoksālo attieksmi pret referendumu, ir totalitārās mentalitātes paliekas. Cerams, no šī mācīsimies un nākamreiz būsim labāki. Daži gan nav izturējuši pat pārbaudījumu ar elementāru cilvēcību – tā arī nav spējuši kaut pamēģināt ieklausīties Citāda viedokļa paudējā, kur nu vēl sadzirdēt, saprast.



Kādēļ demokrātiskā sabiedrībā tik svarīgi ir sargāt un aizstāvēt brīvību savas politiskās nostājas paušanā pat tad, ja šī nostāja kaitina vai tracina sabiedrības vairākumu?

Paņemsim nupat piedzīvoto piemēru - priekšlikumu referendumā balsot ar baltu lapu. Man šķiet, ka šīs Viestura Dūles iniciatīvas patieso nozīmi tā īsti novērtēsim tikai kādu laiku pēc referenduma, kad būs nedaudz norimušas emocijas, pazeminājušies asinsspiedieni. Šobrīd tikai viena bišku neveikla alegorija.

Iedomājamies šaha galdiņu. Baltie pret melnajiem. Abas puses iegrimušas plānu kaldināšanā par to, kā ātrāk un iznīcinošāk uzvarēt pretinieku. Uz galdiņa un spēlētāju prātos notiek improvizēts karš.

Un te galdiņa centrā kāds ievieto zaļu zirdziņu.

Domāju, ka sākotnējās emocijas nav jāapraksta – tās mēs visi nupat redzējām īstajā dzīvē. Tās, protams, bija prognozējamas - cilvēku vairākumam riebjas tikt šādi "traumētiem". Man, starp citu, pirmo reizi izdzirdot par ideju, bija līdzīgi – pārsteigums (lai neteiktu šoks), tad neizpratne, tad sašutums. Galu galā – mēs te aptuveni jau esam izrēķinājuši galvenos variantus, zinām, kas vinnēs un kas zaudēs, paši esam skaidri nopozicionējušies, šobrīd jau tikai sekojam līdzi spēles izskaņai un te pēkšņi zaļš zirgs... It kā pēc formas ir šaha figūra, bet kādēļ pie velna ZAĻŠ? Kā vispār šahā var būt kaut kas zaļš?

Tad seko zaļā zirdziņa izspēlētāja argumenti. Par to, ka visa mūsu loģika ir aplama, par to, ka par/pret ir sliktas izvēles, jābūt trešajai alternatīvai - balsot ar baltu biļetenu.

Reakcija. Skaļāko un plašāk izplatīto zinām, visi redzējām, varbūt pat paši piedalījāmies, tur mums kā sabiedrībai nav daudz ar ko lepoties (lai gan, kā jau teicu, tieši šāda reakcija bija sagaidāma un, iespējams, pat dabiska).

Bet bija arī cilvēki, kuriem tie baltie biļeteni kļuva par dzen-momentu, kas atbrīvoja viņus no balts/melns situācijas uztveres. Pēkšņi uzradās telpa un iespēja jaunām krāsām. Uz šī trakā zaļā zirdziņa fona kļuva vieglāk publiski teikt, ka „baltās” nometnes pārstāvja situācijas redzējums nav gluži balts, bet drīzāk pa vidu starp rozīgu un oranžu. Vieglāk „ melnās” nometnes pārstāvjiem pateikt, ka arī viņu situācijas redzējums nav melns, bet drīzāk lillīgs. Brīvības kļuva vairāk. Brīvības publiski runāt ne tikai par patospilniem, bet arī pragmatiskiem balsošanas motīviem. Paironizēt par referendumu vai ar to saistītajām sakāpinātajām emocijām. Pat brīvāk publiski argumentēt iemeslus palikt mājās, nevis iet uz referendumu. Sākt racionāli diskutēt.

Un ir arī tādi, kas sākotnējā pārsteigumā norija sarkano tableti, pamodās no zombijstadijas un saprata, ka bija iegrimuši totālā kolektīvā psihozē. Ka realitātē nav jau ne šaha spēles, ne balts vai melns nometnes. Nav arī kara un nav ienaidnieku. Esam tikai visi mēs, Latvijas iedzīvotāji, ar ļoti dažādiem skatījumiem un motivācijām. Mūsu kopīgajā vēsturē 18.februāris būs tikai viens no daudziem datumiem, referendumam pat nav pašam par sevi sevišķas nozīmes, daudz svarīgāk ir tas, vai un kā mēs savstarpēji sadzīvojam - vai viens otru cienām, esam gatavi uzklausīt, izprast, palīdzēt pirms un pēc?

Pēkšņi parādījās daudz vairāk cilvēki, kuri publiski bija gatavi apliecināt, ka arī šajā referendumā jāciena visi argumentētie un miermīlīgie, neagresīvie viedokļi un cilvēki - gan tie, kas balsos par divām valsts valodām, gan balsos pret divām valsts valodām, gan nepiedalīsies referendumā, vai iemetīs tukšus biļetenus. Tās visas ir demokrātiskas izvēles. Šāda atjēgšanās no zombijstadijas bija iespējama tikai spēcīga šoka rezultātā. Ja nebūtu balto lapu iniciatīvas, šobrīd radikāli izklausītos pat arguments, ka referendums ir tikai un vienīgi par valodas statusu, nevis par "šeit nav Krievija". Arī absolūti nevainīgais labas gribas manifests vai jauno režisoru publiskie viedokļi par referendumu izsauktu daudz lielāku pretestību, ja ne zaļais zirdziņš. Manuprāt, tā bija ārkārtīgi atbrīvojoša akcija. Ne vienam vien ļāva pamosties no zombijstadijas, sākt domāt un saskatīt krāsas, nianses. Saprast, ka esam paši sev uzzīmējuši bubuli, ienaidnieku un tad paši no šī bubuļa nobijušies.



Diemžēl joprojām ļoti liela mūsu līdzpilsoņu daļa, tai skaitā ļoti ietekmīgi pārstāvji, pilnā bruņojumā pārvietojas ar spaiņiem uz galvas. Tas ir bīstami. Neiecietība, naids un represijas pret demokrātiskā sabiedrībā pieņemamiem viedokļiem ir daudz bīstamāks simptoms mūsu jaunajai demokrātijai, nekā konkrētie referenduma cipari. Rezultātu mēs zinām - latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda, visticamāk ar graujošu "pret" balsotāju pārsvaru. Nav principiālas atšķirības, vai uz katru "par" balsotāju būs 2 "pret", 4 " pret" vai 5 "pret" balsotāji. Rezultāts visos gadījumos būs graujošs. Tik skaidrā situācijā nobriedušā demokrātijā tomēr bija sagaidāma daudz lielāka tolerance pret argumentētiem viedokļiem. Tā vietā reakcijas uz patstāvīgu domu bija šausminošas.

No savām kļūdām jāmācās un jādodas uz priekšu. Šoreiz pašiem sava bilde spogulī bija pārāk biedējoša, kas nozīmē, ka jāapņemas nākamreiz būt labākiem. Galu galā ir pat uzradies ceļš - prezidenta mājas lapā atrodamais labas gribas manifests ir labs, cilvēcīgs sākumpunkts normālākas un ne tik viegli histērijā, agresijas lēkmēs ieraujamas sabiedrības veidošanai.


* 1.ilustrācija: Jui-Pin Chang, atrasta internetā. Otrās ilustrācijas autors nav zināms, atrasts internetā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (53) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Felsbergs

Nu un par ko visa brēka? Par to, ka latvieši gribēja justies vienoti un vienoti būt pret vai atturēties (vai par). Bet tuvojoties referenduma datumam jau bija noguruši no garām atbildēm uz vienķāršiem jautājumiem. Vai tādas sajūtas demokrātijā neiederas?

Dūles zaļais zirdziņš bija no tā paša staļļa. Tāda pati interpretācija par to kā būs interpretējami rezultāti. Tādu zirgu, gan melnu, gan baltu jau bija salasījies vesels tabūns.
Un ko tad zaļais zirdziņš mums piedāvāja? Izvēli - ja balsosi pret būsi par konfrontāciju. Ak šī duālā domāšana! Kad "pret" vairs nav vienkārši "pret", bet jau ir "par". Pie tam "par" jau vairs nav tavā kontrolē. To jau ir pievācis kāds cits. Bet ja atturēsies, tad tāpāt būsi "par" un atkal tas vairs nav tavā kontrolē.

Vienvārdsakot zaļais zirdziņs gribēja nozagt manu brīvību izvēlēties.

Cienītie! Ja spēlējat šahu, tad spēlējiet šahu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Maija Deķe

Pirms pāris dienam man ienāca prātā diezgan drausms sižets- liberālis ļauj pedofilam izvarot savu bērnu, jo 1) tas ir pedofila cilvēktiesības, 2) bērna dvēseli pilnveidos ciešanas un apjēga, ka katram ir tiesības uz savu intīmo laimi.
Bet ja bez melna humora - sadzīvē viss normāli, šķiet, latviešus pat vairāk ciena -15. trolejbuss ir rādītājs. Nekādas psihozes....

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dmitrijs Petrenko

Paldies Ivetai, kas mūs iedvesmoja 2.brokastim. tas tak nav tikai baumas... http://www.youtube.com/watch?v=bBQGWGF-Nn8&context=C3f4cf1eADOEgsToPDskJOjTyhGNVaxshwLkiN5gIT

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Kopumā prieks par rakstu. Gribētu piebilst, ka prieks ir arī par "Vesti segodna" kā lielāko krievu avīzi un krievvalodīgo spoguli - lai gan tā aģitē un kritizē oponentus (izrādot pat zināmu autonomiju no Urbanoviča, kas cenšas referendumu noklusināt), tā nav sākusi saukt Cileviču un Pimenovu par nodevējiem.

P.S. Labi izteicās Valts Kalniņš "tas, ka noteikta rīcība vairumam šķiet nelietīga, ipso facto nepadara to par aizliedzamu manā demokrātijas izpratnē". Es to vēl savienotu ar viņa atziņu, ka "daļējs monopolstāvoklis latviešu valodai (un daži saistīti etniskie jautājumi) ir LV sabiedrības vairākuma visdziļāk izjustā politiskā vērtība" un pajautātu - ja dziļākā vērtība ir monopols un, respektīvi, naids pret vienlīdzību (kuru referendums piedāvā latviešu un krievu valodai), vai nav acīmredzami, ka te ir svarīgākā sabiedrības šķelšanas sakne? Ar šādu pieeju saliedētu sabiedrību var veidot tikai deportāciju vai genocīda ceļā. Nedomāju, ka vairākums tiešām to vēlas, bet... kamēr šādu attieksmi pret minoritātēm kurina ne tikai NA un "Latvijas avīze", bet arī "Vienotība" un valsts mediapropagandas mašīna, apmierinātību vairākumam citādi nesasniegt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valts

Jā, vērtība, ko es nosacīti apzīmēju ar nosaukumu "daļējs monopolstāvoklis latviešu valodai", ir antagoniska valodiskajai vienlīdzībai oficiālā statusā. Arī latviešu un krievu valodas oficiālā vienlīdzība kā mērķis, ja tas ir domāts nopietni, paģērētu varmācīgu sabiedrības transformāciju - samazinot latviešu īpatsvaru līdz mazākumam vai pievienojot LV Krievijai. Cita ceļa nav, jo pilnīgi nekas neliecina, ka latviešu vairākums tam pārskatāmā nākotnē varētu piekrist. Manā vīzijā poltiiskās attiecības starp krieviem un latviešiem būtu risināmas tikai kompromisu ceļā. Krieviem vajadzētu atzīt "daļēja monopolstāvokļa latviešu valodai" leģitimitāti. Latviešiem vajadzētu veikt soļus, lai iespēju robežās mazinātu šīs vērtības izslēdzošo efektu - te ietilptu atturēšanās no mēģinājumiem latviskot krievu skolas, pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, tiesības iesniegt iesniegumus valsts iestādēs krieviski reģionos, kur krievvalodīgā minoritāte pārsniedz noteiktu procentu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

Somijā ir divas valsts valodas, un es neuzskatu, ka latviešu vairākuma augstprātīga attieksme pret nelatviešiem ir iedzimta. Tāpēc pieļauju, ka kādreiz varētu arī būt vairākas valsts valodas (ne obligāti divas), tomēr apskatāmajā nākotnē uzskatu, ka nepieciešams cīnīties par V. Kalniņa piedāvāto kompromisu sasniegšanu, pievienojot vēl vairākus jautājumus: 1) Automātiska nepilsoņu bērnu un atzīšana par pilsoņiem, un atbvieglota naturalizācija Latvijas skolu beidzējiem un Latvijā dzimušiem 2) saskaņā ar Tautas frontes programmu, studiju mazākumtautību valodās ārzemēs atbalsts, ja netiek nodoršināta attiecīgo programmu pasniegšana minoritātes valodā Latvijā, 3) diskriminācijas nepieļaušana dubultpilsonības jomā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Liene Rudziša

Paldies par rakstu! Man jau pēc iepriekšējā raksta ievada (referenduma decibeli) likās, ka vajag vēl! Piekrītu un atbalstu! Arī man ir prieks, ka publiskajā telpā ir parādījies "trešais ceļš" un iespēja paironizēt par pārlieku iekaršanu...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valts Kalniņš

Atbildību mīkstinošs apstāklis (bet ne attaisnojums) latviešu sabiedrības histēriskākajai daļai ir apstāklis, ka daļējs monopolstāvoklis latviešu valodai (un daži saistīti etniskie jautājumi) ir LV sabiedrības vairākuma visdziļāk izjustā politiskā vērtība. Gan demokrātijas, gan tiesiskuma, gan daudzus citus politiskos ideālus vairums izjūt virspusējāk. Testu ar spēcīgu akciju pret vissvarīgāko politisko vērtību daudzām - arī demokrātiskām - sabiedrībām būtu grūti izturēt. No tāda viedokļa šā referenduma ierosināšana bija diezgan nelietīga darbība (es gan nedomāju, ka tāpēc šādi referendumi būtu jāaizliedz; tas, ka noteikta rīcība vairumam šķiet nelietīga, ipso facto nepadara to par aizliedzamu manā demokrātijas izpratnē). Tas ir kā apzināti iedurt miesā tur, kur, labi zināms, sāpēs visvairāk. Sagaidāmā reakcija ir trakošana (līdzīgi kā ASV sāka starptautiski trakot pēc 11. sept.). Atliek cerēt uz saprātīgiem cilvēkiem, kas histēriju un trakošanu varētu slāpēt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

>>> Sagaidāmā reakcija ir trakošana (līdzīgi kā ASV sāka starptautiski trakot pēc 11. sept.). Atliek cerēt uz saprātīgiem cilvēkiem, kas histēriju un trakošanu varētu slāpēt.
=======
Lai nevairotos mīti, varbūt var konkretizēt, kas domāts ar "trakošanu" vai "histēriju"? Vai referenduma sakarībā cilvēki iet ielās, grauj un dedzina (līdzīgi kā Grieķijā notiek protesti pret "nabadzību" un pret "budžeta deficītu"). Sit un bļaustās?

Vai nav tā, ka ir pacelts jautājums, par kuru Latvijas sabiedrība var vienoties - varam visi draudzīgi nobalsot, izteikt atbalstu paši savai valstij un tās Satversmei, lai pēc tam jautājums būtu noņemts no dienas kārtības un varētu doties tālāk un darīt visas labās lietas: pilnveidot demokrātiju, nevalstiskās aktivitātes, globālo konkurētspēju, izglītību un pilsonisko mieru - visu to, ko paužat Jūs, I.Kažoka, u.c. Kamdēļ pat tur, kur cilvēki pietiekami lielā vienprātībā izsakās par diezgan acīmredzamu un "košer" jautājumu - gribas saskatīt nozombētu pūli, histēriju, trakošanu un vēl nezko?

Vai tā nav paternālistiska attieksme, kur daži politologi utml. faktiski neuzticas tam, ka tautas locekļi var paši izdomāt aiziet un nobalsot un arī tiešās demokrātijas ceļā atrisināt kādu jautājumu. Turklāt atrisināt optimāli - tā, ka jautājums tiek atrisināts, cilvēki ir sajutuši piederību valstij un savu spēju demokrātiski lemt, un visi paliek dzīvi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valts

Konkretizēju, ko saprotu ar histēriju un dažos gadījumos pat trakošanu:
cilvēku saukšanu par nodevējiem tikai tāpēc, ka viņi balsos "par";
centienus atrast jebkādas juridiskās iespējas, lai liegtu Latvijas tautai balsot par Satversmes pamatprincipiem;
vēršanās pret cilvēkiem darba vietās par to, ka viņu viedoklis referenduma jautājumā atšķirās no vairākuma.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

(1) Lielā mērā saprotu JRT režisora A.Hermaņa sašutumu (viņa nesen pausto domu par "nodevēju sarakstu"). Varbūt var atrast arī kādu labas gribas cilvēku, kurš tiešām tic, ka V.Lindermana ceļš ir Latvijai pareizākais. Bet krietni vairāk nākas dzirdēt visus tos argumentus, kur otru valsts valodu neatbalsta, bet vienalga balsos PAR. Vai nu par "pašcieņu" (N.Ušakovs), vai par to, ka balss PAR nozīmējot sašutumu par valdības darbu, par SC nepaņemšanu valdībā vai pat par akcīzes preču ievešanas ierobežojumiem Latgalē. Tiesības tā rīkoties, protams, ir - bet vai to var uzskatīt par atbildīgu rīcību, dikti jāšaubās. Vārds "nodevējs" - tā ir attieksmes paušana pret šādu rīcību. Manuprāt, A.Hermanim un viņa domubiedriem ir uz šādu attieksmi tiesības.

(2) Juridiskas iespējas var meklēt - kaut arī šajā reizē tās tika meklētas nepareizajā laikā un veidā. Bet var sākties "filibustera taktika" - referenduma mehānismu daudzkārtēja izmantošana destruktīviem mērķiem. Ja ir 10% parakstīties gribētāju, tad var apstrīdēt pilsonības likumu; ierosināt Saeimas atlaišanu, utml. Visi šie priekšlikumi ir izskanējuši. Īsi sakot - var diskutēt par to, kādam jābūt referendumu regulējumam, lai ar to varētu izdarīt visas demokrātijā vajadzīgās lietas (ieskaitot, protams, arī mazākuma iespēju paust viedokli un sasaukt referendumus) - nepārvēršot šos referendumus par klaji destruktīvu rīku Latvijas politikā, kas nevis bagātina demokrātiju, bet gan to ierobežo.

(3) Vēršanās pret cilvēkiem darba vietās ir, protams, pilnīgi nepieļaujama. Te Jums pilnīgi piekrītu. Pēdējais, kas mums vajadzīgs - "raganu medības".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Haris

Kalvis Apsītis:
bērni mēdz atbildēt radoši - viņi var sākt ķiķināt vai rukšķēt, nolīst zem galda, var apvainoties, vai mēģināt pēkšņi novirzīt pieaugušā uzmanību uz citu tēmu.
=========================
Precīzi. Tikai varētu piebilst, ka tā uzvedas ne tikai bērni, bet arī jaunekļi/jaunuves, kuri it kā jau kļuvuši pilngadīgi, tomēr ar kādu mulsinošu problēmu saskaras pirmo reizi. Šajā gadījumā - ar problēmu pozicionēt sevi saskarsmē ar "politisko realitāti", no kuras līdz šim ir izdevies paslēpties savā pašbūvētajā kūniņā.:)

Tieši to mēs varam vērot tajā Sīļa, Petrenko un Polozkova ņirgšanas pasākumā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Akka Laa

Tiem, kuri sevi uzskata par izcili radošiem un intelektuāliem, var būt gaužām garlaicīgs un nepanesams jebkura veida konformisms - situācija, kur jārīkojas tāpat kā "pelēkajai masai" - nelaimīgajiem cilvēciņiem ar spaiņiem galvās. Rodas kārdinājums radoši ēst putru, radoši pilnveidot šaha noteikumus, radoši balsot referendumā, pat radoši paust tualetes humoru - sk. jaunos "Dirty Deal" režisorus viņu pārdomās par latviešu valodas likteņiem - http://www.youtube.com/watch?v=EYSgn2WQXOQ&feature=youtu.be

Bet - vai tas tiešām ir tik radoši? Pēckara Eiropas politiskā tradīcija starp jebko un jebko mēģina atrast kaut kādu vidusceļu, kompromisu, dialogu. Nu un ja reiz ir radušās divas vīzijas par Latvijas valsts attīstību - vienu pārstāv Ministru Prezidents V.Dombrovskis, otru - V.Lindermans, tad postmodernā cilvēka reflekss ir - meklēt patiesību "kaut kur pa vidu". Kompromiss starp vienu un divām valsts valodām būtu - pusotra valsts valoda? Kā jau Lindermans teica - mēs gribam panākt, lai krievu valoda te nebūtu svešvaloda. Tā teikt, mums kļuvis mazliet garlaicīgi - davai, dekonstruēsim savu attieksmi pret Satversmi.

Man šķiet, ka humanitāri izglītota un domājoša cilvēka spēkos ir - spēt atšķirt tās situācijas, kad saprātīga atbilde ir iespējama tikai viena, no tām situācijām, kurās tiešām var apvienot labāko no abiem piedāvājumiem. Man brīnums redzēt, ka arī Iveta Kažoka, kura sāka rakstīt savus blogus ar lielu ideālismu (un latviešu politikā līdz šim maz raksturīgu kreiso ideju aizstāvēšanu) virzās uz tādu postmodernu inteliģentisku degradāciju.

==========
Lūk, kā šo situāciju izspēlējis trimdas literāts un filologs Valdis Zeps:

"Esmu pārsteigts, Kurbad," teica Ņirga, "ka tu tik jauns un tik samaitāts. Par tik cēliem mērķiem tu runā kā par smieklīgu spēlīti."

Kurbads ierīkojās ērtāk uz kāpnēm. "Pirmkārt, tu semantiski nepareizi argumentē. Cēli mērķi un smieklīga spēlīte nav ekvivalenti jēdzieni. Tu man gribi uztiept, ka es noteikumus un mērķus uzskatu par spēlīti pašu. Tu aizmirsti, ka, kaut chronoloģiski man bezmaz seši gadi, es jau turpat mēnesi cik spēdams lasu grāmatas, kas prātu pacilā."

"Tas tiesa," atzina Ņirga, sarunā vērtīgu pretinieku ar pārsteigumu manīdams. "Atvaino, ka gribēju tevi pārliecināt ar pseidoargumentu. Varbūt tu būtu ar mieru pieņemt vēsturiskus iemeslus. Latvieši vienmēr ir dumpi cēluši. Kad teitoņi lībiešus kristīja, šie tik nomazgāja nesvaigo ūdeni Daugavā un cēla dumpi. Kad teitoņi, muižnieki, latviešus gauži apspieda, latvieši ņēma ilksi un sita muižniekam pa galvu. Un piektā gadā ..."

"Zinu, zinu ! Nē, ar to argumentu tu mani nepārliecināsi ! Pirmkārt, es varu tev nosaukt vismaz trīstik gaŗu listi atgadījumu, kur latvieši teitoņus, utainos, zviedrus vai poļus skūpstīja ļoti neaistētiskā veidā. Otrkārt, arguments iz vēstures nekā nepierāda."

"Hm, " teica Ņirga. "Es šaubos, vai tu manu nākamo argumentu sapratīsi, bet es te neko nevaru zaudēt. Kā redzi, dumpis pašreiz veidojas, un tu kā brīvs cilvēks vari izšķirties par, pret vai ne šā, ne tā. Pēdējo neieteiktu, jo to dara vīri bez aknām."

"Pilnīgi pretēji," atbildēja Kurbads. "Tikai vīriem ar aknām ir pietiekami drosmes darīt to, ko tauta uzskata par bezaknu rīcību. Tikai varonis var būt par nevaroni."

"Kāds tam sakars ar tavu stāšanos jaundievos?"

"Sakars tāds, ka esmu izšķīries par ne šo, ne to."

"Bet, kas tad ir ar to meiču - vecāko princesi -"

"O, viņa bija vecākā princese?"

"Jā. Man šķita, ka viņa tev diezgan labi patika."

"Princese ir jauka meiča," teica Kurbads, "bet Laimdotai ir bibliotēka."

Pret tik spēcīgu argumentu pat Ņirga nevarēja neko sacīt un tādēļ mainīja tematu - proti, piedāvāja šņabi. To Kurbads savukārt atzina par loti spēcīgu argumentu. Šņabis bija labs. (sk. http://zagarins.net/jg/jg20/JG20_Turbads.htm ).

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andris Barduchi

kautkā par garu tas viss.
pamatā ir viens - ir krievi (ne visi, bet ir gana daudz), kuri šeit grib dzīvot nezinot latviešu valodu - kā viņi to jau tagad dara, bet lai tas būtu vēl oficiāli nostiprināts.
viss.
uz šī kauliņa tad nu katrs vāra savu mērcīti ar sev pieejamajām piedevām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Odrija Odrija

Kāpēc Latvija kā valsts savā attīstībā ir tur, kur tā ir pašreiz?! ...
Vai mums ir sava vīzija / mērķi kādu vēlamies redzēt savu valsti? Konkrēta / apstiprinoša vīzija un mērķis uz kuru iet?!! Diemžēl līdz šim par ko tādu es neesmu dzirdējusi. Un tā arī rodas Dūles baltās lapas vai zaļais zirdziņš Ivetas Kažokas valodā - kaut kas pa vidam...neizlēmība. Neizlēmība par savu valsti un ko mēs vēlamies?! Kāpēc Igaunijai (kā piemēram) ir skaidra vīzija, bet mēs joprojām svārstamies?!
Ir vēl kas - kurš tad īsti ir iniciators šim referendumam? - konkrēta sabiedrības daļa vai tas ir politiskās varas jautājums?Un/ Vai tie ir A-kaimiņi, kuriem joprojām ir ''sirds nemierīga'' par Latviju, jo mēs joprojām nezinām, kas mēs īsti esam?! Kāpēc man būtu jāpasaka ''par'' vai jāsabučo baltā lapa, un nedod Dievs vēl ietrāpot ''par'' sadaļā:), un jāsaka ''par''? tiem, kuri vēl atļaujas nelietīgi izmantot Ievas Akurāteres dziesmu Latvijai? utt...
Es noteikti esmu par dialogu, bet varbūt šis ir tas brīdis pateikt savu nostāju un aicināt uz dialogu pēc 18.februāra, un bez sākotnējā naida iniciēšanas. Un vēl...pajautājiet jauniešiem, kādu viņi vēlas redzēt Latviju...par ko viņi balso...kāda ir viņu nostāja un kāpēc - tā ir mūsu / Latvijas nākotne!...
Paldies Ivetai par rakstu!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gundega Brege

Nu pilnīgas muļķības. Absolūti nepiekrītu. Jo, redz, šaha noteikumos NAV paredzēts tāds zaļš zirdziņš. Un gluži tāpat arī referendumam noslēdzoties, tiks saskaitītas balsis par un pret, un nekādi zaļie zirdziņi vai baltās lapas. Statistika=rezultāti tiks balstīti uz likumā paredzētajā kārtībā nodotajām balsīm, un pēc šiem rezultātiem arī tiks izdarīti secinājumi par to, ko domā vēlētāji, nevis pēc kaut kādām baltām lapām, kuras pat netiks saskaitītas, cik tad tādu ir. To jau te vairāki komentētāji pareizi minēja. Protams, muļķa latvietis, Ansītis, sēdēs aizkrāsnē un gudri filozofēs par baltām lapām, nepiedalīšanos, un meklēs tūkstoš simboliskas jēgas, un apdziedās tās desmit poēmās, bet tikmēr Ivanuška ies un reāli nobalsos par un panāks savu. Vai Ansītis, kad saņem elektrības rēķinu, to arī apstrīd pa 10 reizēm, argumentējot ar baltām lapām un zaļiem zirdziņiem, savu viedokli un tamlīdzīgi? Visam ir savi legāli rāmji.
Jā, man traucē tā krieviskā vide, kas ir Rīgā un Latgalē. Un es negribu prognozēt tās sekas, kas varētu pilnīgi legāli iestāties gadījumā, ja referendumā mēs zaudētu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Polis

Paldies Ivetai par šo ļoti vajadzīgo rakstu! Savādāk, klausoties suņu un kamieļu savstarpējās rejās, liekas, ka esmu nonācis kādā paralēlā realitātē.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Edgars Zalans

Nekad neesmu bijis uz vienotas politiskās platformas ar Ivetu Kažoku, jo uzskatu ka Iveta domā kreisi, bet es - labēji. Tomēr jāatzīst, ka cilvēciskās un ētiskās platformas ir daudz tuvākas nekā politiskās.
Saprotams, ka vairums uz šo tiešām vajadzīgo Ivetas viedokli reaģēs tikai un vienīgi šī konkrētā referenduma kategorijās. Es tomēr redzu šo viedokli kā mēģinājumu saukt mūs pie veselā saprāta un zināmas histēriskas neiecietības un masu psihozes piebremzēšanas kopumā. Šī vispārējā neiecietība nav ne sākusies ar šo referendumu, ne arī beigsies pēc referenduma.
Manuprāt, Latvijas politika kopumā šobrīd ir pelēka un bez aizraujošiem līderiem arī tādēļ, ka vispārējās citādu viedokļu neklausīšanās un neatzīšanas sindroms turpinās jau gadiem un nav nekādu cerību, ka tas tuvākajā laikā beigsies. Jāatzīst, ka arī ārpus aktuālās politikas, tā teikt, pa visu laukumu, valda tieši tāda pati neiecietība - pavērojiet kaut vai diskusijas starp attīstītājiem un dabas aizstāvjiem Jūrmalā. Bezargumentēti un pārliecinoši dažu (it kā) dabas aizstāvju viedoklis ir kļuvis par neapstrīdamu un dominējošu viedokli, bet jebkurš investors a priori ir nejaucenis, kurš izpostīs visu, ko vien var izpostīt. Balts pret melnu, citādi nav iespējams. Vai palasiet netā, ko par dzīvi LV saka tumšādainā latviete Lingita Lina Bopulu, kuras tēvs ir no Kongo. Sadzīves rasisms viņai nav nekas svešs. Un tā tālāk. Neiecietība pret citādāko mazākumu rullē visās frontēs.
Bet kopumā par referenduma balsojumu runājot, personiski vistuvākais man ir aktiera Andra Keiša viedoklis, ka šāds referendums ir pilnīgs sviests, bet, ja reiz tik tālu ir nonākts, tad ir jāiet un jābalso pret divvalodību.
Te gan jāatzīmē, ka nonākšanu līdz šim referendumam ir ļoti veiksmīgi veicinājusi sabiedrības kopējā neiecietība un primitīvais klišejisms, kurā dzīvojam jau gadiem. Un šīs neiecietības veicināšanā ilggadīgi ir piedalījušies gan daudzi politiķi, gan žurnālisti. Jā, un arī politologi, un daudzi citi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ikars Kubliņš

Šajā rakstā nav, kam nepiekrist.
Kā Credo dziesmā:
"Manis paša radīts ir šis lērums viss - izdomāts un zīmēts, glaudīts, lamāts, sists"

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Sanita Ribena

Lielisks raksts. Paldies, Iveta, ka to uzrakstīji.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Šoreiz Ivetai nepiekrītu. Referendumā ir uzdots konkrēts jautājums - kādu vēlamies redzēt LR Satversmi. Ar vienu valsts valodu vai divām. Ja cilvēkam ir daudzmaz atbildīga attieksme pret savu valsti - viņš parasti spēs atbildēt uz šo jautājumu un to arī nokomunicēs. Kaut vai tādēļ, lai pēc tam varētu mierīgi darīt citas lietas - un lai nebūtu pie šāda jautājuma vairs jāatgriežas. Jaunākajā skolas vecumā uz korektiem bet nepatīkamiem jautājumiem bērni mēdz atbildēt radoši - viņi var sākt ķiķināt vai rukšķēt, nolīst zem galda, var apvainoties, vai mēģināt pēkšņi novirzīt pieaugušā uzmanību uz citu tēmu. Bet būtiski jautājumi tāpat vien nepazūd - beigu beigās arī mazajiem nerātņiem ir jākļūst nopietniem un jāspēj kaut kas artikulēti pateikt.

Ja turpinām autores analoģiju ar šaha partiju - tad tas ir žanrs, kurā ir savi noteikumi. Var, teiksim, aplūkot pozīciju un pateikt, vai tas ir "mats 2 gājienos", "baltie sāk un uzvar", "pats" vai "neizšķirts pozīciju bezgalīgas atkārtošanās dēļ". Ja kāds uzliek uz šaha galdiņa zaļu lipīgu konfekti nevis analizē, kas tur ir redzams, tad tas ir bērnudārza līmenis.

Rīgā izvietotajos reklāmas stendos redzams aicinājums atstāt lūpukrāsas nospiedumus uz balsošanas zīmēm vai rakstīt uz sabojātajiem biļeteniem savus veltījumus - iespējams, lai sniegtu pilsoniskās atbildības mācībstundu tiem, kuri vēlēšanu iecirkņos vēlā naktī skaitīs balsis. V.Dūle savos klipos runā par "globālo ekonomiku", par nepilnīgo izglītības sistēmu, par krievu valodas apguvi latviešu vidū, kas viss esot jārisina tieši sestdien, 18.februārī. Pirms tam un pēc tam šādas lietas, acīmredzot, risināt nebija iespējams. Tiešām jāpiekrīt viņa apgalvojumam, ka "latviešu valodu apdraud zems intelekts".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Basevics

"Diemžēl šajā referendumā kā sabiedrība pārbaudījumu ar demokrātiju neesam izturējuši."

Šoreiz gan nevaru Ivetai piekrist, jo šāda absurdā referenduma notikšana jau pati par sevi ir demokrātijas apliecinājums un tie apstākļi kādos referendums notiek nevar palikt bez emocionāla novērtējuma un pretreakcijas! Protams, šāds referendums nekad nebūtu noticis, ja cilvēki būtu tikai racionālas būtnes bez emocijām, bet tā tomēr nav! Tā kā pats referendums ir vairāk ir daļas sabiedrības emocionāla reakcija uz ekonomisko situāciju Latvijā (līdzīgi, kā iepriekšējais referendums) + vienas partijas dibināšanas kampaņa, tad ir tikai loģiski, ka virmo arī sakāpinātas emocijas par kurām pārmest ir tikpat neloģiski kā pārmest dažādu viedokļu esamību! Emociju gammu dažādība ir ļoti normāla parādība. Emociju eskalācijai gan protams var būt dažādas izpausmes. Latvijā šis emocionālais sakāpinājums izpaužas caur referendumiem, citās rietumu demokrātijās caur grautiņiem!

Attiecībā uz "balto lapu" kampaņu - varbūt to neesmu pamanījis vai kaut kā palaidis garām, bet neesmu to redzējis krievvalodīgajā telpā, kas norāda uz tās tendenciozitāti un vienas puses pozīcijas ieņemšanu. Un tikai loģiski, ka šādai akcijai seko arī emocionāls novērtējums un dažkārt tiešām varbūt pārmēru sakāpināts :)!

P.S. Principā piekrītu tai pozīcijai, ka šādu referendumu rīkošana (abu pēdējo), kur pa lielam mērķi ir citi, nevis tie, kas tiešā veidā pausti pašos referenduma postulātos, un kuri nevis atrisina, bet tikai rada jaunas problēmas, mazina cilvēkos ticību pašai demokrātijai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Artūrs Cukurs

Pēteri Pūrīti, kāpēc Jūs sakāt, ka esmu nonācis psihozē? Neesmu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ugis Kaugurs

Es negribēju tajā iesaistīties. Biju sev zvērējis NEKAD vairs nepiedalīties NEKĀDĀS jaunizcepto sociāltehnologu vingrinājumos. Tieši tāpēc visvairāk riebjas, ka atkal ir atrasts veids kā man neatstāt izvēli.
Neuzskatu, ka čučalu dedzināšana bija kas vairāk par piknika paveidu, bet par zaļo zirdziņu šoreiz piekrītu. Ir jābūt veidam, kā pateikt STOP politiskajām manipulācijām. Vai tiešām vēsture vairs nav obligāts mācību priekšmets?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ugis Kaugurs

Diemžēl https://twitpic.com/show/large/8kkw60
ari NAV izeja šoreiz.
Jā, protams, mēs taču zinām, kura poga jāspiež. Taču stulbi ir tas, ka tie, kas šito sarīkoja, zināja, ka mēs zināsim, ko spiedīsim un kas ar mums tad notiks. Ja nezināja pat to- tad ir vēl stulbāk. Vistulbāk, ka vēlāk būs žēl pašu nosistā gulbja.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pēteris Pūrītis

Cienījamā Anna Vilnīte! Kurā brīdī Kažoka aizliedz kādam vienkārši paust savu viedokli? Raksts ir par to, kādā psihozē nonākuši viena viedokļa paudēji. Izlasiet visu rūpīgi, nevis pieķerieties savai interpretācijai par atsevišķu teikumu jēgu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anna Vilnīte

Demokrātiskas valsts īpatnība, līdzās iedzīvotāju izvēles un vārda brīvībai, ir arī tautas vara. Sēdēt un pirst spilvenā varēja arī pirms 30 gadiem. Bet tad, kad ir iespēja izmantot savu pilsoņa varu un atbildēt uz pavisam vienkāršu jautājumu par to, kādu vēlamies savas grūti izcīnītās valsts nākotni, pēkšņi viedokļa nepaušana esot tā īstā demokrātija... Tas ir nožēlojami un man, Kažokas kundze, ir kauns Jūsu vietā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Edgars

Apķengāšana internetā Latvijā draud pilnīgi jebkuram, kurš vispār publiskajā telpā parādās ar kādu ziņu, tas nu gan Latvijā nav nekāds jaunums, un kamēr visos portālos, nebūs obligāta komentētāju reģistrācija vai arī Draugiem.lv (Twitter vai Facebook) pases lietošana tikmēr arī tas turpināsies pie jebkura raksta vienalga vai tā tēma būs Okartes akadēmija vai valodas referendums.

Ja mēs runājam par Dulles iniciatīvu, tad lai kādi arī ir viņa mērķi šobrīd tas neapšaubāmi IR pakalpojums SC, Dules akcija ir acīmredzami orientēta uz latviešu auditoriju ar mērķi to šķelt, ļoti līdzīgu pozīciju latviešu auditorijai ir izvēlēlējušies atsevišķi SC politiķi, kuri publiski cenšās nonivelēt šī referenduma vērtību un nozīmi.
Kādēļ?
Atļaušos nepiekrist, ka nav nozīmē vai pret ir 50, 51 vai 80%. Nevienam nav šaubu, ka integrācijas lietās vēl daudz darāma (nu kaut vai, lai 100% Latvijas teritorijas būtu brīvi uztverami televīzijas kanāli latviešu valodā), taču ir skaidrs, ka sekmīga turpmākā integrācija ir iespējama tikai tad, ja 18. februārī mēs saņemam konsekventu un skaidru atbildi ( Nevienu ārpus Latvijas neinteresēs mūsu tiesiskais regulējums par kvorumiem u.t.t. visus interesēs tikai 2 sausi skaitļi cik procenti ir PAR un cik procenti ir PRET). Jebkurš cits rezultāts radīs labu augsni spekulācijām un man ļoti negribētos, lai Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņā daži politiķi censtos novērst uzmanību no Krievijas patiesajām problēmām atkal spiežot uz Krievijai nedraudzīgajām kaimiņvalstīm, kuras diskriminē krievu minoritāti. Riskēju saņemt komentārus, ka es baidu sabiedrību ar Putina bubuli, diemžēl tas nav bubulis, regulāra, Latvijas apmelošana Kremlim pakļautajos masu medijos nupat ir atsākusies un gan jau sagaidīsim arī histēriskus sižetus par referendumu Latvijā

Nenosodu cilvēkus, kuriem ir liela velme nopozicionēties un atšķirties no brīžiem arī pārmērīgi karēvīgā sabiedrības vairākuma un balsot ar tukšu zīmi, taču fakts paliek fakts, šobrīd šāda rīcība būs ūdens uz referenduma iniciātoru dzirnavām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Arvis Kolmanis

Iveta, paldies par rakstu. Ļoti precīzi. Laikam taču aksioma, ka ekstremālā situācijā, par kādu varētu daudzmaz uzskatīt arī referenduma reālijas (tiesa, visai nosacīti, un tas ir vēl nožēlojamāk, jo slieksnis īstenībā izrādās esam pat zemāks), cilvēks atklāj savu patieso seju. Plus pūļa efekts, kurš tik vilinoši pakļauj, jo barā (un vēl jo vairāk anonīmā internetā) taču mēs jūtamies krietni drosmīgāki. Šī pēdējo dienu ārprātīgā histērija liek nodrebēt, apzinoties, cik maz vajag, lai izlauztos uz āru iepriekš līdzcilvēkos nepamanītais melnums, pat tajos, par kuriem domāts, ka daudzmaz viņus pazīsti. Drausmīgi, ka robeža tik viegli pārkāpjama, bet ilūziju zudums var būt svētīgs — apzināties, ka nedzīvojam starp eņģeļiem. Diez vai vajadzētu to visu norakstīt uz totalitārisma sekām. Saknes, manuprāt, daudz dziļākas, pašā cilvēkā. Naidam un neiecietībai nav ģeogrāfisko, valstisko robežu. Un, pieļauju, ir jo sāpīgāk apzināties, ka, izrādās, mēs esam vien tādi paši, kā visur citur, nebūt ne ar cienījamākiem tikumiem. Acīmredzot, ar to jārēķinās. Plīvurs ir norauts. Vēlreiz paldies.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Artūrs Cukurs

Nē, nepiekrītu. Tas, ka ap referendumu veidojas zināma histērija, nenozīmē, ka aicinājums atturēties pēkšņi ir oriģināls trešais ceļš, zaļais zirdziņš utt. Nekas tas nav. Dažu cilvēku vēlme pozicionēties "citādi", kas neprasa tik lielu atbildību, kā skaidri pasakot PAR vai PRET. Ja mums nepatīk, ka deputāti izvēlas "atturēties", bet paši kā balsotāji referendumā to uzskatām par cienījamu alternatīvu, tad kāds mošķis no tā spoguļa pretī skatās?

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

jā, bet ir svarīgi kā savus iebildumus formulējam. Par to jau šis stāsts. Vai ar cieņu un argumentēti, kā nupat Tu izdarīji, vai tā, kā redzēju pēdējās dienās - histēriski, agresīvi, neiecietīgi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ansis Klintsons

kā sarežģīt vienkāršo? - pa vidu starp savu viedokli ( par/pret) jāievieto kaudze inteleģenta debīlisma un jāgaida kas notiks.
es vienīgi brīnos -no kurienes mums tā hiperanalītiska domāšana elementāras rīcības vietā.
vai kad vajag kakāt, tu pārdomā vai iet, vai neiet?,
hmmm, iespējams ka gājiens uz toleti ir tāda pakaļskriešana...,
hmmm, bet bikses arī iespējams būs pilnas,
hmmm, tas ir tik truli, tā vienkārši iet un kakāt..., hmmmm
- labāk par to uzrakstīšu blogā..., hmm...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pēteris Pūrītis

Paldies, Ansi, tagad pazīstu Tevi mazliet labāk.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Neiders

Nu ja jums referenduma jautājums ir uzlūkojams analoģiski iešanai uz WC, tad tālākas diskusijas laikam patiešām ir nevietā. Savu nostāju, tā teikt, esat paudis. Starp citu - (ja reiz pieturas pie jūsu analoģijas) kāpēc jūs domājat, ka ikviens defekācijas gadījums ir tik vienkāršs? Bet labi, jūs jau laikam arī Ventspils autobusā to izdarītu, ja vien rastos vajadzība, jo kāpēc gan sarežģīt vienkāršo, vai ne?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dace Milberga

Paldies, Iveta! Mani jau kādu laiku pārsteidz šī masu psihoze, ko baro sabiedrības nespēja domāt argumentēti.

Piemēram, mani jautājumi par referendumu, ko esmu aprakstījusi savā blogā te http://dachinja.wordpress.com/2012/01/04/vai-tu-100-zini/ nav balstīti ne nacionālā, ne emocionālā plāksnē, bet tīri matemātikā, loģikā un tiesiskumā. Diemžēl, NEVIENS nav mēģinājis palīdzēt gūt atbildes, bet gandrīz visi kā viens man ir atbrēkuši: "Ir jāiet, jo IR jāiet!"

Visvairāk biedē stāvoklis, kad cilvēki pazaudē iekšējo un sabiedrības dzinējspēku - jautājumu "Kāpēc?"

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Arturs Pērkons

Labi uzrakstīts, Iveta.
Taču šāds latviešu sabiedrības kolektīvais briesmonis jau bija paspoguļojies, vismaz es tādu to redzēju kolektīvajā histērijā pret ZRP idejām ņemt valdībā SC. Pat erudītā žurnāliste Baiba Strautmane aktīvi piedalījās šausmu tiražēsanā. Vakar Baiba jau pavisam citā tonī runāja, ka daudziem (?) esot viedoklis, ka SC ir bijis jāņem valdībā.
Mans secinājums - latviešu politiķi nav tik gudri, lai pie šaha galdiņa apspēlētu pieredzējušāku un stiprāku pretinieku.

Varbūt vienkārši nevajag spēlēt šahu, bet kopē ar zaļu, dzeltenu u.c. zirdziņiem uzspēlēt ričuraču?

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Jā, es piekrītu tam, ka nav pirmā reize - Latvijas sabiedrībai un tās viedokļu līderiem (es pat teiktu - ĪPAŠI viedokļu līderiem) pagaidām vēl raksturīgi dažkārt pēc niecīgiem kairinājumiem iekrist racionāli neizskaidrojamas panikas un histērijas lēkmēs

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Sanda Serafinovica

Visu cieņu, Iveta! Ļoti trāpīgi!
Arī es esmu no tiem, kas "atjēdzās".... Lai gan no sākta gala intuitīvi šķita, ka visā šajā jezgā kaut kas iet "šķībi", Viestura akcija palīdzēja noformulēt savu domu un viedokli!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars MAURIŅŠ

ok, raksts labs.. ir par ko padomāt.. bet tomēr - es labāk būšu tas ar spaini uz galvas, ievelkot PRET krustiņu

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pēteris Pūrītis

Spainis uz galvas nav tiem, kas godīgi pauž savu PRET viedokli. Arī es balsošu PRET. Spainis uz galvas ir tiem, kas zvēro naidā pret jebkādu citu viedokli.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Vēlējos atbildēt, bet principā Pēteris jau manu domu pateica :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māra Treiberga

Kad pēc referenduma Lindermans ar Ždanoku atkal kāps Briseles tribīnē, viņiem būs rokā lapa ar sausu statistiku, bet pasakām, krāsainiem zirdziņiem un bildītēm. Mūsu jezga paliks mūsu jezga, pasaulei tas izskatīsies savādāk. Par un pret, saskaitīts.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māra Treiberga

Kad pēc referenduma Lindermans ar Ždanoku atkal kāps Briseles tribīnē, viņiem būs rokā lapa ar sausu statistiku, bet pasakām, krāsainiem zirdziņiem un bildītēm. Mūsu jezga paliks mūsu jezga, pasaulei tas izskatīsies savādāk. Par un pret, saskaitīts.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

kādēļ jums tik svarīgi kaut kā īpaši izskatīties "pasaules" acīs? Kas ir svarīgāk - normālas savstarpējās attiecības vai "ko par mums padomās"?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Felsbergs

Kas ir svarīgāk - normālas savstarpējās attiecības vai "ko par Kas ir svarīgāk - normālas savstarpējās attiecības vai "ko par
Kas ir svarīgāk - normālas savstarpējās attiecības vai "ko par mums padomās"?
---
Diemžēl ar šo jautājumu Iveta pārsēdās atpakaļ pie melnbaltā lauciņa, kur zaļi zirgi neganās :) Ko Māra izvēlēsies tagad - balto vai melno?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Edgars Lapiņš

Paldies par rakstu! Domāju, vēsturiski pieradījies, ka, lai arī sabiedrības attieksmi pret prominentākām personām veido tieši šādi notikumi un izteikumi, kādi redzēti pēdējās dienās, un atsevišķās ļaužu grupās, piemēram, Dūles vai Hermaņa reputācija būs manāmi iedragāta, tad visdrīzāk pašreiz valdošais etoss pēc referenduma diezgan drīz norims, un etnisko vai politisko grupu attiecību dinamika sevišķi nebūs mainījusies, jo, cik esmu novērojis, mūsu pilsoņiem (t.s. man) ir viegli noriet konkrētus "izlecējus", taču sabiedrības grupām tomēr klāt ķeras retāk, kā arī viedokļi un stereotipi pret tām ir krietni iesīkstējuši un grūtāk maināmi — cik nu tas uz labu vai ļaunu. Un, lai arī biju ārkārtīgi nepatīkami pārsteigts, lasot "draudi atlaist no darba, līgumu nepagarināšana, kolēģu inspirēti boikoti, akadēmiskās, žurnālistiskās un mākslinieciskās brīvības cenzēšana", ceru un domāju, ka rakstītais par drīzu sabiedrības iziešanu no "referenduma afekta stāvokļa" piepildīsies. Latvijas pilsoņi tomēr ir diezgan kūtri attiecībā uz darbiem — lai arī mazāk uz dubļu mētāšanu, sevišķi internetā.

Dāvid, domāju, autore drīzāk vienkārši iestājas par runas brīvības principa ievērošanu arī tad, ja jāuzklausa kas nepatīkams, un attiecīga foruma atvēlēšanu jebkuru ideju, arī daudziem nepieņemamo, iztirzāšanai, kā arī par to, ka to iespējams veikt civilizēti un empātiski. Tai pat laikā domāju, ir dažas idejas, tai skaitā vismaz viena no Tevis minētajām, kuras ir pietiekami pārrunātas, un sabiedrībai nebūtu jāpievērš uzmanība tiem, kuri tās cenšas no vēstures pavārtes atkal izvilkt. "Don't feed the troll."

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mārtiņš Vaivars

Ļoti vērtīgs un nepieciešams raksts. Paldies par to.

Un analoģija par "zaļo zirdziņu" pat nav tik neveikla. Tā diezgan labi ilustrē kontrastus starp konservatīvu un liberālu dzīves uztveri.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dāvids Zalāns

Iveta, vai es pareizi Jūs saprotu - Jūs uzskatiet, ka tieši diskusija par konkrēto referenduma tematiku un otras puses, šajā gadījumā krievvalodīgo, viedokļa papildus uzklausīšana ir tas, kas ir nepieciešams un varētu dot kādus pozitīvus rezultātus situācijas attīstībā? U, ja tā, tad kādus?

Papildus labprāt uzzinātu vai arī citos jūtīgos jautājumos (piemēram, nacisma ideju atdzīvināšana Latvijā vai šariata likumu ieviešana krievvalodīgo (speciāli izvēlēts koncepts) apdzīvotajās teritorijās) tieši plašākas diksusijas sabiedrībā ir tas, kas nepieciešams un kas varētu ko uzlabot? Jo, ja pareizi Jūs saprotu, mēs nedrīkstam dzīvot "ar spaini uz galvas" un diskriminēt tos Latvijas pilsoņus, kas vēlas ieviest nacisma idejas vai jebkādu citu jūtīgu jautājumu etc. etc.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Sergejs Nikonovs

Dāvid, tomēr paralēles, manuprāt, ir ļoti tālas. Vai valodai ka tādai var būt kaut kas kopīgs ar nacismu vai sieviešu diskrimināciju? Ne esmu par otro valsts valodu. Bet domāju ka var būt noteiktas sociālas sfēras kurās RU ari varētu būt lietojama. Teiksim mana paziņa dzīvo Londonā, nesen savā pastkastē viņa saņēma oficiālus papīrus – savā rajona attīstības plānu 7 (!) valodās. Jo tā vienkārši ir cieņa. Var protams mēģināt visu laiku uzvesties ka „kungi” kuriem dabiski cienīt tikai tādus pašus „kungus”. Bet vai Jūsu, Dāvid, senči gadsimtiem ilgi ne izmēģināja kaut ko līdzīgu no vācu aristokrātiem? Vai tādu attieksmi jāatkārto? Kāpēc?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Pēteris Pūrītis

Nacisma idejas un šariata likumi, atšķirībā no diskusijas par valodu, nav savietojami ar demokrātiju.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dāvids Zalāns

Protams.

Es vienkārši vēlējos norādīt uz to, ka cilvēki mēdz būt nekonsekventi savos aicinājumos ievērot pašu pasludināto diskusiju kultūru un nepieciešamību pēc tās.

Un šajā gadījumā salīdzinājums ir vietā. Jo būs cilvēki (nacionāli noskaņoti latvieši), kuriem būs aizvainojoši pat diskutēt par krievu valodas jomas paplašināšanu (Kas Ivetai Kažokai liekas OK). Bet būs arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem būs OK diskutēt par nacisma ideju atdzīvināšanu vai korupcijas legalizēšanu Latvijā (Kas Ivetai Kažokai, visticamāk, liksies nepieņemami un no šādas diskusijas viņa savukārt nekādu jēgu neredzēs).

Vai Iveta kažoka ir briesmonis, ka uzskata, ka nacisma idejas nav apspriežamas un par tām nav jādiskutē? Es tā nedomāju. Bet es neatbalstu, ka Kažoka nevēlas izprast to sabiedrības daļu, kurai diskusija par krievu valodu liekas nepieņemama, jo arī tās ir viņu tiesības un tāpēc viņi nav kaut par vienu procentu mazāki demokrāti liberālās demokrātijas izpratnē kā Iveta Kažoka.

Sergej, krievu valodas lietojuma jomu paplašināšana ir cits (protams, apspriežams) temats, tāpēc diskusijas skaidrības labad atļaušos Jums neatbildēt.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Sveiki! Nē, Dāvid, Jūs mani nepareizi sapratāt. Tieši tādēļ jau bija piebilde par to, ka pārliecībai jābūt savietojamai ar demokrātiju. "Ja šī pārliecība pati par sevi iekļaujas demokrātiskā sabiedrībā pieņemamos ietvaros, tieši tās apdzēšana, cenzēšana ir noziegums." " Neiecietība, naids un represijas pret demokrātiskā sabiedrībā pieņemamiem viedokļiem ir daudz bīstamāks simptoms mūsu jaunajai demokrātijai, nekā konkrētie referenduma cipari." Nacisms, šariats nav savienojami ar demokrātiju. Diskusijas par valsts valodas jautājumiem - ir.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Dāvids Zalāns

Iveta, man prieks, ka Jums ir sava demokrātijas definīcija. Tomēr Jums jāsaprot, ka arī citiem cilvēkiem tādas ir. Pasaulē ir vismaz 22 dažādi akadēmiski izmantoti demokrātijas modeļi, sākot ar Atēnu demokrātiju jeb vienkāršu vairākuma varu un beidzot ar totalitāro demokrātiju.

Pasaulē šobrīd atzītākais ir liberālās dmeokrātijas modelis, kurš, pieņemu ir tuvs arī Jums, jo tas runā par nepieciešamību aizstāvēt zināmas indivīdu brīvības un vērtības no demokrātijas jeb vairākuma varas tirānijas.

Līdz ar to, šeit ir divas lietas. Pirmā ir tā, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kuru demokrātijas definīcijā tiešām neiekļaujas diskusijas par krievu valodu. Jūs noteikti būsiet pamanījusi publiskajā telpā debates par to, ka referendumu bija nepieciešams aizliegt un tamlīdzīgi. Šie cilvēki perfekti iekālujas liberālās dmeokrātijas rāmjos, ja viņiem būtu iespēja aizliegt referendumus par otru valsts valodu viņi to darītu. Bet tāpēc šie cilvēki uzreiz nav neiecietīgi, vai, kā Jūs sakiet, briesmoņi. Šie cilvēki vienkārši vēlas dzīvot citādā demokrātijā nekā Jūs, viņi noteikti varētu Jums likt ieskatīties spogulī un ieraudzīt briesmoni sevī, jo Jūs taču vēlaties ierobežot viņu tiesības dzīvot skaistā, monolinguālā demokrātijā.

Otrā lieta ir par nacismu u.c. Šobrīd daudzās liberālajās demokrātijās nav īsti viennozīmīgas izpratnes par to, cik daudz ir pieļaujama indivīda brīvības ierobežošana, lai novērstu šādus gadījumus. Ir valstis kā ASV, kur neonacistiem ir zināmas publiskās izpausmes brīvības un ir tādas valstis kā Vācija, kur, visticamāk, vēl ilgu laiku tādas nebūs. Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, slavenais DŽ.Š. Milla princips nosaka, ka indivīdu var ierobežot tikai tad, ja viņa rīcība nodara kaitējumu kādam citam sabiedrības loceklim. Bet kā ir ar diskusijām, kam tās kaitē? Jūs nevēlēsieties dzīvot nacistiskā valstī un daudzi latvieši nevēlēsies dzīvot divvalodīgā Latvijā. Un šajā gadījumā salīdzinājums ar nacismu ir būtisks un pamatots. Jums bija jāsaprot, ka par nacismu mēs vairs nediskutējam - mēs neklausāmies Hitlera runas simtiem reižu cerībā, ka uzzināsim kaut ko jaunu vai beidzot pār mums nāks kāda atklāsme. Līdzīgi būs daudziem cilvēkiem ar krievu valodu kā otro valsts valodu. Argumenti cilvēkiem ir zināmi jau desmitiem gadu, šī problēma sabiedrībā ir pārspriesta tūkstošiem reižu, abas puses perfekti apzinās ko otra vēlas un katra savus un otras argumentus. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem nostāja par otro valsts valodu ir nepieņemama, ir tiesības par to nediskutēt vai nosodīt tos, kas domā citādāk. Un viņi tāpēc nav briesmoņi, līdzīgi kā Jūs, kas, savukārt nosodāt viņus. Līdz ar to šeit esam nonākuši līdz manis Jums uzdotajam jautājumam, uz kuru es Jūs atkārtoti lūdzu atbildēt: Jūs uzskatiet, ka tieši diskusija par konkrēto referenduma tematiku un otras puses, šajā gadījumā krievvalodīgo, viedokļa papildus uzklausīšana ir tas, kas ir nepieciešams un varētu dot kādus pozitīvus rezultātus situācijas attīstībā? Un, ja tā, tad kādus?

Citi autora darbi